Dzimuma identitāte definīcija un skaidrojums socioloģijā

Lielākā sabiedrības daļa seko cilvēka ideālam par dzimumu bināro iedalījumu jeb uzskata, ka ikvienam ir jābūt vai nu vīrietim, vai sievietei. Tomēr pēdējās desmitgadēs cilvēki ir nolēmuši, ka tas tā nav un ka ārpus vīriešu un sieviešu dzimuma pastāv vēl citi dzimumi. Un vēl svarīgāk ir tas, ka LGBTQ+ izglītības un tiesību pieaugums ir pievērsis sabiedrības uzmanību transseksuāļu jautājumiem, kā arī daudzajiem dzimumiem, ar kuriem cilvēks var identificēties.

• Cisdzimums: apzīmējums cilvēkiem, kuri identificējas ar dzimumu, kas tiem piešķirts dzimšanas brīdī (piem., vīrietis un sieviete).

"Transseksuālis" ir gan identitātes apzīmējums, gan arī jumta termins. Persona var identificēties kā transseksuāla sieviete vai transseksuāls vīrietis, taču ir vairāk dzimumu, kas ietilpst transseksuāļu kategorijā. Nebinārie dzimumi (jeb cilvēki, kas neidentificējas kā vīrieši vai sievietes) ietilpst transseksuāļu kategorijā. "Nonbinārs" bieži tiek lietots kā sinonīms agenderam jeb cilvēkam, kurš neidentificējas ar kādu dzimumu, bet ir vispārējs apzīmējums citiem dzimumiem. Daži no šiem citiem nebinārajiem dzimumiem ir, bet ne tikai:

• genderqueer
• bigender
• dzimumu plūdums
• un daudz ko citu.

2014. gadā, lai sekotu līdzi mainīgajiem uzskatiem par dzimuma identitāti, Facebook mainīja dzimuma opcijas, no kurām lietotāji var izvēlēties, un piedāvāja 58 dažādas dzimuma identitātes. Šīs izmaiņas tolaik tika pamanītas un plaši atspoguļotas.

Dzimuma izpausme (saukta arī par "dzimuma izpausmi") nozīmē to, kā persona ģērbjas, izskatās un rīkojas, un tas var ietekmēt to, kā citi cilvēki uztver viņas dzimumu. Cilvēkam, kurš valkā vīriešu apģērbu un rīkojas vīrišķīgi, ir vīriešu dzimuma izpausme. Cilvēkam, kurš valkā sieviešu apģērbu un rīkojas sievišķīgi, ir sieviešu dzimuma izpausme. Tas atšķiras no dzimuma identitātes, jo cilvēki var izvēlēties izskatīties vai uzvesties vienā veidā, pat ja viņi tā nejūtas iekšēji. Dažreiz cilvēki to sauc par dzimuma izpausmi vai vienkārši izpausmi.

"Transseksuālis" ir termins, kas nozīmē, ka dzimums, kas piešķirts dzimšanas brīdī (parasti "AMAB" jeb "dzimšanas brīdī piešķirts vīrietis" un "AFAB" jeb "dzimšanas brīdī piešķirta sieviete"), neatbilst dzimumam, par kādu persona sevi identificē. Transseksuālu cilvēku pieredze ir ļoti plaša un var atšķirties, lai gan dažkārt ir arī kopīga pieredze. Piemēram, transseksuāla persona var izjust dzimuma disforiju (bet ne visiem tā ir). Transseksuāla persona var arī uzskatīt, ka ir nepieciešams veikt medicīnisku pāreju vai lietot hormonus, vai arī abus šos faktorus kombinēt. Termins, ko daži transseksuāli cilvēki var lietot pēc dzimuma maiņas operācijām un medicīniskās pārejas, ir vārds "transseksuāls", taču atkarībā no tā, ar ko jūs runājat, šo terminu var uzskatīt par novecojušu un tā vietā izvēlēties vienkārši terminu "transseksuāls".

