Bezpajumtnieki — definīcija, cēloņi un starptautiskās tiesības
Bezpajumtnieki: definīcija, cēloņi un starptautiskās tiesības — uzzini, kā rodas bezpajumtniecība, kā to regulē cilvēktiesības un ko tas nozīmē Latvijā un pasaulē.
Bezpajumtnieki ir cilvēki, kuriem nav pastāvīga vai droša dzīvesvietas, kur atgriezties naktī. Vārds "bezpajumtnieki" ietver arī cilvēkus, kas nakšņo siltināšanas centros, bezpajumtnieku patversmēs vai pamestās ēkās, garāžās vai citās vietās, kas nav paredzētas cilvēku dzīvošanai. Bezpajumtniecība var būt gan īslaicīga, gan ilgstoša, un tā var skart gan atsevišķus cilvēkus, gan visu ģimenes locekļu grupas. Bezpajumtniecība rodas daudzu iemeslu dēļ. Tā var rasties, ja cilvēki vai mājsaimniecības nespēj iegādāties un/vai uzturēt mājokli, ko tie var atļauties. Starptautiskajos cilvēktiesību tiesību aktos ir iekļautas tiesības uz mājokli, kas nozīmē, ka valstīm ir pienākums atbalstīt piekļuvi drošam un piemērotam mājoklim.
Cēloņi
- Ekonomiskie faktori: zemi ienākumi, bezdarbs, parādi un nenodrošināta piekļuve izdevīgiem īres vai pirkuma tirgiem.
- Sociālie faktori: ģimenes konflikti, vardarbība mājās, šķiršanās un sociālās atstumtības situācijas.
- Veselības faktori: psihiskās veselības problēmas, atkarības no narkotikām vai alkohola, invaliditāte, kas apgrūtina patstāvīgu dzīvi.
- Strukturālie faktori: nepietiekama sociālā aizsardzība, nepieejami vai dārgi mājokļu tirgi un nerisināta bezdarba problēma.
- Krīzes un konflikta izraisītas situācijas: dabas katastrofas, konflikti un bēgļi, kas zaudē mājvietu.
Kur bezpajumtnieki dzīvo
Bezpajumtnieki dzīvo daudzviet pasaulē, tostarp: Sanfrancisko Kalifornijā, Dublinā Īrijā un Tallinā Igaunijā. Dažādās pilsētās un valstīs bezpajumtniecības vaibsti atšķiras — vienur redzami cilvēki nakšņojam uz ielām un parkos, citur galvenokārt patversmes vai pagaidu izmitināšana.
Sekas un veselība
- Veselības riski: bezpajumtniekiem ir augstāks saslimstības un mirstības risks, jo trūkst piekļuves veselības aprūpei, siltam apģērbam un drošai naktsmītnei.
- Psiholoģiskās sekas: izolācija, depresija un trauksme var pasliktināties bez stabilas dzīvesvieta.
- Sociālās sekas: grūtības iegūt darbu, izglītību vai sociālo atbalstu, kas var padziļināt nabadzību un bezpajumtniecību.
Vulnerablās grupas
Bieži starp bezpajumtniekiem ir īpaši jutīgas grupas, piemēram:
- jaunieši, kas aizbēguši no ģimenes vai atstājuši bērnunamus;
- vecāka gadagājuma cilvēki ar zemu pensiju vai bez sociālā atbalsta;
- cilvēki ar psihiskām slimībām vai atkarībām;
- sievas un bērni, kas bēguši no ģimenes vardarbības;
- migranti un patvēruma meklētāji bez pienācīgas uzturēšanās statusa.
Starptautiskās tiesības un valstu pienākumi
Starptautiskie cilvēktiesību instrumenti un interpretācijas nodrošina bāzi tiesībām uz mājokli un aizsardzībai pret izlikšanu bez pienācīgas aizsardzības. Piemēram, cilvēktiesību praksē svarīgas ir saistītās normas un rekomendācijas, piemēram, attiecībā uz to, ka valsts pienākumi attiecībā uz tiesībām uz mājokli ietver:
- pienākumu respektēt — neiejaukties vai neizlikt cilvēkus no viņu mājokļiem bez tiesiska pamata un garantētām aizsardzības procedūrām;
- pienākumu aizsargāt — novērst trešo personu darbību, kas apdraud mājokļa pieejamību;
- pienākumu nodrošināt — īstenot politikas, kas padara pieejamu atbilstošu mājokli trūcīgākajiem iedzīvotājiem.
