Korvina grozījums (1861) — ASV konstitūcijas grozījums, kas aizsargāja verdzību
Korvina grozījums (1861): strīdīgs Konstitūcijas grozījums, kas mēģināja aizsargāt verdzību un štatu tiesības — būtisks vēstures brīdis pirms ASV pilsoņu kara.
Korvina grozījums ir ierosinātais grozījums Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijā. To 1861. gada 2. martā pieņēma Kongress un nosūtīja štatu likumdevējiem ratificēšanai. Grozījumu Senātā iesniedza Ņujorkas senators Viljams Sivords (William H. Seward). Pārstāvju palātā to iesniedza Ohaio pārstāvis Tomass Korvins (Thomas Corwin). Tas bija viens no vairākiem likumprojektiem, ko izskatīja Kongress, neveiksmīgi mēģinot piesaistīt atdalījušos štatus atpakaļ Savienībai un pārliecināt pierobežas vergu štatus palikt. Tehniski tas vēl nebija pieņemts štatos, bet ratifikācijas gadījumā tas pasargātu štatu "iekšējās institūcijas" (kas 1861. gadā ietvēra verdzību) no konstitūcijas grozījumu procesa un Kongresa iejaukšanās.
Vēsturisks konteksts un mērķis
Korvina grozījums tika izstrādāts un pieņemts Kongresā neilgi pirms Amerikas Pilsoņu kara sākuma kā pēdēja mēģinājuma mazināt spriedzi starp ziemeļu un dienvidu štatiem. Tā būtība bija dot konstitucionālu garantiju, ka Savienība nevarēs pilnvarot Kongresu atcelt vai iejaukties štatu iekšējās institūcijās, un īpaši lai pasargātu verdzību, ja tā pastāvēja konkrētā štatā. Grozījums bija politisks kompromiss, kuru atbalstīja daži ziemeļu politiķi, cerot, ka tas nomierinās dienvidu štatus un varbūt apturēs atdalīšanos.
Teksta būtība
Grozījuma svarīgākā doma: neviens konstitūcijas grozījums nedrīkst piešķirt Kongresam pilnvaras atcelt vai iejaukties jebkura štata iekšējās institūcijās, tostarp attiecībā uz personām, kuras pēc attiecīgā štata likumiem ir pakļautas darbam vai dienestam.
Šī formulējuma praktiska nozīme bija tāda, ka tajā brīdī pastāvošā verdzība štatos būtu pasargāta no federālas likumdošanas, kas to atceltu.
Ratifikācijas statuss un pēcākā nozīme
Kopumā Korvina grozījums nekad netika ratificēts pietiekamā skaitā štatu, lai kļūtu par Konstitūcijas daļu. Lai gan to pieņēma Kongress un tas tika nosūtīts štatiem, Valsts atdalīšanās un Pilsoņu kara izraisītās pārmaiņas padarīja šo iniciatīvu bez efektīvas nozīmes. Prezidents Abrahams Linkolns publiski norādīja, ka, ja grozījums tiktu ratificēts, viņš to respektēs kā Konstitūcijas daļu, tomēr tas neizglāba Savienību no kara.
Pēc kara beigām jautājums par verdzību tika atrisināts citā veidā — ar 1865. gada 13. grozījumu, kas aizliedza verdzību visā federācijā, tādējādi padarot Korvina grozījuma potenciālo aizsardzību par novecojušu un bezpriekšnoteikumu.
Vērtējums un mantojums
Historiskajā literatūrā Korvina grozījums tiek bieži minēts kā simbols pēdējiem mēģinājumiem politiski kompromitēt jautājumu par verdzību, lai saglabātu Savienību. Tas atspoguļo to, cik dziļi tajā periodā bija sadalījums starp valsts suverenitātes un federālo pilnvaru interpretācijām. Lai gan grozījums netika iekļauts Konstitūcijā, tas kalpo kā ilustrācija tam, kā Konstitūcija un tās grozījumi varēja tikt izmantoti politiskajos strīdos par cilvēktiesībām un štatu autonomiju.
Teksts
Konstitūcijā nedrīkst izdarīt grozījumus, kas pilnvarotu vai piešķirtu Kongresam pilnvaras atcelt vai iejaukties kādas pavalsts iekšējās iestādēs, tostarp attiecībā uz personām, kuras tiek turētas darbā vai dienestā saskaņā ar minētās pavalsts likumiem.
Ratifikācijas vēsture
Korvina grozījumu ratificēja:
- Ohaio - 1861. gada 13. maijā (atcelta ratifikācija - 1864. gada 31. martā).
- Merilenda - 1862. gada 10. janvārī (atcelta ratifikācija - 2014. gada 7. aprīlī)
- Ilinoisa - 1862. gada 14. februāris (apšaubāms derīgums)
1963. gadā, vairāk nekā gadsimtu pēc tam, kad Kongress bija nosūtījis Korvina grozījumu štatu likumdevējiem, Teksasas Pārstāvju palātā kopīgu rezolūciju par tā ratifikāciju iesniedza Dalasas republikānis Henrijs Stollenverks. Kopīgā rezolūcija 1963. gada 7. martā tika nosūtīta Pārstāvju palātas Konstitūcijas grozījumu komitejai, bet netika tālāk izskatīta.
Iespējamā ietekme, ja tiks pieņemts
Korvina grozījums, skatoties caur vienkāršās jēgas noteikuma (burtiskā noteikuma) prizmu, būtu padarījis institucionalizēto verdzību par tādu, ko nevarētu ietekmēt grozījumu process. Rezultātā nebūtu pieļaujami vēlākie Rekonstrukcijas grozījumi (Trīspadsmitais, Četrpadsmitais un Piecpadsmitais), jo tie atceļ vai iejaucas pavalstu iekšējā institūta darbībā.
Tomēr konkurējošā teorija paredz, ka vēlāks grozījums, kas ir pretrunā ar jau ratificētu Korvina grozījumu, var vai nu skaidri atcelt Korvina grozījumu (kā divdesmit pirmais grozījums skaidri atcēla astoņpadsmito grozījumu), vai arī var secināt, ka tas daļēji vai pilnībā atceļ visus pretrunīgos jau pieņemtā Korvina grozījuma noteikumus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Korvinas grozījums?
A: Korvina grozījums ir ierosinātais grozījums Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijā, ko 1861. gada 2. martā pieņēma Kongress un nosūtīja štatu likumdevējiem ratificēšanai.
Q: Kas to iesniedza Senātā?
A: Senātā šo grozījumu iesniedza Ņujorkas senators Viljams H. Sivords (William H. Seward).
J: Kas to iesniedza Pārstāvju palātā?
A: Pārstāvju palātā to iesniedza pārstāvis Tomass Korvins no Ohaio.
J: Kāds bija tā mērķis?
A: Tā mērķis bija piesaistīt atdalījušos štatus atpakaļ Savienībai un pārliecināt pierobežas vergu štatus palikt.
J: Kā to ratificēja?
A: To ratificētu štatu likumdevēju sapulces, ja tās to apstiprinātu.
J: Ko tā aizsargātu, ja tiktu ratificēta?
A: Ja to ratificētu, tas pasargātu katra štata "iekšējās iestādes" (kas tajā laikā ietvēra verdzību) no konstitūcijas grozījumu procesa un Kongresa iejaukšanās.
J: Vai šodien šis grozījums vēl joprojām tiek izskatīts kādā no štatiem?
A: Jā, tehniski šis grozījums joprojām tiek izskatīts visos štatos.
Meklēt