Eocēns (56–33,9 milj. g.) — paleogēna otrais periods: datējums, klimats, dzīvība
Eocēns (56–33,9 milj. g.): paleogēna siltākais periods — datējums, klimata svārstības, plaši meži un zīdītāju evolūcija līdz eocēna-oligocēna izmiršanai.
Eocēns bija paleogēna otrā ģeoloģiskā ēra. Tā datējas no aptuveni 56 līdz 33,9 miljoniem gadu. Pirms eocēna bija paleocēns, bet pēc tam sākās oligocens.
Datējums un periodizācija
Eocēnu parasti iedala vairākos laikposmos: agrīnais (Ypresiens), vidējais (Lutetijs un Bartons) un vēlais (Priabonijs). Eocēna robežas – 56 Ma (pāreja no paleocēna) un 33,9 Ma (pāreja uz oligocēnu) – tiek noteiktas pēc stratigrāfiskiem un ģeoloģiskiem rādītājiem.
Klimats un vides apstākļi
Visā eocēnā valdaēja silts, tā sauktais „zaļais” vai siltumnīcas klimats ar augstām globālām temperatūrām un augstu jūras līmeni. Ledussēklu lielas ledus cepures nebija; polārie reģioni bija apmežoti.
- Eocēna sākumā notika paleocēna-eocēna termālais maksimums (PETM) — īss, bet straujš siltuma periods, kas ilga apmēram 100 000 gadu. Tajā temperatūra uzkāpusi būtiski un notika liela oglekļa daudzuma izmešana atmosfērā, izraisot jūru skābuma pieaugumu un plašas vides izmaiņas, kā arī izmiršanu dažiem organismu grupām.
- Pēc PETM sekoja kopēja augsta temperatūra (agrīnā eocēna klimata optimums un vēlāk EECO), bet eocēna beigās — pamazām aukstuma tendence, jūras līmeņa pazemināšanās un klimata atvēsums, kas sagatavoja pāreju uz aukstāku oligocēnu.
- Sauszeme bija plaši apmežota, ar mērenā klimata mežiem arktiskajos un antarktiskajos reģionos.
- Tektoniski notikumi (piem., Indijas subkontinenta sadursme ar Āziju) mainīja kontinentu novietojumu, samazināja atklāto jūras tilpumu un ietekmēja klimata un okeānu cirkulāciju ilgtermiņā.
Dzīvība — gan jūrā, gan uz sauszemes
Eocēns ir laiks, kad daudzas mūsdienu dzīvnieku grupas sāka intensīvi diverģēt un aizņemt jaunas nišas.
- Jūras dzīvē turpināja dominēt dažādas foraminifēras (piem., lieli nummulīti), daudzveidīgi brioziji, moluski un koralli. Sirēnijas (jūras govis) un pirmie zīdītāju jūras formu attīstības posmi bija izteikti.
- Viennozīmīgi nozīmīga attīstība bija cetaceju (vaļu) rašanās un attīstība — agrīnie četru pēdu „zemgaļi” (archaeoceti) no sauszemes plēsēju radiniekiem pārgāja uz pilnīgu pielāgošanos dzīvei jūrā.
- Sauszemes fauna: eocēnā izplauka un diversificējās daudz mūsdienu zīdītāju grupu priekšteči — primātu priekšteči (adapiformi, omomyidi), zālēdāji (agri perissodaktildi kā Hyracotherium — senais zirga priekštecis), artiodaktili, roņi, sikspārņi, grauzēji, kā arī kopīgās plēsējas līnijas. Daudzi šie zālēdāji bija pārlūkotāji, nevis ganītāji — tas nozīmē, ka tie pārsvarā pabarojās ar plašu augu klāstu, nevis ar atklātām pļavām kā mūsdienu ganītāji.
- Flora: eocēna meži bija bagāti ar koksnēm, augļaugiem un dažādiem siltummīļiem augiem. Tropiskas un subtropiskas floras elementi sasniedza augstākas platuma grādus nekā tagad.
Eocēna beigas un pāreja uz oligocēnu
Eocēna beigās notika nozīmīgas floras un faunas pārstrukturēšanās, kas iezīmēja pāreju uz aukstāku, modernākiem ekosistēmu tipiem raksturīgu klimatisku stāvokli.
Šo izmaiņu periodā notika arī izmiršanas notikumi un biotopu samazināšanās. Izmiršanu, iespējams, veicināja vairāku faktoru kombinācija: klimata atvēsums, jūras līmeņa krišanās, okeānu cirkulācijas izmaiņas un ārkārtas notikumi. Kā vienu no iespējamajiem pēkšņiem faktoriem min meteorītu triecienus — tiek apspriesti triecieni Sibīrijā (Popigaja krāteris) un Češapīkas līcī; sk. arī eocēna-oligogocēna izmiršana.
Svarīgākie ģeoloģiskie un evolūcijas notikumi
- Indijas kontinenta sadursme ar Āziju — Himalaju sākotnējā pacelšanās un klimata maiņas.
- Vaļu evolūcija no sauszemes zīdītājiem uz pilnībā jūrasadaptētiem organismiem.
- Plaši izplatītas polāro reģionu mežu ekosistēmas, kas parāda daudz siltāku polāro klimatu nekā pašlaik.
- Eocēna beigu triecieni un vulkanisms bija viens no faktoriem, kas veicināja pāreju uz aukstāku oligocēnu.
Kopsavilkums
Eocēns bija laiks ar siltu klimatu, strauju zīdītāju un citu grupu diversifikāciju un nozīmīgām ģeoloģiskām pārmaiņām. Sākot ar paleocēna-eocēna termālo maksimumu līdz klajam eocēna beigumu atvēsumam, šis periods iezīmē pāreju no vēl siltākas pasaules uz mūsdienu klimatam tuvākiem apstākļiem, kas turpināja attīstīties oligocēnā.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds bija otrais ģeoloģiskais laikmets paleogēnā?
A: Eocēns bija otrā ģeoloģiskā ēra paleogēnā.
J: Kad sākās un beidzās eocēns?
A: Eocēns sākās pirms 56 miljoniem gadu un beidzās pirms 33,9 miljoniem gadu.
J: Kas bija pirms un pēc eocēna?
A: Pirms tā bija paleocēns, bet pēc tā - oligocēns.
Jautājums: Cik silts bija klimats šajā periodā salīdzinājumā ar mūsdienu klimatu?
A: Klimats šajā periodā bija daudz siltāks nekā mūsdienās.
J: Kas izraisīja lielu izmiršanu eocēna sākumā?
A: Eocēna sākumā bija paleocēna- eocēna termālais maksimums, kas ilga 100 000 gadu un izraisīja lielu izmiršanu.
J: Cik lieli šajā laika posmā bija lielākā daļa zīdītāju?
A: Lielākā daļa zīdītāju šajā laika posmā bija mazi, mazāk par 10 kg; tie bija mazāki gan par primitīvajiem paleocēna zīdītājiem, kas bija pirms tiem, gan par tiem zīdītājiem, kas bija pēc tiem (piemēram, Eohippus).
J: Kas izraisīja izmiršanu šī laikmeta beigās?
A:Šīs laikmeta beigas iezīmēja izmiršanas notikumu, kas pazīstams kā eocēna-oligcena izmiršana, ko, iespējams, izraisīja meteorītu triecieni Sibīrijā un Češapīkas līcī.
Meklēt