Lordu palāta (Apvienotā Karaliste): loma, sastāvs un iecelšana

Lordu palāta ir viena no divām Apvienotās Karalistes (AK) parlamenta palātām. Tā atrodas Apvienotās Karalistes galvaspilsētā Londonā. Otrā palāta ir Pārstāvju palāta. Abas palātas kopā veido Apvienotās Karalistes valdību un parlamentu.

Lordu palātu neievēlē (par to nebalso), izņemot mantojamiem peeriem rezervēto vietu īpašniekus (kurus ievēl palāta vai citi mantojami peeri no viņu partijām).

Loma un funkcijas

Lordu palāta pilda galvenokārt likumdošanas uzraudzības, pārbaudes un konsultatīvu funkciju. Tās galvenās lomas ir:

• Likumu izskatīšana un redakcija: palāta pārskata likumprojektus, iesniedz grozījumus un var atbalstīt vai aizkavēt likumdošanas procesu, taču nevienam beidzamam budžeta likumam (Money Bill) tai nav ilgstošas bloķēšanas tiesības.
• Valdības uzraudzība: locekļi uzdod jautājumus, vada debates un rīko izmeklējošas komitejas, kas analizē valdības politiku un publiskās politikas jautājumus.
• Ekspertu padomes funkcija: palātai ir daudz dalībnieku ar plašu profesionālo pieredzi (tiesneši, akadēmiķi, uzņēmēji, bijušie politiķi), kas sniedz specializētas zināšanas likumdošanā.
• Komiteju darbs: pastāv dažādas pastāvīgās un pagaidu komitejas, kas rūpīgi izskata konkrētas politikas jomas un sagatavo ziņojumus ar ieteikumiem.

Sastāvs

Lordu palāta sastāv no divām galvenajām grupām:

• Lords Spiritual (garīgās padomes locekļi): 26 Anglijas baznīcas bīskapiem ir vietas palātā. Tie tiek izvēlēti pēc amata un senioritātes principa.
• Lords Temporal (laicīgie peeri): ietver mantojamos peerus (hereditary peers) un dzīves peerus (life peers). Pēdējo gadu skaits mainās, bet kopējais locekļu skaits ir apmēram 800, jo palāta ir krietni lielāka nekā Pārstāvju palāta.

Detalizētāk par laicīgajiem peeriem:

• Mantojami peeri: pēc 1999. gada House of Lords Act lielākajai daļai mantojamā titula īpašnieku beidza automātiskā tiesība sēdēt palātā; tomēr 92 mantojami peeri saglabāja vietas. Šīs vietas tiek aizpildītas, rīkojot izvēles (by-election), kad kāda vieta kļūst brīva.
• Dzīves peeri: tiek piešķirti par īpašiem nopelniem sabiedrībā vai politiskajā darbībā saskaņā ar Life Peerages Act 1958. Tie nav mantoti un beidzas ar viņu nāvi vai atsaukšanu.

Iecelšana — kā kļūt par lordu

Galvenie ceļi uz Lordu palātu ir šādi:

• Dzīves peera piešķiršana: parasti karaliene (vai karalis) piešķir dzīves peera titulu pēc premjera ieteikuma vai ieteikuma no citas institūcijas. Kopš 2000. gada pastāv arī House of Lords Appointments Commission, kas iesaka neatkarīgus (crossbench) kandidātus un pārbauda ieteiktos cilvēkus.
• Mantojamo peeru kārta: mantojami peeri parasti nerodas jaunā statusā kā palātas locekļi — tradīcija manto titulu. Lielāko daļu mantojamo vietu 1999. gadā atcēla, bet 92 palika, un, ja kāda no tām kļūst brīva, tiek rīkotas iekšējas vēlēšanas starp mantojamiem peeriem vai attiecīgās partijas pārstāvjiem.
• Lords Spiritual: bīskapi, kas automātiski ieņem vietu, saskaņā ar konfesionālo kārtību.

Tie, kuri tiek ieteikti, tiek „apstiprināti” (formalizēti) karaliskā dekrēta kārtībā — karalis oficiāli piešķir ticinieka titulu.

Institucionālās reformas un ierobežojumi

Lordu palāta ir gājusi cauri vairākām būtiskām reformām:

• Life Peerages Act 1958: atļāva piešķirt nenodarījamas, nedzīvojošas peera vietas (life peerages), kas ievērojami palielināja ekspertu daudzveidību palātā.
• House of Lords Act 1999: atcēla automātiskās sēdvietas lielākajai daļai mantojamo peeru, atstājot 92 tempat.
• Constitutional Reform Act 2005 un Supreme Court 2009 izveide: tiesu funkcijas, kuras agrāk pildīja palāta (Law Lords), tika nošķirtas un nodotas neatkarīgai Augstākajai tiesai (Supreme Court).
• House of Lords Reform Act 2014: ļāva locekļiem oficiāli atteikties no vietas, kā arī paredzēja izslēgšanos par ilgstošu neapmeklēšanu vai kriminālām vainām.

Pilnvaras attiecībā uz likumdošanu

Lordu palātai ir spēja izskatīt un grozīt likumprojektus, tomēr tās spējas bloķēt likumus ir ierobežotas:

• Ja Pārstāvju palāta pieņem likumprojektu, Lordu palāta var to kavēt vai ierosināt grozījumus; ja palāta un Pārstāvju palāta nonāk strīdā, pastāv procedūras (Parliament Acts 1911 un 1949), kas ļauj Pārstāvju palātai galu galā pieņemt likumu arī bez Lords piekrišanas (ar noteiktiem ierobežojumiem un laika kavēšanas iespējām).
• Naudas likumi (Money Bills) ir īpaši regulēti — Lordu palātai ir ļoti ierobežotas tiesības tos bloķēt.

Kritika un reformu debates

Lordu palāta tiek kritizēta par tās neievēlēto raksturu, lielo locekļu skaitu un potenciālu politisku iecietību. Pastāv atkārtotas diskusijas par pilnīgāku reformu vai pāreju uz pilnībā ievēlētu augstāko palātu. Piedāvājumi svārstās no papildus ierobežojumiem un skaidrākiem iecelšanas kritērijiem līdz pilnīgai pārveidei par ievēlētu institūciju.

Kopsavilkums

Lordu palāta ir svarīga Apvienotās Karalistes parlamentārā sistēma — tā nodrošina padziļinātu likumdošanas pārbaudi, ekspertu analīzi un komiteju izmeklējumus. Lai gan tā nav ievēlēta tikpat plaši kā Pārstāvju palāta, tai ir ievērojama loma valdības uzraudzībā un likumdošanas kvalitātes nodrošināšanā, un par tās nākotni turpinās plašas politiskas diskusijas.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Lordu palāta?

J: Kur atrodas Lordu palāta?

J: Kāda ir otra palāta, kas veido Apvienotās Karalistes valdību un parlamentu?

J: Vai Lordu palātu ievēl?

J: Kas ieņem vietas, kas rezervētas iedzimtiem peeriem?

J: Vai iedzimtus vienaudžus var ievēlēt Lordu palātā?

J: Kā abas Apvienotās Karalistes parlamenta palātas ir savstarpēji saistītas?

Meklēt pēc burta