Ekstratropiskais ciklons
Ekstratropiskais ciklons (saukts arī par vidējo platuma grādu ciklonu) ir ciklona veids. Tas ir liels zema spiediena apgabals ar mākoņiem, lietu un stipru vēju. Tie veidojas apgabalos, kas atrodas 30° - 60° platuma grādos no ekvatora. Tie nav tādi paši kā tropiskie cikloni vai zema spiediena laikapstākļu apgabali no polārajām zonām. Patiesībā tās ir daudzas auksto un silto fronšu masas, kas rada lietusgāzes, spēcīgu vēju, dažkārt tornado un pat krusu.
Ekstratropiskais ciklons ziemeļu puslodē griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. Tā forma ir apļveida vai ovāla. Parasti tā diametrs ir aptuveni 1000 km. Šie cikloni parasti ir saistīti ar frontēm. Fronte ir laikapstākļu izmaiņu sistēma. To izraisa ļoti auksta gaisa masa, kas saskaras ar ļoti karstu gaisa masu. Ciklonā ir siltas un aukstas frontes sistēma. Ciklona centrs ir mākoņaināks. Pastāv arī ļoti liela nokrišņu iespējamība. Vējš ir spēcīgs un maina virzienu, siltās frontes gaitā. Laikapstākļi ir stabili, un parasti ir migla. Pārejot aukstajai frontei, mainās vēja virziens, temperatūra pazeminās un bieži līst.
Daži ekstratropiskie cikloni veidojas no tropiskajiem cikloniem, kas kļūst vāji, bet nemirst, kad pārvietojas virs aukstiem ūdeņiem. Dažkārt šīs laikapstākļu zonas var kļūt vēl spēcīgākas nekā iepriekš, kad tās pārvēršas par ekstratropiskiem cikloniem. Ja tie veidojas no tropiskajiem cikloniem, tiem joprojām var būt acs (vieta tropiskā ciklona vidū, kas nav tik vējaina, mākoņaina vai lietaina). Eiropas vētras dažkārt veidojas, kad vējš no Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļas tos aiznes vairāk uz austrumiem un ziemeļiem Eiropas virzienā. Ziemeļaustrumu vētras bieži skar Ziemeļamerikas ziemeļaustrumus, un tās veidojas, kad ir auksts laiks, visbiežāk vēlu rudenī. Vējš no Atlantijas okeāna rietumu daļas tos pārvieto uz ziemeļiem. Tie kļūst spēcīgāki, un apgabalos, uz kuriem tie pārvietojas, sniga. Ja ziemeļu vētras spiediens pazeminās un kļūst spēcīgāks par vairāk nekā vienu milibāru stundā, to sauc par laikapstākļu bumbu. Piemēram, viesuļvētra "Hazel" bija ekstratropiska, bet joprojām bija viesuļvētras līmeņa, kad tā skāra Toronto.
Ciklonu defekti parasti veidojas sērijās, ko dēvē par "ciklonu ģimenēm". Parasti ir 3 vai 4 ciklonu josla dažādās stadijās. Ciklonam ir vairāki attīstības posmi. Vispirms ir ciklona rašanās stadija. Otrais posms nozīmē, ka ciklons nostiprinās. Tajā brīdī gan siltā, gan aukstā fronte ir ļoti lielas. Sistēma pārvietojas ļoti ātri. Aukstā fronte parasti ir ātrāka, un tas nozīmē, ka tā iet lejup siltajai. Tas rada aizsegtu fronti. Laikapstākļi ir līdzīgi abu veidu frontēm. Trešais posms beidzas ar teritorijas piepildīšanos ar gaisu. Spiediens paaugstinās. Ceturtais posms nozīmē, ka ciklonu laikapstākļu pazīmes izzūd.
Viesuļvētras Cristobal (2014) ekstratropiskās atliekas (2014)
Spēcīgs ekstratropisks ciklons virs Klusā okeāna ziemeļu daļas 2018. gada janvārī ar acij līdzīgu iezīmi un garu auksto fronti, kas stiepjas uz tropiem.
Ciklons Oratia, kam raksturīga komata forma, kas raksturīga ekstratropiskajiem cikloniem virs Eiropas 2000. gada oktobrī.
Ievērojamas vētras
1854. gada 14. novembrī Krimas kara laikā Krimā plosījās spēcīga vētra, kurā gāja bojā 30 kuģi, un tā izraisīja sākotnējos pētījumus par meteoroloģiju un prognozēšanu Eiropā. Amerikas Savienotajās Valstīs 1962. gadā Kolumbija dienas vētra, viena no daudzajām Klusā okeāna ziemeļrietumu vētrām. Arī viesuļvētra Sandija pirms sauszemes ierašanās kļuva par ekstratropisko vētru.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ekstratropiskais ciklons?
A: Ekstratropiskais ciklons ir liela zema spiediena laikapstākļu apgabals ar mākoņiem, lietus un spēcīgu vēju, kas veidojas apgabalos, kas atrodas 30° - 60° platuma grādos no ekvatora.
J: Ar ko ekstratropiskais ciklons atšķiras no tropiskajiem cikloniem vai polārās zonas zema spiediena apgabaliem?
A: Ekstratropiskie cikloni nav tas pats, kas tropiskie cikloni vai polāro zonu zema spiediena laikapstākļu zonas. Patiesībā tie ir daudz auksto un silto fronšu masas, kas rada lietusgāzes, spēcīgu vēju, dažkārt tornado un pat krusu.
J: Kurā virzienā pagriežas ekstratropiskie cikloni ziemeļu puslodē?
A: Ziemeļu puslodē ekstratropiskie cikloni griežas pretēji pulksteņrādītāja rādītāja virzienam.
J: Kādas formas parasti ir ekstratropiskais ciklons?
A: Ekstratropiskā ciklona forma parasti ir apaļa vai ovāla, un tā diametrs parasti ir aptuveni 1000 km.
J: Kas var notikt, ja tropiskā vētra kļūst vāja, bet nemirst, kad tā pārvietojas virs aukstiem ūdeņiem?
A: Ja tropiskā vētra kļūst vāja, bet, pārvietojoties virs aukstiem ūdeņiem, nemirst, tā var kļūt par ekstratropisko vētru, kas var būt vēl spēcīgāka nekā iepriekš. Tai joprojām var būt acs (vieta tropiskā ciklona vidū, kas nav tik vējaina, mākoņaina vai lietaina).
J: Kā veidojas Eiropas vētras?
A: Eiropas vētras veidojas, kad vējš no Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļas tos aiznes uz austrumiem un ziemeļiem Eiropas virzienā.
J: Kā veidojas ziemeļu vētras?
A: Ziemeļaustrumu Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos vētras bieži vien veidojas, kad ir auksts laiks, visbiežāk vēlu rudenī. Vējš no Atlantijas okeāna rietumu daļas tos pārvieto uz ziemeļiem, tāpēc tie kļūst spēcīgāki un nokaisa sniegu apgabalos, kuros tie pārvietojas.
