Džogjakartas principi: cilvēktiesības un LGBT tiesības
Džogjakartas principi: starptautiski cilvēktiesību standarti par LGBT tiesību aizsardzību, dzimumidentitāti, anti-diskrimināciju, patvērumu un likumu piemērošanu.
Džogjakartas principi, oficiāli Džodžakartas principi par starptautisko cilvēktiesību tiesību piemērošanu saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, ir aizstāvības dokuments, kas apkopo un skaidro tostarptautisko cilvēktiesību normu piemērošanu saistībā ar starptautiskajām cilvēktiesību tiesībām attiecībā uz LGBT cilvēku cieņu un tiesībām. Tie tika sagatavoti un publicēti pēc Starptautiskās Juristu komisijas rīkotās starptautiskās sanāksmes Džogjakartā, Indonēzijā, 2006. gada 6.–9. novembrī. Par dokumenta parakstītājiem kļuva 29 starptautiski cilvēktiesību eksperti; starp tiem ir bijusī Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāre Mērija Robinsone. Eiropas Padome ir novērtējusi un atsaukusies uz šiem principiem savā dokumentācijā "Cilvēktiesības un dzimuma identitāte". Principi ir tulkoti arī Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajās valodās: Arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu, spāņu, ķīniešu un spāņu valodā. Tie ir pieejami arī daudzās citās valodās un tiek plaši izmantoti cilvēktiesību izglītībā un advokatūrā.
Galvenās idejas un saturs
Džogjakartas principi neizveido jaunas tiesības, bet interpretē un piemēro esošās starptautiskās cilvēktiesību normas konkrētai situācijai, kas skar cilvēkus pēc viņu seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, dzimumizpausmes vai dzimuma īpašībām. Dokumentā ir iekļauti skaidrojumi par valstu pienākumiem un praktiskām rīcībām, lai nodrošinātu šādas tiesības:
- nevardarbības un aizsardzības pret diskrimināciju princips;
- tiesības uz dzīvību, drošību un aizsardzību pret vardarbību;
- brīvība no spīdzināšanas un nonāvēšanas;
- tiesības uz privātumu un cieņu;
- tiesības uz veselības aprūpi bez diskriminācijas un ar informētu piekrišanu;
- tiesības uz brīvu izteiksmi, pulcēšanos un asociēšanos;
- tiesības uz juridisku dzimuma atzīšanu un dokumentu maiņu;
- tiesības uz patvērumu un aizsardzību no vajāšanas citās valstīs.
Ietekme un izmantošana
Principi tiek plaši izmantoti kā vadlīnijas tiesnešu, juristu, nacionālo cilvēktiesību institūciju, NVO un starptautisko organizāciju darbā. Tie palīdz interpretēt, kā piemērot starptautiskās konvencijas (piemēram, cilvēktiesību paktu, konvencijas pret diskrimināciju u. c.) situācijās, kurās cilvēkus ietekmē seksuālā orientācija vai dzimumidentitāte.
Principi arī atzīmē, ka cilvēki var kļūt par bēgļiem no vajāšanas un pat no slepkavībām goda dēļ, ja viņu seksuālā orientācija vai dzimumidentitāte tiek uzskatīta par pamatu vajāšanai. Šī atziņa ir svarīga, veidojot patvēruma un bēgļu politiku.
Sadarbība ar ANO un citām institūcijām
Lai atbalstītu cilvēktiesību īstenošanu saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, Vīnes deklarācijā noteiktais principu ietvars un Džogjakartas principi tiek izmantoti kā atsauces. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos ir sagatavojis ziņojumus un analīzes, tostarp dokumentu Apvienoto Nāciju Organizāciju Cilvēktiesību padomes 19. sesijai, kas risina diskrimināciju un vardarbību pret personām to seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ. Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs izmanto šos principus, lai nodrošinātu cilvēcīgu attieksmi pret ieslodzītajiem, tostarp LGBT cilvēkiem.
Atjauninājumi un paplašinājumi: YP+10
2017. gadā tika publicēts papildinājums, zināms kā Yogyakarta Principles plus 10 (YP+10), kas paplašina sākotnējo dokumentu, iekļaujot jautājumus par dzimuma izpausmi, dzimuma īpašībām (interseksualitāti), kā arī akcentējot starpdisciplīnārā diskriminācijas ietekmi (piemēram, rases, sociālā stāvokļa vai invaliditātes mijiedarbība). YP+10 sniedz papildus ieteikumus valstu pienākumiem un praksei, kas mērķēta uz visaptverošāku cilvēktiesību aizsardzību.
Kritika un juridiskais raksturs
Džogjakartas principi nav starptautiska līguma teksts un tādējādi tie nav tieši saistoši tādā pašā veidā kā konvencijas vai paktu normas. Tomēr tie bieži tiek uzskatīti par spēcīgu interpretatīvu vadlīniju, ko izmanto tiesas, cilvēktiesību eksperti un iestādes, lai skaidrotu valstu starptautiskās saistības. Kritika mēdz būt saistīta ar bažām par to, ka dokuments neatbilst dažādu valstu juridiskajām sistēmām vai kultūras kontekstiem; tomēr atbalstītāji uzsver tā nozīmi aizsardzības pastiprināšanai un cilvēktiesību standartu skaidrošanai.
