Naida noziegums: definīcija, piemēri un likumdošana
Naida noziegums ir noziegums, kura motīvs vai mērķis ir upura piederība noteiktai grupai un kura izdarīta aizspriedumu dēļ. Būtībā runa nav par to, ko cietušais ir izdarījis vai teicis, bet par to, "kāds" viņš ir — viņa identitāti, izcelsmi vai citām ar viņu saistītām īpašībām. Naida noziegumi var izpausties dažādos veidos: kā fiziska vardarbība, vandālisms un īpašuma bojāšana, kā asiņaini uzbrukumi, draudi, apvainojoši saukļi, vai arī kā citi cilvēktiesību pārkāpumi.
Par kādām īpašībām visbiežāk tiek vērsti naida noziegumi
Cilvēki bieži izpilda naida noziegumus, reaģējot uz upura piederību kādai no grupām. Piemēri ir:
- attieksme pret cilvēka dzimumu vai dzimuma identitāti;
- naids pret konkrētu etnisko piederību vai tautību;
- reliģiska motivācija (reliģija);
- naids pret cilvēkiem noteiktā klasē vai sociālajā statusā;
- naids pret cilvēkiem noteiktas seksuālās orientācijas dēļ;
- diskriminācija vecuma (vecums) vai invaliditātes dēļ.
Naida nozieguma motīvs un sekas
Naida noziegumi bieži tiek izdarīti ne tikai, lai nodarītu kaitējumu konkrētai personai, bet arī lai iebiedētu vai izstumtu visu grupu. Ja tie tiek organizēti vai sistemātiski vērsti pret plašu grupu, šāda rīcība var tikt kvalificēta kā terorisms vai cita veida smags noziegums. Naida noziegumiem ir nopietnas psiholoģiskas un sociālas sekas: tie saasina spriedzi sabiedrībā, vājina kopienu drošību un var veicināt papildu vardarbību.
Vēsturiskie un tiesiskie aspekti
Termins "naida noziegums" plaši sāka lietot 20. gadsimta 80. gados Amerikas Savienotajās Valstīs, kad mediji un sabiedrība pievērsa uzmanību noziegumiem, kas balstīti uz aizspriedumiem. Kopš tā laika daudzās valstīs ir pieņemti īpaši tiesību akti, kas paredz stingrākas sankcijas par noziegumiem ar naida motīvu. Piemēram, 2009. gadā pieņemtais Metjū Šeparda likums izmainīja ASV krimināltiesības, nosakot, ka noziegumi, kas izdarīti cietušā seksuālās orientācijas, dzimumidentitātes vai invaliditātes dēļ, tiek kvalificēti kā naida noziegumi. Tas bija nozīmīgs solis, jo tiesību aktos tika iekļauti plašāki aizsardzības mehānismi, tostarp pirmoreiz atzīstot aizsardzību transpersonām.
Dažādi tiesību risinājumi un sods
Valstīs ir atšķirīgas pieejas naida noziegumu regulēšanā. Kopīgi elementi bieži ietver:
- soda pastiprināšanu, ja noziegums veikts ar naida motīvu (angļu valodā — hate crime enhancements);
- īpašas kvalifikācijas par noziegumiem pret noteiktām grupām;
- izmeklēšanas un uzskaites prasības, lai labāk saprastu noziegumu mērogu.
Tomēr likumu piemērošana var būt sarežģīta — jāuzrāda motīvs, jāapliecina, ka uzbrukums bija saistīts ar aizspriedumiem, un jārūpējas par cietušo drošību un atbalstu. Tiesas praksē dažkārt tiek izmantoti pierādījumi, piemēram, uzbrucēja izteikumi, simboli, iepriekšēja rīcība vai izvēle mērķēt konkrētu personu grupu.
Naida noziegums un naida runa
Ir svarīgi atšķirt naida noziegumu no naida runas. Naida runa parasti ir verbāla vai rakstiska izteiksme, kas vērsta pret grupu un var radīt spriedzi vai diskrimināciju, bet ne vienmēr pāraug fiziskā vardarbībā. Tomēr naida runa var eskalēt un veicināt naida noziegumus, un daudzas valstis nosaka atbildību arī par aicinājumiem uz vardarbību vai naidu.