Daži cilvēki lieto vārdu "transseksuāls", lai apzīmētu dažādas lietas, jo šis vārds ir paplašinājies un mainījies kopš tā izgudrošanas 1965. gadā.

Faktori un terminoloģija

Daži faktori, kas saistīti ar transseksuāļu identificēšanu, ir šādi:

• Piešķirtais dzimums (vai dzimuma piešķiršana, vai vienkārši dzimums) ir tas, vai cilvēks piedzimstot ir vīrietis vai sieviete.
• Dzimuma identitāte (vai vienkārši dzimums) ir apzīmējums, ko persona lieto, lai aprakstītu to, kā tā identificējas ar apkārtējo pasauli: vīrietis, sieviete, nebiinārais dzimums un citas identitātes, kas ir ar to saistītas.
• Dzimuma izpausme (vai dzimuma prezentācija) ir tas, kā persona ģērbjas, rīkojas un uzvedas. Ir svarīgi atcerēties, ka dzimuma izpausme nav tas pats, kas dzimuma identitāte. Cizdzimuma meitene var valkāt tradicionāli vīriešu apģērbu un nebūt vīrietis, cisdzimuma zēns var uzvesties tā, kā uzskata par "sievišķīgu", un nebūt meitene utt.

Visi šie trīs faktori veicina to, kā cilvēks sevi apzīmē, un padara dzimumu par mulsinošu konstrukciju, kurā orientēties. Cilvēkiem var būt dzimuma prezentācijas, kas neatbilst viņu dzimuma identitātei, vai dzimuma identitāte, kas neatbilst dzimumam, kurš viņiem tika piešķirts dzimšanas brīdī, utt. Personu, kuras dzimuma identitāte atbilst dzimumam, kas tai tika piešķirts dzimšanas brīdī, sauc par "cisdzimumu". Laikam ejot, arvien skaļāk izskanot LGBTQ+ jautājumiem un palielinoties izglītojošo resursu skaitam par dzimumu un seksualitātes tēmām, daudzi ir varējuši uzzināt par transdzimuma jautājumiem un palīdzēt citiem orientēties dzimumu jautājumos.

Identitātes nesakritības veidi

^{[oriģinālā izpēte ?]}

Ir iespējamas dažādas dzimuma, dzimuma identitātes un dzimuma izpausmes kombinācijas. Piemēram:

• Cilvēks var būt sieviete pēc dzimšanas, bet viņam ir vīriešu dzimuma identitāte, un viņš var sevi dēvēt par transseksuālu vīrieti vai "transseksuālu vīrieti". Transseksuāli vīrieši parasti var ģērbties vīrišķīgi, valkāt krūšu saites, lietot testosteronu un veikt dzimuma maiņas operāciju, ja viņi to vēlas.
• Cilvēks, kurš identificējas kā vīrietis (neatkarīgi no tā, vai viņš tāds ir bijis piedzimstot, vai arī ir pieņēmis šādu dzimuma identitāti), var ģērbties un uzstāties tradicionāli sieviešu apģērbā (drag). Pārģērbšanās laikā šī persona uzstājas kā sieviete un var sevi tā dēvēt.^[] . Tas darbojas arī otrādi, kad sievietes uz skatuves uzstājas kā vīrieši. To dēvē par drag karali.

Ir daudz cilvēku, kuru dzimuma identitāte atšķiras no dzimuma, kas viņiem ir piedzimstot, bet viņi to slēpj, jo baidās no atstumtības, no likumiem, kas neaizsargā transseksuālus cilvēkus, no ģimenes un draugu atstumtības vai norobežošanās no viņiem un pat no bailēm, ka uz viņiem var uzbrukt.

