Eoraptors — agrākais triasa teropods Argentīnā: apraksts un fosilijas
Eoraptors ir viens no senākajiem zināmajiem teropodiem dinozauriem, kuru atradumi sniedz svarīgu ieskatu dinozauru agrīnajā evolūcijā. Tas bija neliels dzīvnieks, kas, iespējams, bija visēdājs vai maza mēroga plēsējs, kas dzīvoja triasa perioda vēlā daļā — mūsdienu datējumos aptuveni 231 miljonu gadu (Carnian) laikā. Viens no svarīgākajiem Eoraptora raksturojumiem ir tas, ka tas ir viens no retajiem agrīnajiem dinozauriem, kuru var relatīvi precīzi datēt pēc vulkānisko pelnu slāņa, kas atrodas tuvu fosilijām.
Anatomija un dzīvotspēja
Eoraptors bija neliels, viegli uzbūvēts arhozaurs, kas staigāja uz divām garām kājām. Izmēri: aptuveni 1 m (apm. 3 pēdas) garumā no galvas līdz asti. Tam bija salīdzinoši viegli, daļēji dobi kauli un gara aste, kas palīdzēja līdzsvarā. Galva bija gari izstiepta ar daudzām zobiem pildītām žokļiem.
Zobu komplekts bija heterodonts — dažādi zobu veidi liecina par visēdāja vai vismaz oportunista barošanās stratēģiju: priekšējie, smaili un asie zobi izrādīja piemērotību dzīvnieku izķeršanai, kamēr sānu žokļu zobiem bija platāki, lapveida elementi, kas piemēroti garšaugu sakošļāšanai vai aizsniedzamu barības daļu pārstrādei. Roka bija aprīkota ar pieciem pirkstiem, no kuriem divi bija mazāki — strukturāli piemērota satveršanai un apstrādei.
Atklāšana un datēšana
Fosilijas tika atrastas Iščigualasto veidojumā Argentīnas ziemeļaustrumos — teritorijā, kas tagad ir daļa no Badlanda tipa ainavas un kurā tolaik pastāvēja vulkāniski aktīva paliene, kurā dominēja upes ar izteikti sezonālu nokrišņu daudzumu
. Ischigualasto ir ne tikai bagāta ar agrīnajām dinozauru un arhozauru atliekām, bet ir arī unikāla ar to, ka gandrīz viss triass ir pārstāvēts netraucētā slāņu secībā, kas ļauj salīdzināt faunas izmaiņas laika gaitā. Vulkānisko pelnu slāņi šajā reģionā ir nodrošinājuši radioizotopu datējumus, kas palīdz noteikt precīzāku laika rāmju izvietojumu.Taksonomija un evolūcijas nozīme
Taksonomiski Eoraptors sākotnēji tika uzskatīts par ļoti primitīvu teropodu, bet pētniecībā pastāv diskusijas par tā precīzu pozīciju dinozauru pamatkoku zaros. Dažas analīzes liecina, ka Eoraptors var būt ļoti basa līmeņa sauriskā (saurischian) grupa vai tuvāk saistīts ar agrīnajiem Sauropodomorpha, citi — parāda kopīgas pazīmes ar primitīviem teropodiem. Nozīmīgi ir tas, ka Eoraptors kombinē gan primitīvas (plesiomorfas), gan specializētas pazīmes, kas sniedz informāciju par to, kā varētu izskatīties dinozauru kopīgais priekštecis un kā notikusi dalīšanās starp galvenajām dinozauru līnijām.
Paleoekoloģija un kopējā faunas aina
Ischigualasto veidojuma slāņi rāda, ka triasa ekosistēmas šo reģionu raksturoja daudzveidīga fauna. Starp parkā sastopamajām tetrapodu fosilijām visbiežāk sastopami rinhozauri un cynodontas. Dinozauri veido tikai nelielu daļu no atradumiem — aptuveni 6 %, taču starp tiem ir agrīnie pārstāvji abām galvenajām dinozauru līnijām (ornitisko un saurisko). No dinozauru fosilijām bieži sastopami arī gaļēdāju pārstāvji, piemēram, hererasauru. Šāds faunas sastāvs liecina par sarežģītu uztura tīklu, kur mazāki visēdāji un vismaz daļēji plēsīgi dinozauri līdzās lielākiem plēsējiem un plaša spektra neaizvērtajiem arhozauriem veidoja dinamisku kopienu.
