Sērste (Vespa crabro): apraksts, uzvedība, dzēlieni, ligzdas
Sērste (Vespa crabro) Eiropā ir liela eusociāla lapsene. Tā ir plaši izplatīta un raksturīga ar tumšbrūnu ķermeni ar sānu dzeltenām vai oranžām svītrām. Vistiņas (sirseņi) šajā sugā ir pamanāmi lielākas nekā vairums citu lapsenju sugu. Sērste ir arī vienīgā īstā sirseņa suga, kas regulāri parādās Ziemeļamerikā (dažviet ievestas vai lokalizētas populācijas), un cilvēki, kas ar tām saskaras, bieži uzskata tās par kaitēkļiem, it īpaši ja ligzdas veidojas tuvu mājokļiem.
Izskats un izmēri
Pieaugušie darbaļauži parasti ir 18–25 mm gari, bet mātītes (karalienes) var būt lielākas — līdz 30–35 mm. Galva ir salīdzinoši liela, ar spēcīgām žokļlapām. Mātītei un darbaļaudīm ir raksturīga tumšā pamatkrāsa ar dzeltenām vai oranžām plankumiem uz vēdera. Spārni ir brūni un caurspīdīgi.
Uzvedība un dzīves cikls
Sērste ir eusociāla — dzīvo kolonijās, kurās parasti ir viena mātīte (karaliene) un daudzi darbaļaudži. Pavasarī karaliene pamodina no dīkstāves, meklē vietu ligzdas izveidei un sāk attīstīt koloniju. Darbaļaudži parādās vasarā, un kolonija aug līdz rudenim. Rudenī izšķiļas jaunas neapaugļotas mātītes un tēviņi; apaugļotās mātītes meklē vietu ziemošanai, bet vecā kolonija parasti iet bojā ar aukstumu.
Ligzdas
Sērstes ligzdas ir izgatavotas no vates līdzīga materiāla, ko lapsenes iegūst, grafotājot koksnes šķiedras, augu materiālus un citu organisko šķiedru. Ligzdas izskatās kā papīra struktūras ar daudzām šūnām, kas var būt izvietotas kā dzelonis vai aizsargātas no ārpuses ar ārējo apvalku. Ligzdošanas vietas ir dažādas:
- dobumi koku stumbros vai vecos koku dobumos,
- kailas vietas uz ēku jumtiem, sienu spraugās vai bēniņos,
- retāk zem krūmiem vai zemes virsmā, ja ir aizsargāta dobums.
Ligzda parasti tiek būvēta vietā, kas nodrošina aizsardzību no tiešas lietus un vēja. Lielākas, vecākas ligzdas var sasniegt ievērojamu izmēru līdz rudens beigām.
Barība
Eiropas sērstes medī dažādus kukaiņus — tās pārtiek no liela izmēra kukaiņiem, tostarp lapsenēm un lielām bitēm, kā arī no tauriņu kāpurķermeņiem, mušu un citu kukaiņu kāpuriem. Tās arī barojas ar augļu sulu, ziedu nektāru un dažkārt cilvēku pārtiku - īpaši saldumiem un atklātām ēdienu vienībām pagalmā vai lauku kafejnīcās.
Dzēlieni un veselības ietekme
Sērste var dzelt, ja tiek piespiesta, satverta vai ja tā jūtas apdraudēta. Atšķirībā no medus bitēm, lapseņu un sirseņu stingers nav asmeņi, tāpēc tās var dzelt vairākkārt. Dzēliena simptomi ir:
- sāpes, dedzināšana un nieze vietā,
- vietējs apsārtums un pietūkums, kas var saglabāties dažas dienas,
- retos gadījumos smagāka alerģiska reakcija — anafilakse (grūtības elpot, tūskas izplatīšanās, reibonis), kas prasa tūlītēju medicīnisku palīdzību.
