Tornado ir strauji virpuļojoša gaisa caurule, kas pieskaras zemei. Vējš tornado iekšpusē griežas ļoti ātri, un pat tad, ja pats tornāds izskatās šaurs, tā apakšējā rotējošā plūsma var būt daudzu metru plata un izraisīt milzīgus postījumus. Tāpēc tornādi ir ārkārtīgi bīstami — īpaši cilvēkiem automašīnās vai pārvietojamās mājās. Katru gadu pasaulē tornado dēļ iet bojā un gūst ievainojumus daudzi cilvēki.
Kā rodas tornado?
Tornado visbiežāk veidojas spēcīgu atmosfēras procesu laikā. Parasti tos pavada intensīvas negaisu sistēmas, un bieži tie rodas no tā sauktajām superšūnu vētrām — īpaši organizētām negaisa šūnām ar spēcīgu vertikālu rotāciju. Tornado veidošanās pamatā ir spēcīga vēja maiņa ar augstumu (shears), neatbilstība starp silta, mitra gaisa slāņiem un aukstākiem, sausākiem slāņiem un citu faktoru mijiedarbība.
Bīstamība un postījumi
Tornado var iznīcināt ēkas, sagraut jumtus, izrakt saknes no zemes un pārvietot smagus priekšmetus. Tie var sagraut mājas gabalos un bieži atstāt cilvēkus bez pajumtes. Tornado var izraisīt spēcīgus gaisa plūsmas un turbulences, arī vietējus vēja virzienu pretmetus, kas savukārt ietekmē laika apstākļu šķidruma un mitrums sadalījumu.
Kur tornado parādās visbiežāk?
Gandrīz trīs ceturtdaļas no pasaulē pieredzētajiem tornado notiek Amerikas Savienotajās Valstīs, taču tos var piedzīvot gandrīz jebkurā pasaules daļā. Faktiski Amerikas Savienotajās Valstīs tornado ir bijuši visos štatos. Valsts vidusdaļa, ko dēvē par Tornado aleju, ir īpaši uzņēmīga, jo tur bieži sastopas siltas, mitras gaisa masas no Meksikas līča un aukstākas, sausākas masas no rietumiem vai ziemeļaustrumiem.
EF-skala — kā klasificē tornado
Tornado tiek klasificēti pēc Fujitas pastiprinātās skalas (Enhanced Fujita, saīsināti EF), kuras diapazons ir no EF0 līdz EF5. Skala pamatojas uz novērotajiem bojājumiem, nevis tieši mērītiem vēja ātrumiem, un tā dod aptuvenu saikni ar vēja spēku:
- EF0 — mazāki postījumi; aptuvenais vēja ātrums 105–137 km/h (65–85 mph).
- EF1 — viegli līdz mēreni postījumi; 138–177 km/h (86–110 mph).
- EF2 — nopietni postījumi; 178–217 km/h (111–135 mph).
- EF3 — ļoti nopietni postījumi; 218–266 km/h (136–165 mph).
- EF4 — ārkārtīgi posta; 267–322 km/h (166–200 mph).
- EF5 — visbīstamākie tornādi ar milzīgiem postījumiem; virs 322 km/h (200+ mph).
Jāatzīmē, ka EF-skala apraksta rezultējošos bojājumus, nevis precīzu vēja ātrumu, jo tie bieži netiek tieši izmērīti tornado iekšienē. Visvairāk postošie tornado (EF4–EF5) var radīt vēja ātrumu, kas dažos gadījumos tiek lēsts virs 300 jūdžu stundā (480 km/h).
Citas līdzīgas parādības
Dabā sastopamas arī citas virpuļojošas vai līdzīgas parādības, ar kurām tornādu var sajaukt:
- gustnado — īslaicīgs, parasti neliels virpuļojošs vējš negaisa priekšpusē;
- putekļu velns (dust devil) — neliels, sausā laikā veidojies virpuļviesulis, parasti vājāks un īslaicīgāks;
- uguns virpuļi — rodas ugunsgrēku vai lielas siltuma avota tuvumā un var izskatīties līdzīgi;
- tvaika velns — veidojas virs ūdens virsmas (waterspout), bieži vājāks par kontinentālo tornado;
- downburst — spēcīga nokritiena vēja plūsma, ko bieži jauc ar tornado, taču tā strādā citādi (gaisa masas lejasdaļas izplūde uz leju un izsvaidīšana).
Izmēri un ilgums
Tornado diametrs var būt ļoti dažāds — no dažu desmitu metru plata līdz vairāku kilometru plašam. Lielākajai daļai tornado vēja ātrums ir mazāks par 180 km/h (110 jūdžu stundā), daudzi no tiem pārvietojas tikai dažas jūdzes un izzūd pēc dažām minūtēm vai jūdzēm. Tomēr visbīstamākie tornādi var pārvietoties ilgi un nodarīt milzīgus postījumus plašā teritorijā.
Drošības padomi
- Sekojiet laika brīdinājumiem — ziniet atšķirību starp tornado watch (ir apstākļi tornāda veidošanai) un tornado warning (tornado novērots vai detektēts radarā).
- Ja iespējams, slēpieties pagrabā vai citā pazemes telpā. Ja pagrabā nav, izvēlieties iekšējo istabu (bez logiem) ēkas centrā, piemēram, vannas istabu vai skapīti.
- Izvairieties no logiem un lielām stikla virsmām. Aizsargājiet galvu un kaklu ar segām vai spilveniem.
- Pārvietojamās mājas un vieglas konstrukcijas nav drošas — meklējiet cietāku būvi vai evakuējieties uz drošāku vietu.
- Automašīnā atrašanās tornāda laikā ir bīstama. Ja nav drošas ēkas, meklējiet zemu nogāzi vai bedri, noliecieties cietā objektā un pārklājiet galvu. Noņemiet galveno risku — neaizstājiet zemes nogrimušu vietu ar pārvietošanos cauri atklātai zonai.
- Pēc tornado pagaidiet oficiālas ziņas par drošību, uzmanieties no bojātām elektroinstalācijām un noplēstiem gāzes vadiem.
Tornādu izpēte un brīdināšanas sistēmas turpina attīstīties, taču labākā aizsardzība joprojām ir sagatavotība, ātra rīcība un droša patvēruma meklēšana, kad saņemts brīdinājums.

