Feliformia ir zīdītāju kārtas Carnivora apakšsaimniecība. Tajā ietilpst visi kaķveidīgie (Felidae), kas ir kaķiem līdzīgi dzīvnieki. Šajā apakššķirā ietilpst arī kaķu radinieki, tostarp hiēnas, cibetes un citi. Šobrīd Feliformia apakškārtā ir sešas dzimtas, divpadsmit apakšdzimtas, 56 ģintis un 114 sugas. Dažādas taksonomiskiem pārskatījumiem un molekulārās analīzes dēļ precīzs dzimtu sadalījums var atšķirties (piemēram, dažos uzskatos tiek izdalīta arī Prionodontidae).

Galvenās iezīmes

Feliformiem ir vairākas kopīgas morfoloģiskas un fizioloģiskas pazīmes, kas tos atšķir no suņveidīgajiem (Caniformia). Nozīmīgākās iezīmes:

  • Auskas kauliņu uzbūve: ausu bļodiņas (auditory bullae) parasti ir divdaļīgas — veidojas no gan ectotympanic, gan entotympanic kauliem, kas ir raksturīgs atšķirības rādītājs no Caniformia.
  • Žoklis un zobi: attīstīti skrejlaižu (carnassial) zobi, kas piemēroti gaļas saskaldīšanai; tomēr daži veidi (piem., cibetes, ģeneti) ēd arī augus vai bezmugurkaulniekus.
  • Ķermeņa uzbūve: daudzi kaķveidīgie ir spējuši uzvilkt nagus (retractile claws) un ir labi pielāgoti slēpšanās un lēcienu stilam; citi grupas locekļi — piemēram, hiēnas vai mongozi — ir vairāk pielāgojušies skrējiens vai rakšanai.
  • Lielā taksonoma daudzveidība: grupā ir gan mazi, naktsdzīvojoši arborālie dzīvnieki (ģeneti, cibetes), gan lielas dienas plēsējas (tīģeri, lauvas), gan sociāli kompleksi taksoni (hiēnas).

Sistēma, izcelsme un filogenēze

Molekulārā filoģenēze liecina, ka Feliformia ir monofilētiska grupa — tātad visi tās locekļi cēlušies no kopīga priekšteča. Otra Carnivora apakšdzira ir suņiem līdzīgā Caniformia. Feliformu un caniformu atšķiršanās notika paleogēna/Paleocēna pārejā un turpinājās Oligocēnā un Miocēnā; molekulārie datējumi liecina, ka šo līniju sadalīšanās varētu būt notikusi pirms aptuveni 30–40 miljoniem gadu, atkarībā no izmantotajām metodēm un paraugiem.

Taksonomiski Feliformia parasti iedala vairākās pazīstamās dzimtās, piemēram:

  • Felidae (kaķveidīgie)
  • Hyaenidae (hiēnas)
  • Viverridae (cibetes, ģeneti u. c.)
  • Herpestidae (mongozi)
  • Eupleridae (Madagaskaras plēsīgie zīdītāji)
  • Nandiniidae (Afrikas palm cībele Nandinia)

Tomēr filiāles iekšējās attiecības un dažu mazu grupu statuss pēdējos gados tiek precizēti, izmantojot genomu analīzes.

Izplatība, ekoloģija un uzvedība

Feliformi sastopami galvenokārt Old World reģionos — Āfrikā, Eiropā, Āzijā un Madagaskarā; kaķu (Felidae) ģints pārstāvji izplatīti arī Amerikas kontinentā. Viņu dzīvesveids ir ļoti daudzveidīgs: dažas sugas ir galvenokārt naktsdzīvotājas un arborālas, citas — dienas aktīvas un atklātā stepē vai mežā medījošas. Uzturs pārsvarā ir gaļēdāju tipa, bet daži dzīvo vairāk omnivoriski.

Uzvedībā novērojami plaši varianti — no stingri sociālām grupām (piem., hiēnu klani) līdz strikti vientuļām dzīves stratēģijām (piem., daudziem kaķiem). Reproduktīvās stratēģijas, teritoriju izmantošana un medību tehnikas ir ļoti specializētas atkarībā no sugas ekoloģiskajām nišām.

Aizsardzība un cilvēka ietekme

Daudzas feliformu sugas saskaras ar apdraudējumiem: biotopu iznīcināšana, medības, tirdzniecība un konflikti ar lauksaimniecību samazina populācijas. Pat labi zināmi plēsēji, piemēram, tīģeri un citi kaķi, ir kritiski apdraudēti. Vietējie endēmiski komplekti, piemēram, Madagaskaras Eupleridae, ir īpaši jutīgi pret habitāta izmaiņām. Aizsardzības pasākumi ietver dabas rezervātus, starptautisku tirdzniecības ierobežojumus un vietējas sabiedrības izglītošanu.

Feliformia ir svarīga ekosistēmu sastāvdaļa — tie regulē laupījuma populācijas, veicina enerģijas plūsmu un palīdz saglabāt sugu daudzveidību. Izpratne par to bioloģiju, taksonomiju un ekoloģiju ir būtiska ilgtspējīgai dabas aizsardzībai.