Starptautiskās organizācijas (piem., ANO) un tiesu prakse ir izstrādājušas vadlīnijas, kurās skaidro, ko nozīmē "piemērots mājoklis" un kā aizsargāt cilvēktiesības saistībā ar mājokli.
Risinājumi un labā prakse
Risinājumi var būt īstermiņa un ilgtermiņa, un visefektīvākie risinājumi parasti apvieno abas pieejas:
- Īstermiņa pasākumi: patversmes, siltināšanas centri, ielu sociālā darba komandas, veselības aprūpes pieejamība un ārkārtas atbalsts.
- Ilgtermiņa pieejas: “Housing First” (māja vispirms) — modelis, kurš prioritizē stabilu mājokli kā pamatu tālākai sociālajai atbalstam; pieejami, atbalstoši īres mājokļi; sociālā mājokļu būvniecība; finansiāla atbalsta sistēmas un nodarbinātības programmas.
- Prevencija: atbalsts riskam pakļautām ģimenēm, pieejams sociālais atbalsts, īres subsīdijas, juridiska palīdzība jautājumos par izlikšanu un efektīva politikas koordinācija.
Kāpēc svarīgi rīkoties
Risinot bezpajumtniecību, uzlabojas sabiedrības veselība, drošība un sociālā kohēzija. Efektīva politiskā rīcība var samazināt izmaksas veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem un kriminālapsardzei ilgtermiņā, vienlaikus atjaunojot cilvēku spēju pilnvērtīgi piedalīties sabiedrībā.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētām programmatūrām, likumiem vai vietējām iniciatīvām, ieteicams sazināties ar pašvaldību sociālo dienestu vai vietējām NVO, kas strādā ar bezpajumtnieku atbalstu.
Ceļa malā guļ bezpajumtnieks.
Bezpajumtnieki
Zinātniskajos rakstos un valdības ziņojumos šie cilvēki tiek dēvēti par bezpajumtniekiem. Jūs varat dzirdēt dažādus vārdus bezpajumtniecības un bezpajumtnieku apzīmēšanai. Daži no šiem vārdiem attiecas uz cilvēkiem, kuri var nebūt bezpajumtnieki. Dažkārt tie ir balstīti uz stereotipiem. Piemēram, slengā klaidoņi ir cilvēki, kuri ceļo, nesaņemot naudu, kas nepieciešama, lai apmetinātos labās viesnīcās. Šādam cilvēkam var būt, bet var arī nebūt mājvieta. Dažreiz policijas ziņojumos tiek lietots vārds "bezpajumtnieks", lai aprakstītu cilvēkus, kas ieradušies no citām pilsētām vai kas brauc cauri. Daudzkārt šie vārdi sajauc jautājumus, jo kādam, kas tikai caurbrauc cauri, var kaut kur piederēt savrupmāja, bet var arī nepiederēt.Ir sarežģīti jautājumi, kas saistīti ar bezpajumtnieku šķirošanu, pat tad, kad tiek mēģināts izveidot programmas un pakalpojumus, lai viņiem palīdzētu. Bezpajumtnieku uzskaiti pieprasa valdības aģentūras, kas nodarbojas ar bezpajumtnieku problēmu.
ASV Mājokļu un pilsētu attīstības aģentūra (HUD) reizi divos gados pieprasa veikt bezpajumtnieku uzskaiti. Viņi rūpīgi klasificē "bezpajumtniekus", un šis veids ir ļoti ietekmīgs, un daudzas citas aģentūras un baznīcu grupas to kopē. Vankūveras rajonā bezpajumtniekus saskaita Britu Kolumbijas(B.C.)). Non-Profit Housing Society, kas veic bezpajumtnieku skaitīšanu ar aptuveni 1200 brīvprātīgo palīdzību.
