Starptautiskā konvencija par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību
Starptautiskā konvencija par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību ir Apvienoto Nāciju Organizācijas līgums par visu migrējošo darba ņēmēju tiesībām. Tā aizsargā arī viņu ģimenes. Tā tika pieņemta 1990. gada 18. decembrī. Tas stājās spēkā 2003. gadā.
Šī konvencija ir izstrādāta kā starptautisko cilvēktiesību tiesību aktu sērija, un tās preambulā ir atgādināts par Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām par migrējošiem darba ņēmējiem un nebrīvu darbu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt to migrējošo darba ņēmēju tiesības, kuriem nav uzturēšanās valsts valstspiederības un kuri bieži vien var nonākt sliktākos darba apstākļos vai pat kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem.
Taču līdz 2019. gada decembrim tikai 55 valstis ir ratificējušas, proti, oficiāli atzinušas Konvenciju. Lielākā daļa no šīm valstīm atrodas Ziemeļāfrikā un Dienvidamerikā. Konvenciju nav ratificējusi neviena migrantus uzņemoša valsts Rietumeiropā vai Ziemeļamerikā. Konvenciju nav ratificējušas arī citas svarīgas uzņemošās valstis, piemēram, Austrālija, Persijas līča arābu valstis, Indija un Dienvidāfrika.
Taču šī konvencija ir atgādināta Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām preambulā.
Saistītās lapas
Cita tīmekļa vietne
- Konvencija par visu migrējošo darba ņēmēju tiesībām (pilns teksts)
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Starptautiskā konvencija par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību?
A: Tas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas līgums par visu migrējošo darba ņēmēju, kā arī viņu ģimenes locekļu tiesībām. Tā tika pieņemta 1990. gada 18. decembrī un stājās spēkā 2003. gadā.
J: Kādi ir šīs konvencijas mērķi?
A: Šīs konvencijas mērķis ir aizsargāt to migrējošo darba ņēmēju tiesības, kuriem nav tās valsts pilsonības, kurā viņi uzturas, kas bieži vien var radīt sliktākus darba apstākļus vai pat cilvēku tirdzniecību.
J: Cik valstis ir ratificējušas šo konvenciju?
A: 2019. gada decembrī to bija ratificējušas tikai 55 valstis. Lielākā daļa no tām atrodas Ziemeļāfrikā un Dienvidamerikā, bet neviena uzņemošā valsts no Rietumeiropas vai Ziemeļamerikas to vēl nav izdarījusi. Arī citas svarīgas saņēmējvalstis, piemēram, Austrālija, Persijas līča arābu valstis, Indija un Dienvidāfrika, to vēl nav ratificējušas.
Vai ir kādas atsauces uz šo konvenciju citur?
A: Jā, par to ir atgādināts Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām preambulā.
J: Kad šī konvencija stājās spēkā?
Atbildes: Šī konvencija stājās spēkā 2003. gadā pēc tās pieņemšanas 1990. gada 18. decembrī.
J: Kādas konvencijas atgādina Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas? A: Saskaņā ar šīs konvencijas preambulu tā atsaucas uz SDO konvencijām par migrējošiem darba ņēmējiem un nebrīvu darbu.
