Diskriminācija ir situācija, kad pret kādu cilvēku izturas netaisnīgi, nelabvēlīgi vai atšķirīgi, pamatojoties uz viņa personības pazīmēm vai piederību kādai grupai. Tā rodas, ja pret kādu personu izturas slikti, jo tā pieder noteiktai rasei, dzimumam, reliģijai vai citai grupai. Starptautiski atzītas normas, piemēram, Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, nosaka, ka visas personas ir jāaizsargā pret jebkāda veida diskrimināciju un tās rosināšanu.
Kas tiek uzskatīts par diskrimināciju
Diskriminācija var būt tieša vai netieša. Tieša diskriminācija — kad persona tiek skaidri izslēgta vai slikti izturēta konkrētas pazīmes dēļ. Netieša diskriminācija — kad, piemēram, visiem attiecināma prasība vai prakse izrādās nevienlīdzīgi skarjoša noteiktu grupu locekļus. Diskriminācija var būt arī strukturāla (ierobežojumi, kas iekļauti sistēmās vai politikā) vai institucionāla (praktikas organizācijās vai pakalpojumu sniegšanā).
Izplatītākie diskriminācijas iemesli
Cilvēku var diskriminēt ļoti dažādu iemeslu dēļ, piemēram:
- rases
- vecuma
- dzimuma
- politiskās pārliecības
- seksuālās orientācijas
- dzimuma identitātes
- reliģijas
- izskata vai apģērba izvēles dēļ (apģērba)
- iepriekšējas sodāmības vai dzīvesveļa dēļ (dzīvesveida)
- vecuma (atkārtota saistība ar citu saiti)
- invaliditātes
- piederības sociālai grupai, šķirai vai statusam (sociālajai šķirai, sociālajam statusam)
- kastu sistēmas vai līdzīgu grupējumu dēļ (kastai,)
Kā diskriminācija var izpausties ikdienā
Diskriminācija var izpausties daudzos veidos, piemēram:
- atlaišana no darba vai nespēja to iegūt;
- mazāks atalgojums par to pašu darbu vai profesionālas izaugsmes iespēju atņemšana;
- atteikums piešķirt mājokli vai dzīvokli;
- psiholoģiska pazemošana, piemēram, ņirgāšanos, uzmākšanos vai aizskaroša attieksme;
- atšķirīga attieksme publiskos pakalpojumos, izglītībā vai veselības aprūpē;
- piekļuves ierobežojumi cilvēkiem ar invaliditāti, ja nav nodrošināta pieejamība.
Šīs izpausmes var būt acīmredzamas vai diskrētas — piemēram, sistēmas prasības, kas it kā attiecas uz visiem, bet praktiski atstāj ārpus iespēju noteiktas grupas.
Cilvēktiesību aizsardzība un likumi
Daudzas valstis pieņem likumus, kas aizsargā pret diskrimināciju. Piemēram, Likumi, kas pazīstami kā "vienlīdzīgu iespēju tiesību akti", nosaka darba devēju pienākumus un aizsargā darbiniekus. Šie noteikumi paredz, ka cilvēkiem jābūt nodarbinātiem neatkarīgi no viņu rases, vecuma, dzimuma vai reliģijas, jāpiedāvā saprātīgs pielāgojums cilvēkiem ar invaliditāti un jānodrošina vienlīdzīga samaksa — piemēram, diviem cilvēkiem vienā amatā ir jāmaksā vienāda alga, ja viņi veic tādu pašu darbu.
Diskriminācija dažviet ir nelikumīga, taču tas nenozīmē, ka tā netiek praktizēta. Ir valstis, kur diskriminācija tiek atzīta par valsts politiku, īpaši tur, kur pastāv valsts oficiāla reliģija vai cita institucionāla izslēgšana.
Kā reaģēt, ja tiek piedzīvota diskriminācija
- Dokumentējiet notikušo: saglabājiet e-pastus, ziņas, liecības un citus pierādījumus.
- Izrunājieties ar uzticamu personu vai darba vietas personāla nodaļu.
- Ja diskriminācija notiek darbā, iepazīstieties ar iekšējām sūdzību procedūrām un tiesībām attiecīgā likumdošanā (darba jautājumos).
- Meklējiet juridisku palīdzību vai konsultāciju no cilvēktiesību organizācijām vai tiesībaizsardzības iestādēm.
- Ja nepieciešams, iesniedziet oficiālu sūdzību vai prasību tiesā vai kompetentām uzraudzības institūcijām.
Prevencija un izglītošana
Efektīvai diskriminācijas novēršanai ir svarīga izglītošana, informētības veicināšana un iekļaujoša politika skolās, darba vietās un publiskajā sektorā. Organizācijām ieteicams veidot skaidras iekšējās procedūras iebiedēšanas un diskriminācijas gadījumu risināšanai, nodrošināt pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti un veicināt daudzveidības un iekļaušanas kultūru.
Svarīgi atcerēties
Diskriminācija nav tikai juridisks jēdziens — tā ietekmē cilvēku cieņu, iespējas un veselību. Zināšanas par savām tiesībām, problēmu dokumentēšana un vēršanās pie attiecīgajām institūcijām vai atbalsta organizācijām var palīdzēt novērst un labot netaisnību. Ja nepieciešams, meklējiet profesionālu juridisku vai psihosociālu palīdzību.