Piemēram, sievietei, kas dodas uz randiņu, var nākties izlemt, kad un vai vispār viņai būtu jāpasaka savam partnerim, ka viņa ir transseksuāla. Pastāv iespēja, ka randiņš neuztrauksies par to, ka viņa ir transseksuāla, un viņi varēs turpināt sarunu, un viņa būs laimīga, zinot, ka viņa var droši būt pati par sevi šī cilvēka klātbūtnē. Tomēr pastāv arī iespēja, ka viņas draugs reaģēs dusmīgi un nepareizi noteiks viņas dzimumu, uzzinot, ka viņa ir transseksuāla, un varbūt pat uzbruks viņai. Persona, kas identificējas kā nebināra, var turēt savu identitāti noslēpumā savai ģimenei, jo baidās, ka tiks izraidīta un paliks bez pajumtes vai nosūtīta uz konversijas terapiju.

Šīs bailes pārdzīvo daudzi cilvēki, tāpēc ir pilnīgi normāli, ka viņi jūtas nobijušies.

Vēl viens nesen aktualizējies jautājums ir par to, ka feministes, kuras uzskata, ka cilvēks var ģērbties, kā vien vēlas, strīdas par to, vai cilvēks, kurš apgalvo, ka ir sieviete, un nolemj valkāt kleitu, ir jāuzskata par sievieti, pamatojoties uz šo pašidentifikāciju. Šis ir strīdīgs jautājums feministu kustībā. Jūs varat valkāt, ko vēlaties, un joprojām būt sieviete. Transsievietes AMAB, kas valkā kleitu, dēļ feministu kustība nevar pārvarēt šo ideju, ka sievietēm ir jāvalkā kleita. Sievietēm, kas sevi uzskata par feministēm, ir stingri uzskati abās pusēs jautājumā par to, vai transseksuāle ir sieviete, vai nav, līdz pat tam, ka viņas noliedz, ka tās, kas uzskata pretējo, ir īstas feministes.

Sievietes, kuru feminisma pamatā ir cīņa pret bioloģisko sieviešu apspiešanu, kas balstīta uz bioloģisko dzimumu, bieži sevi dēvē par dzimumu kritiskām vai dzimumu atcelšanas piekritējām (pēdējā ideja balstās uz to, ka konkrēta apģērba vai uzvedības gaidīšana pati par sevi ir apspiešana). Tie, kas tam nepiekrīt, bieži apzīmē šīs sievietes kā trans-izslēdzošās radikālās feministes jeb TERF (Trans-Exclusionary Radical Feminists).

Medicīniskā diagnoze

Ja cilvēka dzimuma identitāte un ķermenis nesakrīt, viņš var doties pie ārsta. Ārsts var palīdzēt viņiem mainīt ķermeni, ja viņi to vēlas. Psihiatrs šai personai var diagnosticēt dzimuma identitātes traucējumus (dzimuma disforiju), taču medicīniskā diagnoze pati par sevi ir strīdīgs temats, jo transseksualitāte kādreiz tika uzskatīta par psihisku slimību, un stigma joprojām pastāv. Džodžakartas principu 18. princips, kas ir dokuments par starptautiskajām cilvēktiesībām, nosaka, ka "neatkarīgi no jebkuras pretējas klasifikācijas personas dzimuma identitāte pati par sevi nav medicīnisks stāvoklis". Un "Aktīvista rokasgrāmatā" par tiem teikts, ka "dzimuma identitāte" vai "dzimuma identitātes traucējumi" joprojām pastāv garīgo slimību kategorijās, pretēji no šādām kategorijām svītrotajai "seksuālajai orientācijai".

Tomēr, neraugoties uz centieniem novērst psihisko slimību stigmatizāciju, ko rada transseksuālisms, ārsti un terapeiti aiztur vārtiņus, kas liek vairumam transseksuāļu cīnīties par savu ideālo "es". Vairumā gadījumu ārsti pieprasa terapeitiem "diagnosticēt", vai pacients ir "pietiekami transseksuāls", lai lietotu hormonus vai veiktu operāciju. Un pat tad, ja šī diagnoze tiek uzstādīta, ķirurgs var atteikties jums veikt operāciju.