Persona, kas guļ lielā pilsētā
HUD definīcijas
Amerikas Savienoto Valstu Mājokļu un pilsētvides attīstības ministrija izplata informāciju par to, kas darbojas un kas nedarbojas, nodrošinot pajumti bezpajumtniekiem. Šo informāciju par to, kas šķiet, darbojas, sauc par "labāko praksi". HUD definē bezpajumtnieku kā 1. personu, kurai nav pastāvīgas, regulāras un pienācīgas vietas, kur nakšņot naktī, vai 2. personu, kura naktī nakšņo A.uzraudzītā patversmē (tostarp labklājības viesnīcās, bezpajumtnieku patversmēs, iesildīšanās centros un pagaidu mājokļos); B.vietā, kas nodrošina pagaidu uzturēšanos cilvēkiem, kuri gaida vietu, piemēram, slimnīcā, cietumā vai hospitālī; vai C.vietā, kas nav paredzēta cilvēku gulēšanai, piemēram, parkos vai publiskās ielās.
Jauna interese: cilvēki, kas dzīvo ārpus
HUD definīcijas "C" daļai tagad tiek pievērsta lielāka uzmanība. To sauc par "hronisku bezpajumtniecību". (HUD) definē "hronisku bezpajumtnieku" kā "nepavadītu bezpajumtnieku ar invaliditāti". Šai definīcijai ir arī citi nosacījumi. Tai ir jābūt personai, kura ir bijusi bezpajumtnieks gadu vai ilgāk vai pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi bezpajumtnieks četras reizes."Cilvēki, kas pēta šīs lietas, uzskata, ka "hroniskie" bezpajumtnieki maksā daudz vairāk nekā pārējie. Jauna pieeja ir meklēt informāciju par to, kas ir šie cilvēki. Viņi izmanto tā saukto neaizsargātības indeksu sistēmu. To izgudroja kāds ārsts no Bostonas, kurš sadarbojas ar Ņujorkas organizāciju Common Ground. Šie "neaizsargātības indeksi" apzīmē tādas lietas kā sliktas aknas, nieru slimības, HIV-AIDS, vecums un slimnīcas apmeklējumi.
Veselības aprūpe
Bezpajumtnieku veselības aprūpe ir liela sabiedrības veselības problēma. Bezpajumtniekiem ir lielāka iespēja gūt ievainojumus un veselības problēmas, ko izraisa viņu dzīvesveids uz ielas. Liela daļa bezpajumtnieku dzer vai ir atkarīgi no narkotikām. Dažiem ir ādas slimības, kas radušās, atrodoties saulē bez saules aizsargkrēma, lai pasargātu sevi no UV starojuma. Ir grūti atrast vietu, kur nomazgāties, un bezpajumtnieki ir pakļauti ārkārtīgam aukstumam un saules karstumam. Daudziem bezpajumtniekiem ir grūti atrast labu pārtiku, tāpēc viņi mēdz ciest no veselības traucējumiem. Tās var būt arī aptaukošanās, ja viņi ēd daudz nekvalitatīvas pārtikas ar tukšām kalorijām. Bezpajumtniekiem var būt arī nopietnākas zobu problēmas nekā pārējiem iedzīvotājiem, jo viņiem nav piekļuves tualetēm un dažos gadījumos tie pārmērīgi lieto saldumus, kas var būt vienīgais pieejamais ēdiens. Nereti sastopamas arī diabēta un aknu problēmas, kā arī slimības, kas saistītas ar cigarešu smēķēšanu........
Ievainojamības indekss
Neaizsargātības indekss ir instruments, ar kura palīdzību var noskaidrot, kam no ielas bezpajumtniekiem visvairāk nepieciešama veselības aprūpe un mājoklis.Neaizsargātības indeksu izstrādājis Dr. Džims O'Konels (Jim O'Connell) no Bostonas bezpajumtnieku veselības aprūpes centra. Viņš bija norūpējies par bezpajumtnieku, kas dzīvo uz ielas, nāves cēloņiem. Common Ground ir uzsācis valsts mēroga kampaņu, lai sadarbotos ar HUD bezpajumtnieku skaitīšanu. Tā kā kopienas veic šo skaitīšanu, viņš uzskata, ka tas ir labs laiks, lai veiktu arī neaizsargātības indeksa noteikšanu. Tās cilvēki apgalvo, ka tā izmantošana palīdzēs no ielas aizbēgt trūcīgām personām.