Pirmā palīdzība pie dzēliena:
- noglāstīt dzēliena vietu, nomierināt cietušo un novērst turpmāku spiedienu,
- nomazgāt ar ūdeni un maigu ziepju risinājumu,
- piemērot aukstu kompresi, lai samazinātu pietūkumu un sāpes,
- ja nepieciešams, izmantot pārdozētas pretsāpju zāles vai antihistamīnus (saskaņot ar ārstu),
- pie elpošanas grūtībām, straujas tūskas vai ģībonis — nekavējoties zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
Drošība un preventīvie pasākumi
- Nepānāt vai nesitiet lapsenes vai sirseņus — straujas kustības palielina uzbrukuma risku.
- Ja redzat ligzdu tuvu mājai, īpaši bēniņos vai sienu iekšējās spraugās, nesakaitiniet to; uzticiet iznīcināšanu profesionāļiem.
- Vākt pārtiku un atkritumus cieši noslēgtos konteineros, lai nesaistītu sērstes pie dzīvojamo vietu apkārtnes.
- Blīvējiet ēku spraugas, ventilācijas atveres un caurumus, lai nepieļautu ligzdu izveidi sienās vai bēniņos.
Loma ekosistēmā un cilvēka attieksme
Sērstes ir nozīmīgas dabas regulēšanā — tās ierobežo kaitēkļu skaitu, medījot kukaiņus un to kāpurus, un reizēm arī palīdz netieši apputeksnēšanā. Lai gan tās var radīt neērtības tuvu cilvēku apmetnēm, jēgpilna ir līdzsvarota pieeja: novērst konfliktus un, ja ligzdas rada draudus, risināt problēmu droši ar speciālistu palīdzību.
Ko darīt, ja ligzda ir pie mājas
Ja ligzda atrodas vietā, kur tā apdraud cilvēkus (pie bērnu rotaļu laukuma, ieejas durvīm, bēniņos vai sienas iekšienē), visdrošākais risinājums ir sazināties ar aģentūru, kas nodarbojas ar stropu vai insektu noņemšanu. Profesionāļiem ir nepieciešamais ekipējums un pieredze, lai ligzdu iznīcinātu vai pārvietotu, samazinot risku dzēlieniem. Mēģinājumi pašam aizkliegt vai iznīcināt ligzdu bez aizsardzības var būt bīstami.
Visbeidzot — sērste ir spēcīgs un adaptējošs kukainis ar svarīgu lomu dabā. Izglītotība, piesardzība un saprātīga rīcība palīdz samazināt konfliktus starp cilvēkiem un šiem kukaiņiem.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Eiropas sirse?
A: Eiropas sirsele (Vespa crabro) ir liela eusociāla lapsene, kas sastopama Eiropā un Ziemeļamerikā.
J: Kā Eiropas sirseņi būvē savas ligzdas?
A: Eiropas sirseņi būvē ligzdas no augu materiāliem un citām šķiedrām, lai izveidotu papīra ligzdas.
J: Kā Eiropas sirseņi parasti reaģē uz cilvēkiem?
A: Cilvēki, kas nonāk saskarē ar Eiropas sirseņiem, parasti uzskata tos par kaitēkļiem. Tās aizstāv savu stropu un dažkārt ir agresīvas ap pārtikas avotiem.
J: Ko ēd Eiropas sirseņi?
A: Eiropas sirseņi ēd lielus kukaiņus, galvenokārt lapsenes un lielas bites.
J: Vai Eiropas sirseņi dzeloņstieples dzeloņstiepj cilvēkiem?
A: Jā, Eiropas sirseles var dzelt cilvēkiem, ja uz tām uzkāpj vai tās satver. Tās var dzelt arī bez brīdinājuma.
J: Kādi ir Eiropas sirseņu dzēliena simptomi?
A: Sāpes, ko izraisa Eiropas sirseņa dzēliens, var saglabāties dažas dienas un var būt pietūkušas.
J: Vai Eiropas sirseņi parasti izvairās no konfliktiem?
A: Jā, Eiropas sirseņi parasti izvairās no konfliktiem, bet aizsargā savu stropu un var kļūt agresīvi ap pārtikas avotiem.
