Feliformia — kaķveidīgo plēsēju apakškārta: kaķi, hiēnas, cibetes

Feliformia — pārskats par kaķveidīgajiem: kaķi, hiēnas, cibetes. Taksonomija, evolūcija, monofilētiska grupa ar 114 sugām — uzzini to radniecību un daudzveidību.

Autors: Leandro Alegsa

Feliformia ir zīdītāju kārtas Carnivora apakšsaimniecība. Tajā ietilpst visi kaķveidīgie (Felidae), kas ir kaķiem līdzīgi dzīvnieki. Šajā apakššķirā ietilpst arī kaķu radinieki, tostarp hiēnas, cibetes un citi. Šobrīd Feliformia apakškārtā ir sešas dzimtas, divpadsmit apakšdzimtas, 56 ģintis un 114 sugas. Dažādas taksonomiskiem pārskatījumiem un molekulārās analīzes dēļ precīzs dzimtu sadalījums var atšķirties (piemēram, dažos uzskatos tiek izdalīta arī Prionodontidae).

Galvenās iezīmes

Feliformiem ir vairākas kopīgas morfoloģiskas un fizioloģiskas pazīmes, kas tos atšķir no suņveidīgajiem (Caniformia). Nozīmīgākās iezīmes:

  • Auskas kauliņu uzbūve: ausu bļodiņas (auditory bullae) parasti ir divdaļīgas — veidojas no gan ectotympanic, gan entotympanic kauliem, kas ir raksturīgs atšķirības rādītājs no Caniformia.
  • Žoklis un zobi: attīstīti skrejlaižu (carnassial) zobi, kas piemēroti gaļas saskaldīšanai; tomēr daži veidi (piem., cibetes, ģeneti) ēd arī augus vai bezmugurkaulniekus.
  • Ķermeņa uzbūve: daudzi kaķveidīgie ir spējuši uzvilkt nagus (retractile claws) un ir labi pielāgoti slēpšanās un lēcienu stilam; citi grupas locekļi — piemēram, hiēnas vai mongozi — ir vairāk pielāgojušies skrējiens vai rakšanai.
  • Lielā taksonoma daudzveidība: grupā ir gan mazi, naktsdzīvojoši arborālie dzīvnieki (ģeneti, cibetes), gan lielas dienas plēsējas (tīģeri, lauvas), gan sociāli kompleksi taksoni (hiēnas).

Sistēma, izcelsme un filogenēze

Molekulārā filoģenēze liecina, ka Feliformia ir monofilētiska grupa — tātad visi tās locekļi cēlušies no kopīga priekšteča. Otra Carnivora apakšdzira ir suņiem līdzīgā Caniformia. Feliformu un caniformu atšķiršanās notika paleogēna/Paleocēna pārejā un turpinājās Oligocēnā un Miocēnā; molekulārie datējumi liecina, ka šo līniju sadalīšanās varētu būt notikusi pirms aptuveni 30–40 miljoniem gadu, atkarībā no izmantotajām metodēm un paraugiem.

Taksonomiski Feliformia parasti iedala vairākās pazīstamās dzimtās, piemēram:

  • Felidae (kaķveidīgie)
  • Hyaenidae (hiēnas)
  • Viverridae (cibetes, ģeneti u. c.)
  • Herpestidae (mongozi)
  • Eupleridae (Madagaskaras plēsīgie zīdītāji)
  • Nandiniidae (Afrikas palm cībele Nandinia)

Tomēr filiāles iekšējās attiecības un dažu mazu grupu statuss pēdējos gados tiek precizēti, izmantojot genomu analīzes.

Izplatība, ekoloģija un uzvedība

Feliformi sastopami galvenokārt Old World reģionos — Āfrikā, Eiropā, Āzijā un Madagaskarā; kaķu (Felidae) ģints pārstāvji izplatīti arī Amerikas kontinentā. Viņu dzīvesveids ir ļoti daudzveidīgs: dažas sugas ir galvenokārt naktsdzīvotājas un arborālas, citas — dienas aktīvas un atklātā stepē vai mežā medījošas. Uzturs pārsvarā ir gaļēdāju tipa, bet daži dzīvo vairāk omnivoriski.

Uzvedībā novērojami plaši varianti — no stingri sociālām grupām (piem., hiēnu klani) līdz strikti vientuļām dzīves stratēģijām (piem., daudziem kaķiem). Reproduktīvās stratēģijas, teritoriju izmantošana un medību tehnikas ir ļoti specializētas atkarībā no sugas ekoloģiskajām nišām.

Aizsardzība un cilvēka ietekme

Daudzas feliformu sugas saskaras ar apdraudējumiem: biotopu iznīcināšana, medības, tirdzniecība un konflikti ar lauksaimniecību samazina populācijas. Pat labi zināmi plēsēji, piemēram, tīģeri un citi kaķi, ir kritiski apdraudēti. Vietējie endēmiski komplekti, piemēram, Madagaskaras Eupleridae, ir īpaši jutīgi pret habitāta izmaiņām. Aizsardzības pasākumi ietver dabas rezervātus, starptautisku tirdzniecības ierobežojumus un vietējas sabiedrības izglītošanu.

Feliformia ir svarīga ekosistēmu sastāvdaļa — tie regulē laupījuma populācijas, veicina enerģijas plūsmu un palīdz saglabāt sugu daudzveidību. Izpratne par to bioloģiju, taksonomiju un ekoloģiju ir būtiska ilgtspējīgai dabas aizsardzībai.

Taksonomija

  • Feliformia ("kaķveidīgo") apakšdzīve
    • Eupleridae dzimta: Fossa un citi
    • Felidae dzimta: Kaķi
      • Felinae apakšdzimene
      • Pantherinae apakšdzimene
  • †Barbourofelidae: miocēna "viltus" zobenzobi
  • †Nimravidae: "viltus" zobenzobi, no eocēna līdz miocēna beigām.
  • †Stenoplesictidae: Civetveidīgie dzīvnieki
  • †Percrocutidae: hjenām līdzīgas formas no miocēna līdz vēlākajam pliocēnam

Kladogramma

   Feliformia  

Nimravidae†

Stenoplesictidae†

Percrocutidae†

Nandiniidae

Prionodontidae

Barbourofelidae†

Felidae

Viverridae

Hyaenidae

Herpestidae

Eupleridae

 



Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Feliformia?


A: Feliformia ir zīdītāju kārtas Carnivora apakškārta, kurā ietilpst visi Felidae dzimtas dzīvnieki un kurā ietilpst arī kaķu radinieki.

J: Kādi dzīvnieki pieder pie Feliformia?


A: Feliformia ir kaķiem līdzīgi dzīvnieki, piemēram, hiēnas, civetas, Āzijas linsangas un citi.

J: Cik dzimtu ir Feliformia?


A: Feliformia apakšdzimtā ir sešas dzimtas.

J: Cik sugu ir Feliformia apakšnodaļā?


A: Feliformia apakššķirā ir 114 sugas.

J: Vai Feliformia ir monofiliska grupa?


A: Jā, saskaņā ar molekulāro filogēniju Feliformia ir monofilētiska grupa.

J: Kāda ir pārējā Carnivora apakšsaimniecība?


A: Cita Carnivora apakšsaimniecība ir suņiem līdzīgā Caniformia.

J: Cik daudz apakšdzimtu un ģinšu ir Feliformia?


A: Feliformia apakšnodaļā ir divpadsmit apakšdzimenes un 56 ģintis.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3