Neaizsargātības indekss ir izmēģināts daudzviet citur, ne tikai austrumu piekrastē. Tostarp Ņūmeksikā un Santa Monikā.
Galvenie cēloņi
Galvenie bezpajumtniecības iemesli ir pētīti daudzos ziņojumos un pētījumos. Piemēram:
- Pieejamu mājokļu trūkums
- Zemu atalgojumu nesošas darbavietas
- Atkarība un nepieciešamo pakalpojumu trūkums
- Garīgās slimības un nepieciešamo pakalpojumu trūkums
- Vardarbība ģimenē
- Bezdarbs
- Sociālā atstumtība
- Diskriminācija, kas pazemina pašvērtējumu
- Bezrūpīgs dzīvesveids
- Nabadzība
- Atbrīvošana no ieslodzījuma un atgriešanās sabiedrībā
- Izmaiņas un labklājības samazināšana
- Dabas katastrofas
Jaunattīstības un mazattīstītas valstis
Pēdējos gados bezpajumtnieku skaits visā pasaulē ir pastāvīgi pieaudzis. Dažās trešās pasaules valstīs, piemēram, Brazīlijā, Indijā, Nigērijā un Dienvidāfrikā, bezpajumtnieki ir ļoti liela problēma, jo miljoniem bērnu dzīvo un strādā uz ielas. Bezpajumtnieki ir kļuvuši par problēmu arī Ķīnā, Taizemē, Indonēzijā, Filipīnās un Japānā.
Vēsture
16. gadsimtā Anglijā valdība pirmo reizi mēģināja nevis sodīt klaidoņus, bet gan piešķirt tiem mājokli. Astoņpadsmitajā gadsimtā šīs mājas aizstāja darbavietas. Vēlāk tos aizstāja ar kopmītnēm ("špikiem"). Līdz 20. gadsimta 30. gadu sākumam Anglijā šajās vietās dzīvoja 30 000 cilvēku.Lielākajā daļā valstu daudzās pilsētās bija zona, kur dzīvoja visi nabadzīgie, pārejošie un nelaimē nonākušie, piemēram, "bēdu rinda". Mazākās pilsētās bija arī bezpajumtnieki, kas nometņoja pie vilcienu sliedēm un no vienas vietas uz citu pārvietojās ar vilcieniem. Daudzās vietās, kur kādreiz bija atļauts klaiņot (piemēram, baznīcās, publiskajās bibliotēkās un publiskajos ātrijos), pieaugot bezpajumtnieku skaitam, kļuva stingrākas.
20. gadsimta 80. gados Amerikas Savienotajās Valstīs, pateicoties kongresmeņa Stjuarta B. Makkinnija (Stewart B. McKinney) darbam, tika pieņemti daži jauni likumi bezpajumtnieku labā. McKinney-Vento palīdzības bezpajumtniekiem likums tika pieņemts 1987. gadā. Vairākas organizācijas dažās pilsētās, piemēram, Ņujorkā un Bostonā, centās jaunā veidā palīdzēt pieaugošajam bezpajumtnieku skaitam.
Saskaņā ar 2017. gada decembrī pārraidītā raidījuma 60 minūtes datiem Kalifornijā dzīvo ceturtā daļa Amerikas bezpajumtnieku.
Bezpajumtniecība populārajos plašsaziņas līdzekļos
Populāras filmas
- 1966. Cathy Come Home on IMDb - ietekmīga Kena Loacha filma, kas pievērsa lielāku uzmanību bezpajumtniekiem Apvienotajā Karalistē un netieši noveda pie vairāku labdarības organizāciju izveides un izmaiņām tiesību aktos.