Secinot — Džogjakartas principi ir svarīgs instruments cilvēktiesību aizsardzībā, jo tie sniedz praktisku interpretāciju par to, kā valstīm piemērot starptautiskos cilvēktiesību standartus, lai pasargātu cilvēkus no diskriminācijas, vardarbības un tiesību pārkāpumiem, kas balstīti uz seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti vai ar to saistītām iezīmēm.
Galvenais saturs
Džogjakartas principi sastāv no preambulas, 29 principiem un papildu ieteikumiem Apvienoto Nāciju Organizācijai un starptautiskajai sabiedrībai, kas balstīti uz Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Vīnes deklarāciju un Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām. Saskaņā ar Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu tie pastāv arī tādēļ, lai atceltu stereotipisku lomu attiecībā uz dzimumu. Džohjakartas principi apstiprina starptautiskos tiesību standartus, kurus valstīm ir jāievēro.
Preambulā ir stāstīts par cilvēktiesību pārkāpumiem seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ un paskaidrots, kas ir seksuālā orientācija un dzimumidentitāte. Principi apstiprina cilvēktiesības, piemēram, pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, un prasa aizliegt jebkādu diskrimināciju saistībā ar šīm cilvēktiesībām. Trešais princips pieprasa juridiski atzīt transseksuāļu dzimuma maiņu bez jebkādas ķirurģiskas operācijas, tostarp sterilizācijas un dzimuma maiņas operācijas, jo katra cilvēka paša noteiktā dzimuma identitāte tiek uzskatīta par svarīgu personas autonomijai un cieņai. Taču vienlaikus tiek uzsvērts, cik svarīgas ir tiesības veikt ķermeņa modifikācijas seksuālās maiņas operācijas kā "nediskriminējošu ārstēšanu" un citas veselības aprūpes procedūras bez diskriminācijas, un tās jānodrošina arī cietumā. Principi apstiprina valstu aizsardzību pret jebkādu cilvēku tirdzniecību, bezpajumtniecību un vardarbību, naida noziegumiem, uzmākšanos un iebiedēšanu. Tajos uzsvērts, ka sabiedrībai ir svarīgi cienīt LGBT cilvēku cieņu un pašcieņu pret aizspriedumiem un aizsargāt viņu tiesības uz izglītību. Principi arī uzstāj, ka ir jānovērš jebkāda medicīniska vardarbība, tostarp attiecībā uz interseksuāliem bērniem, un apgalvo, ka jebkura dzimuma identitāte nav slimība. To mērķis ir arī veicināt jebkāda veida cilvēktiesību ievērošanu un teikts, ka valstīm jāaizsargā LGBT aktīvisti no jebkādas vardarbības, draudiem vai diskriminācijas pret viņiem. Princips Nr. 29 apstiprina, ka cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp attiecībā uz seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, ir jāsoda.
Kritika
Daudzas radikālas feministes uzskata, ka principi ir maldīgi un apdraud sieviešu tiesības. Feministu pētniece Šeila Džefrīsa (Sheila Jeffreys) apgalvo, ka "Džogjakartas principiem nav juridiska spēka... Tie ir radušies no kampaņas, ko rīko šķērsgriezēji vīrieši, lai aizsargātu un popularizētu savu masohistisko seksuālo apsēstību".
Saistītās lapas
- Seksuālā orientācija
- Dzimuma identitāte
- LGBT
- Seksisms
- Diskriminācija
- Homofobija
- Transphobia
- Obligātā sterilizācija
- Starptautiskās cilvēktiesības
- Human Rights Watch
- Cilvēktiesību kampaņa
- Monreālas deklarācija
- ANO deklarācija par seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti
- Vispārējā cilvēktiesību deklarācija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Džogjakartas principi?
A: Džogjakartas principi ir aizstāvības dokuments, kas attiecas uz starptautiskajām cilvēktiesībām par LGBT cilvēku cieņu un apliecinātajām tiesībām. Tie tika pieņemti pēc Starptautiskās Juristu komisijas rīkotās starptautiskās sanāksmes Džogjakartā, Indonēzijā, 2006. gada 6.-9. novembrī.
J: Kas parakstīja principus?
A: Bijusī Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāre Marija Robinsone ir viena no 29 personām, kas parakstīja principus.
Vai ir kādi bēgļi seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ?
A.: Jā, saskaņā ar principiem ir bēgļi no vajāšanas un pat goda aizstāvēšanas slepkavībām seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ.
J: Kā ANO ir izmantojusi šos principus?
A: Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos ir sagatavojis dokumentu Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 19. sesijai, pamatojoties uz šiem principiem. Turklāt ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs arī izmanto šos principus attiecībā uz cilvēcīgu izturēšanos pret ieslodzītajiem.
Jautājums: Cik valodās šie principi ir tulkoti?
A: Šie principi ir tulkoti sešās Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajās valodās - angļu, arābu, franču, krievu, ķīniešu, krievu, spāņu un spāņu -, kā arī citās valodās.
J: Kas ir minēts Eiropas Padomes dokumentā "Cilvēktiesības un dzimuma identitāte"? A: Eiropas Padome šos principus novērtē dokumentā ar nosaukumu "Cilvēktiesības un dzimuma identitāte".
Meklēt