Vējš
Vējš ir gāzu plūsma. Uz Zemes vējš galvenokārt ir gaisa kustība. Saules vējš kosmosā ir gāzu vai daļiņu kustība no Saules caur kosmosu. Visspēcīgākie vēji, kas novērojami uz mūsu Saules sistēmas planētām, ir uz Neptūna un Saturna.
Īsus strauju vēju brāzmas sauc par brāzmām. Spēcīgus vējus, kas ilgst aptuveni vienu minūti, sauc par vētrām. Vētras, kas ilgst ilgu laiku, sauc par vētru, vētru, viesuļvētru, viesuļvētru un taifūnu.
Vējš var pārvietot zemi, īpaši tuksnešos. Auksts vējš dažkārt var negatīvi ietekmēt mājlopus. Vējš ietekmē arī dzīvnieku barības krājumus, medības un to aizsardzību.
Saules gaisma virza Zemes atmosfēras cirkulāciju. Tā rezultātā vēji pūš pāri sauszemei un jūrai, radot laikapstākļus.
Augsta spiediena apgabals (kas veido anticiklonu) zema spiediena sistēmas (kas veido ciklonu) tuvumā liek gaisam pārvietoties no augsta spiediena uz zemu spiedienu, lai mēģinātu izlīdzināt spiedienu. Koriolisa efekts liek vējiem griezties pa spirāli. Liela spiediena atšķirība var radīt spēcīgus vējus. Dažās vētrās, piemēram, viesuļvētrās, taifūnos, ciklonos vai tornado, tas var izraisīt vējus, kas ir straujāki par 200 mph (320 km stundā). Tas var sabojāt mājas un citas ēkas, kā arī nogalināt cilvēkus.
Vēju var izraisīt arī karsta gaisa pacelšanās vai vēsa gaisa krišanās. Kad karstais gaiss paceļas, zem tā rodas zems spiediens, un gaiss virzās uz iekšpusi, lai izlīdzinātu spiedienu. Kad aukstais gaiss krīt (jo tas ir blīvāks vai smagāks par silto gaisu), tas rada augstu spiedienu un izplūst, lai izlīdzinātu spiedienu ar zemo spiedienu ap to.
Vējš parasti nav redzams, taču lietus, putekļi vai sniegs var parādīt, kā tas pūš. Arī vējrādītājs var parādīt, no kurienes pūš vējš. Pēc Boforta skalas var noteikt, cik stiprs ir vējš. To izmanto jūrā, kad nav redzama sauszeme.
Pastiprinoties vējam, palielinās iztvaikošanas ātrums.
Lai noskaidrotu, no kurienes pūš vējš, izmanto meteoroloģisko latiņu.
Šādas vēja zeķes bieži izmanto lidostās. Tās norāda vēja virzienu. Tās var arī parādīt, cik stiprs ir vējš.
Bojājumi
Spēcīgs vējš var radīt postījumus atkarībā no tā, cik spēcīgs tas ir. Dažkārt vēja brāzmas var izkustināt vai sagraut slikti būvētus tiltus, piemēram, Tacomas šauruma tiltu 1940. gadā. Vēja dēļ var sabojāties elektroenerģijas sadale, pat ja tā ātrums ir tikai 23 mezgli (43 km/h). Tas notiek, kad koku zari bojā elektrolīnijas. Neviens koks nespēj pretoties viesuļvētrai, bet kokus ar ne pārāk dziļām saknēm var apgāzt vieglāk. Tādi koki kā eikalipti, jūras hibiskus un avokado ir trausli (viegli lūstoši) un tiek bojāti vieglāk.
Viesuļvētras Endrjū nodarītie postījumi
Tirdzniecības vēji
Pasāti ir Zemes atmosfēras zemākajā atmosfēras daļā, tropos, valdošais austrumu virszemes vēju modelis. Tie veidojas troposfēras apakšējā daļā netālu no Zemes ekvatora. Ziemeļu puslodē pasāti pūš galvenokārt no ziemeļaustrumiem. Dienvidu puslodē tie pūš no dienvidaustrumiem. Tie ir spēcīgāki ziemā un tad, kad Arktikas svārstības ir siltajā fāzē. Pasātu vējus gadsimtiem ilgi izmantojuši burinieku kapteiņi, lai šķērsotu pasaules okeānus. Tie ļāva Eiropas impērijai izplesties Amerikā. Tie arī ļāva izveidot tirdzniecības ceļus pāri Atlantijas un Klusajam okeānam.
Sausums ir ekvatoriālajā reģionā. Tā ir vēju josla, kur gaiss ir silts, ar nelielām spiediena svārstībām. Vēji tur ir vāji. Cits doldruma nosaukums ir Starptropu konverģences zona (ITCZ).
Lejupslīde janvārī (zilā krāsā) un jūlijā (sarkanā krāsā).
Atklātā kosmosā
Vējš kosmosā, ko sauc par saules vēju, ļoti atšķiras no vēja uz Zemes. Vēju kosmosā rada Saule vai citas zvaigznes, un tas sastāv no daļiņām, kas izkļuvušas no zvaigznes atmosfēras. Tāpat kā Saules vējš, arī planētu vējš sastāv no vieglām gāzēm, kas izplūdušas no planētu atmosfērām.
Saistītās lapas
- Vēja enerģija Dānijā
- Vēja enerģija Vācijā
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir vējš?
A: Vējš ir gāzu, parasti gaisa, plūsma uz Zemes un saules daļiņu plūsma kosmosā.
J: Kādi ir daži spēcīgu vēju piemēri, kas novēroti uz mūsu Saules sistēmas planētām?
A: Visspēcīgākie vēji, kas novēroti uz planētām Saules sistēmā, ir uz Neptūna un Saturna.
J: Kas ir brāzmas un vētras?
A: Pērkona brāzmas ir īsi ātra vēja uzplūdi, savukārt vētra ir spēcīgs vējš, kas ilgst aptuveni vienu minūti.
J: Kā vējš ietekmē dzīvniekus?
A: Vējš var ietekmēt dzīvnieku barības krājumus, medības un aizsardzību. Auksts vējš var negatīvi ietekmēt arī mājlopus.
J: Kā rodas vējš?
A: Vējš rodas, saules gaismai virzot Zemes atmosfēras cirkulāciju, kas rada laikapstākļus. Augsta spiediena apgabali zema spiediena sistēmu tuvumā rada gaisa kustību, lai izlīdzinātu spiedienu, savukārt karsts vai auksts gaiss, kas paceļas vai krīt, rada attiecīgi zemu vai augstu spiedienu, un gaisa plūsma tos izlīdzina.
J: Kā var izmērīt vēja stiprumu?
A: Lai noteiktu, cik stiprs ir vējš, jo īpaši jūrā, kad nav redzama sauszeme, izmanto Boforta skalu.
J: Kāda ietekme ir vēja pastiprinājumam?
A: Pastiprināts vējš palielina iztvaikošanas ātrumu.