Kā rīkoties, ja kļuvis par naida nozieguma upuri
- nodrošiniet drošību — pēc iespējas ātri nonāciet drošā vietā;
- zvaniet policijai un ziņojiet par incidentu, sniedzot iespējami vairāk detaļu;
- dokumentējiet pierādījumus — fotogrāfijas, liecinieku kontaktus, medicīniskos izziņojumus, ziņas vai komentārus sociālajos tīklos;
- meklējiet juridisku un psiholoģisku atbalstu — daudzas organizācijas sniedz palīdzību cietušajiem;
- pārliecinieties, vai incidents ir reģistrēts kā naida noziegums, jo tas ietekmē izmeklēšanas un soda smaguma izvērtējumu.
Starptautiskie standarti un sadarbība
Starptautiskā līmenī ir dokumenti un mehānismi, kas nosaka diskriminācijas un naida noziegumu novēršanu, piemēram, ANO cilvēktiesību normas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse un citi reģionāli līgumi. Starptautiskā sadarbība ir svarīga datu apmaiņai, labās prakses izplatīšanai un upuru aizsardzībai, it īpaši, ja noziegumi saistīti ar organizētām grupām vai pārietu valstu robežām.
Prevencija un izglītība
Ilgtspējīga cīņa pret naida noziegumiem ietver:
- izglītības programmas par toleranci un cilvēktiesībām skolas līmenī;
- sabiedrības informēšanu par naida noziegumu sekām;
- policijas un tiesu mācības, kā atpazīt un pareizi reģistrēt naida motivāciju;
- sadarbību ar kopienām, nevalstiskajām organizācijām un medijiem pret stereotipiem un dezinformāciju.
Jāatceras, ka naida noziegumi neizpaužas tikai kā atsevišķi incidenti — tiem var būt ilgtermiņa ietekme uz aizskarto kopienu drošību un labklājību. Efektīva rīcība ietver gan tiesisku, gan sociālu pieeju, atbalstu upuriem un preventīvus pasākumus, kas sniedz skaidru signālu, ka sabiedrība nepieņem vardarbību un diskrimināciju.
Pastkarte par melnādaino vīriešu linčēšanu Dulutā 1920. gada 15. jūnijā
Saistītās lapas
- Naida grupa
- Naida runa
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir naida noziegums?
A: Naida noziegums ir tad, ja kāds pārkāpj likumu, nodarot kaitējumu citai personai aizspriedumu dēļ pret kādu grupu, kurai pieder cietušais.
J: Kādi var būt naida noziegumu veidi?
A: Naida noziegumi var izpausties kā fiziska vardarbība, vandālisms un īpašuma bojāšana, apvainojumi vai citi aizvainojoši vārdi vai citi cilvēktiesību pārkāpumi.
J: Kādi ir biežāk sastopamie naida noziegumu izdarīšanas iemesli?
A: Cilvēki bieži vien izdara naida noziegumus aizspriedumu dēļ par upura dzimumu, etnisko piederību, reliģiju, tautību, dzimuma identitāti, klasi, seksuālo orientāciju, vecumu vai citām ar upuri saistītām pazīmēm.
J: Kad pirmo reizi tika lietots termins "naida noziegums"?
A: Termins "naida noziegums" pirmo reizi tika lietots 20. gadsimta 80. gados Amerikas Savienotajās Valstīs, kad plašsaziņas līdzekļos sāka runāt par noziegumiem, ko izraisīja aizspriedumi pret noteikta veida cilvēkiem.
J: Kā naida noziegumu var uzskatīt par terorismu?
A: Naida noziegumus dažkārt var izmantot kā veidu, kā iebiedēt citus cilvēkus, kuri pieder pie tās pašas grupas. Šādu iebiedēšanu var uzskatīt par terorismu, ja tā tiek īstenota plašā mērogā.
K.: Ko mainīja Metjū Šeparda likums 2009. gadā?
A.: 2009. gadā Metjū Šeparda likums mainīja naida nozieguma definīciju ASV tiesību aktos, un tagad par naida noziegumiem tiek uzskatīti visi noziegumi, kas izdarīti cietušā seksuālās orientācijas, dzimuma identitātes vai invaliditātes dēļ. Tas bija arī pirmais likums, kas aizsargāja transseksuāļus.
Jautājums: Kā šis likums aizsargā transseksuāļus?
Matthew Shepard Act aizsargā transseksuāļus, atzīstot, ka jebkuras darbības, kas pret viņiem veiktas dzimumidentitātes dēļ, saskaņā ar ASV tiesību aktiem ir klasificējamas kā naida noziegums.
