Novecošana

Novecošanās (jeb "novecošanās") ir pārmaiņas, kas laika gaitā notiek cilvēka organismā. Cilvēkam novecošanās ir vairākas fiziskas un psiholoģiskas pārmaiņas.

Sensecence ir bioloģisks process, kas izraisa novecošanu. Ir bijuši daudzi mēģinājumi atbildēt uz jautājumu: kāpēc dzīvnieki (īpaši cilvēki) noveco?

Savā ziņā novecošanās sākas jau piedzimstot, jo tad šūnu dalīšanās un augšana ir visātrākā, bet laika gaitā pakāpeniski palēninās.

Citiem vārdiem sakot, novecošana sākas tad, kad palielinās nāves iespējamība. Aktuārās tabulas parāda nāves iespējamību katrā dzīves posmā. Šīs tabulas izmanto apdrošināšanas sabiedrības, lai novērtētu dzīvības polišu un pensiju apdrošināšanas likmes. Izrādās, ka vismazākā iespējamība nomirt ir jaunībā. Meitenēm tas ir jau 14 gadu vecumā. Biologi (piemēram, Pīters Medavars un Džordžs K. Viljamss) norāda, ka šis ir vai cilvēces pagātnē bija laiks, kas ir vai bija nozīmīgākais reproduktīvai funkcijai. Tiek pieņemts, ka cilvēces vēsturē maksimālais reprodukcijas vecums bija zemāks nekā mūsdienās. Gēns var izpausties dažādos dzīves posmos. Jebkurai gēna alēlei, kas traucē vairošanos, būtu mazāk iespēju pāriet nākamajā paaudzē. Šādu gēnu skaits populācijā automātiski samazinātos. Tādējādi dabiskā atlase praktiski likvidētu jebkuru iedzimtu efektu, kas samazina auglību.

Tomēr vēlāk dzīves laikā iedzimtiem defektiem būtu maza ietekme uz visu populāciju kopumā vai tās nebūtu vispār. Patiesībā dzīves laikā mūsu šūnas savā DNS uzkrāj bojājumus, kas ir nejauši, bet izraisa to, ka mēs, novecojot, pakāpeniski kļūstam mazāk piemēroti. Un mums ir daži šūnu tipi, kas nekad vai reti dalās pieaugušo dzīves laikā. Muskuļu šūnas un lielākā daļa neironu pieaugušo dzīves laikā nekad nedalās. Acīmredzot tās uzkrāj bojājumus, un ne tikai DNS. Turklāt mēs pārmantojam dažādas ģenētiskas saslimšanas, kas ietekmē vēlāko dzīves posmu, piemēram, Hantingtona horeju. Kavētas iedzimtības un bojājumu uzkrāšanās dvīņu efekts ir tas, kas mūs noveco. Protisti nenoveco: tie dalās, un nākamā paaudze ir tikpat laba kā iepriekšējā. Kāpēc pat mūsu dalāmās šūnas uzkrāj bojājumus? Atbilde uz šo jautājumu nav zināma.

Īrijas iedzīvotāju piramīda 2016, kas parāda sabiedrības novecošanu

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir pilngadība?

A.: Novecošana ir daudzas pārmaiņas, kas laika gaitā notiek cilvēkā. Dzīvās būtnēs tā ietver lielāko daļu fizisko un psiholoģisko izmaiņu, kas notiek pēc pilngadības.

J: Kas ir novecošanās?

A: Senecošanās ir bioloģisks process, kas noved pie novecošanās. Tas ietver pakāpenisku šūnu dalīšanās un augšanas palēnināšanos laika gaitā.

J: Kāpēc dzīvnieki (īpaši cilvēki) noveco?

A: Uz šo jautājumu ir bijuši daudzi mēģinājumi atbildēt, bet viens no skaidrojumiem liecina, ka cilvēces vēsturē maksimālais reproduktīvās spējas vecums bija zemāks nekā mūsdienās. Jebkurai gēna alēlei, kas traucē vairošanos, būtu mazāk iespēju pāriet nākamajā paaudzē, tāpēc dabiskā atlase praktiski likvidētu jebkuru iedzimtu efektu, kas samazina auglību. Turklāt laika gaitā mūsu šūnas laika gaitā uzkrāj DNS bojājumus, tāpēc, novecojot, mēs pakāpeniski kļūstam mazāk spējīgi.

J: Vai protisti noveco?

A: Nē - tie dalās, un nākamā paaudze ir tikpat laba kā iepriekšējā.

J: Kā tiek izmantotas aktuārās tabulas?

A: Aktuārās tabulas parāda nāves iespējamību katrā dzīves posmā, un apdrošināšanas sabiedrības tās izmanto, lai noteiktu dzīvības polišu un pensiju likmes.