Džogjakartas principi, oficiāli Džodžakartas principi par starptautisko cilvēktiesību tiesību piemērošanu saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, ir aizstāvības dokuments, kas apkopo un skaidro tostarptautisko cilvēktiesību normu piemērošanu saistībā ar starptautiskajām cilvēktiesību tiesībām attiecībā uz LGBT cilvēku cieņu un tiesībām. Tie tika sagatavoti un publicēti pēc Starptautiskās Juristu komisijas rīkotās starptautiskās sanāksmes Džogjakartā, Indonēzijā, 2006. gada 6.–9. novembrī. Par dokumenta parakstītājiem kļuva 29 starptautiski cilvēktiesību eksperti; starp tiem ir bijusī Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā cilvēktiesību komisāre Mērija Robinsone. Eiropas Padome ir novērtējusi un atsaukusies uz šiem principiem savā dokumentācijā "Cilvēktiesības un dzimuma identitāte". Principi ir tulkoti arī Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajās valodās: Arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu, spāņu, ķīniešu un spāņu valodā. Tie ir pieejami arī daudzās citās valodās un tiek plaši izmantoti cilvēktiesību izglītībā un advokatūrā.

Galvenās idejas un saturs

Džogjakartas principi neizveido jaunas tiesības, bet interpretē un piemēro esošās starptautiskās cilvēktiesību normas konkrētai situācijai, kas skar cilvēkus pēc viņu seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes, dzimumizpausmes vai dzimuma īpašībām. Dokumentā ir iekļauti skaidrojumi par valstu pienākumiem un praktiskām rīcībām, lai nodrošinātu šādas tiesības:

  • nevardarbības un aizsardzības pret diskrimināciju princips;
  • tiesības uz dzīvību, drošību un aizsardzību pret vardarbību;
  • brīvība no spīdzināšanas un nonāvēšanas;
  • tiesības uz privātumu un cieņu;
  • tiesības uz veselības aprūpi bez diskriminācijas un ar informētu piekrišanu;
  • tiesības uz brīvu izteiksmi, pulcēšanos un asociēšanos;
  • tiesības uz juridisku dzimuma atzīšanu un dokumentu maiņu;
  • tiesības uz patvērumu un aizsardzību no vajāšanas citās valstīs.

Ietekme un izmantošana

Principi tiek plaši izmantoti kā vadlīnijas tiesnešu, juristu, nacionālo cilvēktiesību institūciju, NVO un starptautisko organizāciju darbā. Tie palīdz interpretēt, kā piemērot starptautiskās konvencijas (piemēram, cilvēktiesību paktu, konvencijas pret diskrimināciju u. c.) situācijās, kurās cilvēkus ietekmē seksuālā orientācija vai dzimumidentitāte.

Principi arī atzīmē, ka cilvēki var kļūt par bēgļiem no vajāšanas un pat no slepkavībām goda dēļ, ja viņu seksuālā orientācija vai dzimumidentitāte tiek uzskatīta par pamatu vajāšanai. Šī atziņa ir svarīga, veidojot patvēruma un bēgļu politiku.

Sadarbība ar ANO un citām institūcijām

Lai atbalstītu cilvēktiesību īstenošanu saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, Vīnes deklarācijā noteiktais principu ietvars un Džogjakartas principi tiek izmantoti kā atsauces. Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos ir sagatavojis ziņojumus un analīzes, tostarp dokumentu Apvienoto Nāciju Organizāciju Cilvēktiesību padomes 19. sesijai, kas risina diskrimināciju un vardarbību pret personām to seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ. Arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs izmanto šos principus, lai nodrošinātu cilvēcīgu attieksmi pret ieslodzītajiem, tostarp LGBT cilvēkiem.

Atjauninājumi un paplašinājumi: YP+10

2017. gadā tika publicēts papildinājums, zināms kā Yogyakarta Principles plus 10 (YP+10), kas paplašina sākotnējo dokumentu, iekļaujot jautājumus par dzimuma izpausmi, dzimuma īpašībām (interseksualitāti), kā arī akcentējot starpdisciplīnārā diskriminācijas ietekmi (piemēram, rases, sociālā stāvokļa vai invaliditātes mijiedarbība). YP+10 sniedz papildus ieteikumus valstu pienākumiem un praksei, kas mērķēta uz visaptverošāku cilvēktiesību aizsardzību.

Kritika un juridiskais raksturs

Džogjakartas principi nav starptautiska līguma teksts un tādējādi tie nav tieši saistoši tādā pašā veidā kā konvencijas vai paktu normas. Tomēr tie bieži tiek uzskatīti par spēcīgu interpretatīvu vadlīniju, ko izmanto tiesas, cilvēktiesību eksperti un iestādes, lai skaidrotu valstu starptautiskās saistības. Kritika mēdz būt saistīta ar bažām par to, ka dokuments neatbilst dažādu valstu juridiskajām sistēmām vai kultūras kontekstiem; tomēr atbalstītāji uzsver tā nozīmi aizsardzības pastiprināšanai un cilvēktiesību standartu skaidrošanai.

Secinot — Džogjakartas principi ir svarīgs instruments cilvēktiesību aizsardzībā, jo tie sniedz praktisku interpretāciju par to, kā valstīm piemērot starptautiskos cilvēktiesību standartus, lai pasargātu cilvēkus no diskriminācijas, vardarbības un tiesību pārkāpumiem, kas balstīti uz seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti vai ar to saistītām iezīmēm.