Aizturēšana — definīcija, tiesiskais regulējums un cilvēktiesības
Noskaidro aizturēšanas definīciju, tiesisko regulējumu, procedūras un cilvēktiesību aizsardzību pret patvaļīgu arestu un spīdzināšanu.
Aizturēšana ir personas brīvības atņemšana, ko veic valdības vai valsts iestāde, parasti policija. Šāda brīvības atņemšana ir atļauta tikai tad, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziegumu vai ja ir cita likumā noteikta pamatojuma izpilde (piem., personas aizvešana izmeklēšanas nolūkos vai drošības apsvērumu dēļ). Citu brīvības atņemšanu sauc par patvaļīgu aizturēšanu, un to aizliedz Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 9. pants. Pat ja aizturēšana tiek veikta likumīgi, saskaņā ar Konvenciju pret spīdzināšanu pret personu ir jāizturas humāni un jāievēro personas cieņa.
Kas jāuztver par aizturēšanu
Aizturēšana parasti nozīmē īslaicīgu personiskās brīvības ierobežojumu, kas tiek īstenots izmeklēšanas vai procesuālu darbību veikšanai. Tā atšķiras no ilgtermiņa drošības mēriem (piem., apcietinājums, drošības līdzekļi), kam parasti nepieciešams tiesas lēmums vai īpašs process. Aizturēšana var notikt, piemēram, lietā, kur persona tiek aizturēta uz vietas (in flagrante), vai uz pamata policijas lēmuma, ja ir ticams pamatojums uz aizdomām.
Tiesiskais regulējums un starptautiskās saistības
Aizturēšanu regulē valsts iekšējie likumi (kriminālprocesa, administratīvā vai policijas tiesību normas) un starptautiskie cilvēktiesību dokumenti. Starptautiski būtiskākie principi paredz, ka aizturēšana nedrīkst būt patvaļīga, tai jābūt likumīgai, pamatotai un proporcionālai. Personai jābūt nekavējoties informētai par aizturēšanas iemesliem un tai jābūt iespējai apstrīdēt aizturēšanu tiesas ceļā. Valstīm ir pienākums izmeklēt sūdzības par patvaļīgu aizturēšanu un par spīdzināšanu vai nežēlīgu attieksmi pret aizturētiem.
Personas tiesības aizturēšanas laikā
- Tiesības tikt informētam par aizturēšanas iemesliem un par apsūdzību (ja tāda ir).
- Tiesības saglabāt klusumu un nevajadzīgi neizpaust informāciju, kas var sevi incriminēt.
- Tiesības uz juridisku aizstāvību — iespēja sazināties ar advokātu vai saņemt valsts nodrošinātu aizstāvību, ja nepieciešams.
- Tiesības uz medicīnisko aprūpi un pienācīgu izturēšanos; spīdzināšana un nežēlīga, pazemojoša attieksme ir aizliegta.
- Tiesības sazināties ar tuviniekiem vai konsulātu (ja persona ir ārvalstnieks), kā to paredz attiecīgās valsts normas.
- Tiesības apstrīdēt aizturēšanu tiesā un pieprasīt ātru tiesas pārbaudi par aizturēšanas likumību.
Procesuālās garantijas un prakse
Policijai un citām iestādēm ir jāievēro procedūras — jāuzrāda aizturētajam viņa tiesības, jānoformē aizturēšanas akts vai protokols, jāieraksta laiks un iemesli, kā arī jāļauj persona sazināties ar advokātu. Valsts iestādēm jānodrošina arī, ka aizturēšana nav ilgstoša bez tiesas kontroles vai bez formālas apsūdzības. Ja aizturēšana notikusi ārpus likuma robežām, persona var izmantot tiesiskus līdzekļus (sūdzība, prasība par kompensāciju).
Kā rīkoties, ja tiek aizturēts
- Palieciet mierīgs un lūdziet skaidrojumu par aizturēšanas iemesliem.
- Izmantojiet tiesības uz advokātu uzreiz; ja nevarat to nodrošināt, pieprasiet valsts nodrošinātu aizstāvību.
- Ja esat ārvalstnieks, pieprasiet sazināties ar savas valsts konsulātu.
- Ja iespējams, pierakstiet vai paturiet informāciju par amatpersonu vārdiem un iestādi, kas veica aizturēšanu, un par visiem lieciniekiem.
- Ja jums ir aizdomas par spīdzināšanu vai pretlikumīgu vardarbību — pieprasiet medicīnisku pārbaudi un nekavējoties ziņojiet sūdzību prokuratūrai vai saskaņā ar valsts procedūru.
Juridiskās sekas patvaļīgai aizturēšanai
Patvaļīga aizturēšana var radīt gan administratīvas, gan kriminālas sekas amatpersonām, kas to veikušas, kā arī pienākumu valsts līmenī kompensēt cietušajai personai nodarīto kaitējumu. Starptautiskie un nacionālie tiesu mehānismi (piem., Eiropas Cilvēktiesību tiesa) var pieprasīt pienācīgu remonta pasākumu īstenošanu un veiktu tiesu praksi, kas nostiprina aizturēto personu tiesības.
Kopsavilkums
Aizturēšana ir nopietns brīvības ierobežojums, kas ir atļauts tikai likumā noteiktos gadījumos un ievērojot personu pamattiesības. Galvenie principi ir tiesiskums, pamatotība, proporcionālums un garantijas pret nežēlīgu izturēšanos. Zināšanas par savām tiesībām un to ātra izmantošana (piem., advokāta piesaiste) ir būtiska, lai aizsargātu savu brīvību un cieņu aizturēšanas situācijā.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir aizturēšana?
A: Aizturēšana ir personas brīvības atņemšana, ko veic valdības vai valsts iestāde, parasti policija.
J: Kādos apstākļos ir pieļaujama brīvības atņemšana?
A: Šāda brīvības atņemšana ir atļauta tikai tad, ja var uzskatīt, ka persona ir izdarījusi noziegumu.
J: Kas ir patvaļīga aizturēšana?
A: Patvaļīga aizturēšana ir cita veida brīvības atņemšana, kas nav atļauta un ir aizliegta ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 9. pantu.
J: Kam ir jānotiek, ja aizturēšana tiek veikta likumīgi?
A: Pat tad, ja aizturēšana tiek veikta likumīgi, pret personu ir jāizturas humāni un jāievēro tās cieņa saskaņā ar Konvenciju pret spīdzināšanu.
J: Kas ir Konvencija pret spīdzināšanu?
A: Konvencija pret spīdzināšanu ir starptautisks cilvēktiesību līgums, kura mērķis ir novērst spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos jebkādos apstākļos.
J: Vai valdība var patvaļīgi aizturēt personu, kuru tā tur aizdomās par nozieguma izdarīšanu, bez jebkāda juridiska pamata?
A: Nē, nevar. Patvaļīga aizturēšana nav atļauta, un to aizliedz starptautiskie cilvēktiesību līgumi, piemēram, Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.
J: Kādas tiesības ir personām, ja tās aiztur varas iestādes?
A: Aizturētajām personām ir tiesības uz humānu attieksmi un cieņas ievērošanu saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām.
Meklēt