Fosilijas saglabāšanās un nozīme
Eoraptora skeleti ir salīdzinoši labi saglabājušies, kas ļāvis zinātniekiem rekonstruēt gan galvas un zoba morfoloģiju, gan skeleta proporcijas. Holotipi un papildmateriāli sniedz datus par kaulu struktūru, skeleta sakopojumu un rotaļīgām īpašībām, kas palīdz noteikt locomotion (kustības) spējas un ieradumus. Tā kā Ischigualasto ir labi datēts un slāņi ir pieejami secīgi, Eoraptors un citi atradumi no šī slāņa ir būtiski, lai rekonstruētu dinozauru izcelsmi un izplatību pasaules mērogā.
Kopsavilkums
Eoraptors ir viens no svarīgākajiem agrīno dinozauru pārstāvjiem — neliels, divkājains organisms ar jauktu zobu morfoloģiju, kas, visticamāk, izmantoja dažādus barības avotus. Atrasts bagātīgajā Iščigualasto veidojumā, tas sniedz vērtīgas zināšanas par triasa ekosistēmām, dinozauru taksonomiju un evolūcijas sākotnējām stadijām.
Zobi
Eoraptora zobi ir divu veidu. Augšžoklī (augšžoklī) ir zobi ar zobainiem zobiem, kas līdzīgi teropodu zobiem, bet apakšžoklī (apakšžoklī) ir lapu formas zobi, kas līdzīgi bazālo sauropodomorfu zobiem.
Kladogramma
Zemāk ir sniegta kladogramma, kas balstīta uz Sues et al. 2011. gadā veikto filoģenētisko analīzi, kurā parādītas Eoraptor radniecības saites:
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Metjū Barons (Matthew Baron), Deivids Normans (David Norman) un Pols Barets (Paul Barrett) (2017), veicot plašu agrīno dinozauru analīzi, konstatēja, ka Eoraptor ir agrīnākais no Theropoda atšķīrusies sugas pārstāvis, kas pieder pie lielākas kārtas Ornithoscelida.
Skeleta replika Japānā
Jautājumi un atbildes
J: Kāda veida dinozaurs bija Eoraptor?
A: Eoraptors bija teropodveidīgais dinozaurs, kas ir plēsēju vai visēdāju suga.
J: Cik sen dzīvoja Eoraptors?
A: Eoraptors dzīvoja pirms aptuveni 245 miljoniem gadu, apakšējā triasa periodā.
J: Kādas fiziskās īpašības bija Eoraptoram?
A: Eoraptoram bija viegli, dobi kauli, gara galva ar desmitiem mazu, asu zobu un pieci satveramo roku pirksti (divi pirksti uz katras rokas bija ļoti mazi). Tas arī staigāja uz divām garām kājām un bija aptuveni 1 metru garš.
J: Kur tika atrasta fosilija?
A: Fosilija tika atrasta Iščigualasto veidojumā Argentīnā.
J: Kādas citas fosilijas ir atrastas šajā veidojumā?
A: Papildus dinozauru fosilijām šajā veidojumā ir arī rinhozauri un cynodonti, kas veido lielāko daļu tetrapodu fosiliju.
J: Kādi dinozauru veidi bija sastopami šajā vietā?
A: Šajā vietā sastopamie dinozauri bija gan ornitiski, gan sauriski, no kuriem visvairāk bija Herrerasaurus.
J: Kāda vide pastāvēja, kad šie dinozauri dzīvoja? A: Kad šie dinozauri dzīvoja, tā bija vulkāniski aktīva paliene, kurā dominēja upes ar spēcīgiem sezonāliem nokrišņiem.