- 1986. "Down and Out in Beverly Hills" uz IMDb
- 1991. Dzīve smirdi par IMDb
- 1994. Ar godu IMDb
- 1997. La Vendedora de Rosas par IMDb
- 2003. Homeless to Harvard: the Liz Murray Story par IMDb - skatiet Liz Murray
- 2006. The Pursuit of Happiness (Laimes meklējumi) IMDb - stāsts par Krisu Gardneru
Grāmatas
- 2005 Bez tīkla: Mišela Kenedija (Michelle Kennedy): Vidusslāņa un bezpajumtnieki (ar bērniem) Amerikā.
Dokumentālās filmas
- 1985. Streetwise par IMDb - stāsta par Sietlas jauniešiem bez pajumtes.
- 1997. The Street: A Film with the Homeless on IMDb - par Kanādas bezpajumtniekiem Monreālā. New York Times recenzija,
- 2000 Dark Days on IMDb -Filma par Ņujorkas Amtrak tuneļos dzīvojošo pieaugušo bezpajumtnieku dzīvi.
- 2001 Bērni pazemē par IMDb -Filma par bezpajumtnieku bērnu dzīvi Bukarestē, Rumānijā.
- 2003. À Margem da Imagem on IMDb - par bezpajumtniekiem Sanpaulu, Brazīlijā. Filmas nosaukums angļu valodā ir "On the Fringes of São Paulo: Homeless".
- 2004. Bezpajumtnieki Amerikā - IMDb
- 2005 Ļeņingradas bērni par IMDb -Par Maskavas bezpajumtnieku bērniem.
- 2005 Filma "Laimes maiņa" (Reversal of Fortune) IMDb - Izpēta, ko dara bezpajumtnieks, kuram tiek piešķirti 100 000 ASV dolāru un viņš var ar tiem rīkoties, kā vien vēlas.
- 2007 Easy Street - par bezpajumtniekiem Floridā.
TV dokumentālās filmas
- 1988. Home Sweet Homeless par IMDb
Vizuālā māksla
- 2005. Mišela Mersero fotoekspozīcija "Starp plaisām".
Saistītās lapas
- Bēgļi
- Nabadzība
- Diskriminācija
- Tiesības uz mājokli
- Sildīšanas centrs
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir bezpajumtniecība?
A: Ar bezpajumtniecību apzīmē cilvēku stāvokli, kuriem nav vietas, kur palikt, tostarp tos, kuri guļ patversmēs, pamestās ēkās vai citās vietās, kas nav paredzētas dzīvošanai.
Q: Vai bezpajumtniecība rodas kāda konkrēta iemesla dēļ?
A: Jā, bezpajumtniecība var rasties dažādu iemeslu dēļ, tostarp nespējas atļauties vai uzturēt mājokli.
J: Vai tiesības uz mājokli ir daļa no starptautiskajām cilvēktiesībām?
A: Jā, tiesības uz mājokli ir iekļautas starptautiskajās cilvēktiesībās.
J: Kur pasaulē ir sastopami bezpajumtnieki?
A: Bez pajumtes palikušie cilvēki ir sastopami daudzviet pasaulē, tostarp Sanfrancisko Kalifornijā, Dublinā Īrijā un Tallinā Igaunijā.
J: Kur ir dažas vietas, kur guļ bezpajumtnieki?
A: Papildus bezpajumtnieku patversmēm daži bezpajumtnieki nakšņo arī sildītājos, pamestās ēkās, garāžās un citās vietās, kas nav paredzētas dzīvošanai cilvēkiem.
J: Vai bezpajumtnieki ir tikai tie, kas ir pilnīgi bez pajumtes?
A: Nē, termins "bezpajumtnieki" ietver arī tos, kas guļ patversmēs vai citos pagaidu mājokļos.
J: Kāpēc nespēja uzturēt mājokli ir bezpajumtniecības iemesls?
A: Mājoklis var būt dārgs, un tie, kas nevar atļauties maksāt īres maksu vai uzturēt savu mājokli, var kļūt par bezpajumtniekiem.
Meklēt