Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām — ANO 1966
Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ir Apvienoto Nāciju Organizācijas noslēgts līgums, kura mērķis ir aizsargāt un veicināt pilsoniskās un politiskās tiesības visās valstīs. Pakts papildina Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un kopā ar Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām veido starptautisko cilvēktiesību pamatrakstu.
Pakts tika pieņemts ANO Ģenerālā asamblejā 1966. gada 16. decembrī un stājās spēkā 1976. gada 23. martā. Tas ir viens no svarīgākajiem instrumentiem starptautiskajās cilvēktiesībās, un to ratificējušas daudzas ANO dalībvalstis. Apvienoto Nāciju Organizācija izveidoja Pilsoņu un politisko tiesību komiteju (PPPKP, angl. Human Rights Committee), lai uzraudzītu pakta īstenošanu un sniegtu interpretācijas par tā prasībām.
Galvenais saturs un aizsargājamās tiesības
Pakts nosaka valstu saistības nodrošināt cilvēkiem vairākas pamattiesības bez diskriminācijas. Starp svarīgākajām tiesībām ir:
- tiesības uz dzīvību;
- aizliegums spīdzināšanai un nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai izturēšanās vai soda piemērošanai;
- tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību un aizliegums patvaļīgai apcietināšanai;
- tiesības uz taisnīgu tiesu un juridisku aizstāvību;
- vārda brīvība, reliģijas brīvība, pulcēšanās un asociācijas brīvība;
- tiesības piedalīties valsts pārvaldē un politiskajā dzīvē;
- privātās un ģimenes dzīves neaizskaramība, tiesības uz pilsonību un brīvu pārvietošanos.
Saistības, uzraudzība un īstenošana
Valstis, kas ratificējušas paktu, apņemas veikt nepieciešamos likumus un pasākumus, lai nodrošinātu noteiktās tiesības. Tās regulāri iesniedz ziņojumus Pilsoņu un politisko tiesību komitejai, kas izvērtē valstu praksi un publicē noslēguma secinājumus (concluding observations) un vispārīgus komentārus (general comments), skaidrojot pakta normas.
Papildus komitejas uzraudzībai pastāv starptautiski mehānismi, piemēram, iespēja iesniegt individuālas sūdzības, ja valsts ir piekritusi attiecīgajam protokolam.
Protokoli un pārējie mehānismi
Pakts ir papildināts ar diviem nozīmīgiem protokoliem:
- Pirmais fakultatīvais protokols ļauj indivīdiem iesniegt sūdzības Pilsoņu un politisko tiesību komitejai par valsts pārkāpumiem (ja attiecīgā valsts ir piekritusi protokolam).
- Otrais fakultatīvais protokols ir vērsts uz nāves sodu atcelšanu un paredz papildu saistības dalībvalstīm, kas to ratificējušas.
Akūtas un neatsakāmas aizsardzības
Pakts paredz iespējas izsludināt ārkārtas stāvokli, taču šādos gadījumos tā dalībvalstīm joprojām jāievēro noteiktas neatsakāmas tiesības. Citiem vārdiem, dažas pamattiesības netiek atceltas pat ārkārtas apstākļos.
Prakse un nozīme Latvijas un pasaules kontekstā
Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ir bāze nacionālajai un starptautiskajai tiesiskajai aizsardzībai. Tas ietekmē likumdošanu, tiesu praksi un cilvēktiesību aizsardzību daudzās valstīs, arī Latvijā. Pakta prasības tiek izmantotas, lai vērtētu un uzlabotu valstu politiku un tiesību aktus, kā arī lai nodrošinātu individuālu aizsardzību pret valstu rīcību.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par konkrētām artikulam piešķirtajām tiesībām vai par Pilsoņu un politisko tiesību komitejas lēmumiem, varat meklēt attiecīgos vispārīgos komentārus, komitejas noslēguma secinājumus par valstīm un individuālo sūdzību praksē pieņemtos lēmumus.
Galvenais saturs
- 1. pants. Tiesības uz pašnoteikšanos.
- 6. pants. Tiesības uz dzīvību un Konvencija par genocīdu.
- 7. pants. Bez spīdzināšanas un jebkādas necilvēcīgas izturēšanās.
- 8. pants. Brīvi no verdzības un nebrīva darba.
- 9. pants. Tiesības uz personisko drošību un aizsardzību pret patvaļīgu arestu un aizturēšanu. Tiesības pieprasīt tiesiskās aizsardzības līdzekļus, ja tiek pierādīta nevainība.
- 10. pants. Tiesības uz humānu un cieņpilnu izturēšanos apcietinājumā.
- 12. pants. Pārvietošanās brīvība, brīvība izbraukt no savas valsts un iebraukt savā valstī.
- 14. pants. Tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības tikt uzskatītam par nevainīgu, kamēr nav atzītam par vainīgu.
- 16. pants. Tiesības tikt atzītam par personu likuma priekšā.
- 17. pants. Tiesības uz privātumu un aizsardzību pret goda aizskaršanu.
- 18. pants. Domas, apziņas un reliģijas brīvība.
- 19. pants. Vārda brīvība un vārda brīvība, bet ar īpašu pienākumu un atbildību nekaitēt citiem.
- 20. pants. kara propagandas un jebkādas naida un diskriminācijas kurināšanas aizliegums.
- 21. pants. Pulcēšanās brīvība.
- 22. pants. Tiesības apvienoties un arodbiedrībās.
- 25. pants. Tiesības uz brīvu un godīgu balsošanu.
- 26. pants. Vienlīdzība likuma priekšā un tiesiskā aizsardzība pret jebkādu diskrimināciju.
- 27. pants. Mazākumtautību grupu un etnisko grupu tiesības lietot savu valodu.
Fakultatīvie protokoli
Šim līgumam ir divi izvēles protokoli. Viens no tiem ļauj pilsonim, kura tiesības ir pārkāptas, iesniegt prasību CCPR. Otrs protokols ir par nāvessoda aizliegumu. Ir valstis, kuras ignorē fakultatīvos protokolus vai nepiekrīt tiem.
Saistītās lapas
- Pilsoniskās tiesības
- Starptautiskās cilvēktiesības
- Vispārējā cilvēktiesību deklarācija
- Cilvēktiesības
Jautājumi un atbildes
Q: Kas ir Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām?
A: Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ir Apvienoto Nāciju Organizācijas noslēgts līgums, lai uzlabotu pilsoņu tiesības.
J: Kur ir uzskaitītas tiesības, kas iekļautas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām?
A: Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām uzskaitītās tiesības ir iekļautas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā.
J: Kāda ir Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām nozīme?
A: Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ir viens no nozīmīgākajiem līgumiem starptautiskajās cilvēktiesībās.
J: Kad tika pieņemts Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām?
A: Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām tika pieņemts 1966. gada 16. decembrī kopā ar Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām.
J: Kad stājās spēkā Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām?
A: Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām stājās spēkā 1976. gadā.
J: Kas ir Pilsoņu un politisko tiesību komiteja (CCPR)?
A: Apvienoto Nāciju Organizācija izveidoja Pilsoņu un politisko tiesību komiteju (CCPR), lai īstenotu Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.
J: Kāds ir Pilsoņu un politisko tiesību komitejas mērķis?
A: Pilsoņu un politisko tiesību komitejas mērķis ir nodrošināt, lai valstis pildītu savas saistības saskaņā ar Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.
