Konvencija pret spīdzināšanu
Konvencija pret spīdzināšanu ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1984. gada 10. decembrī noslēgts starptautisko cilvēktiesību līgums, kas aizliedz jebkāda veida spīdzināšanu, nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu sodīšanu vai izturēšanos, kas aizskar personas cieņu. Konvencija stājās spēkā 1987. gada 26. jūnijā.
Konvencijai ir arī fakultatīvais protokols, kas ļauj starptautiskai cilvēktiesību izmeklētāju organizācijai veikt pētījumus cietumos valstī, kas ratificējusi šo protokolu, lai uzzinātu, vai tajos tiek veikta Konvencijā aizliegta spīdzināšana vai necilvēcīga izturēšanās vai sodi.
Saistītās lapas
- Spīdzināšana
- Starptautiskās cilvēktiesības
Cita lapa
- Konvencija pret tūrismu
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret spīdzināšanu?
A: Tas ir starptautisko cilvēktiesību līgums, ko Apvienoto Nāciju Organizācija izveidoja 1984. gada 10. decembrī un kas aizliedz jebkāda veida spīdzināšanu, nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu sodīšanu vai izturēšanos, kas aizskar cilvēka cieņu.
J: Kad Konvencija stājās spēkā?
A: Konvencija stājās spēkā 1987. gada 26. jūnijā.
J: Cik valstis ir ratificējušas Konvenciju 2022. gada aprīlī?
A: 2022. gada aprīlī Konvenciju bija ratificējušas 173 valstis.
J: Kas ir fakultatīvais protokols, kas saistīts ar Konvenciju pret spīdzināšanu?
A: Fakultatīvais protokols dod iespēju valstu vai starptautiskām cilvēktiesību izmeklētāju organizācijām izpētīt cietumus valstī, kas ratificējusi šo protokolu, un noskaidrot, vai tajos tiek veikta Konvencijā aizliegta spīdzināšana, necilvēcīga izturēšanās vai sodi.
Jautājums: Cik valstis ir ratificējušas protokolu 2022. gada aprīlī?
A: 2022. gada aprīlī protokolu bija ratificējusi 91 valsts.
J: Kas uzrauga Konvencijas pret spīdzināšanu īstenošanu?
A: Konvencijas īstenošanu uzrauga Komiteja pret spīdzināšanu.
J: Ko aizliedz Konvencija pret spīdzināšanu?
A: Konvencija pret spīdzināšanu aizliedz jebkāda veida spīdzināšanu, jebkādu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu sodīšanu vai izturēšanos, kas aizskar personas cieņu.
