Korvina grozījums
Korvina grozījums ir ierosinātais grozījums Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijā. To 1861. gada 2. martā pieņēma Kongress un nosūtīja štatu likumdevējiem ratificēšanai. Grozījumu Senātā iesniedza Ņujorkas senators Viljams Sivords (William H. Seward). Pārstāvju palātā to iesniedza Ohaio pārstāvis Tomass Korvins (Thomas Corwin). Tas bija viens no vairākiem likumprojektiem, ko izskatīja Kongress, neveiksmīgi mēģinot piesaistīt atdalījušos štatus atpakaļ Savienībai un pārliecināt pierobežas vergu štatus palikt. Tehniski tas vēl nebija pieņemts štatos, bet ratifikācijas gadījumā tas pasargātu štatu "iekšējās institūcijas" (kas 1861. gadā ietvēra verdzību) no konstitūcijas grozījumu procesa un Kongresa iejaukšanās.
Teksts
Konstitūcijā nedrīkst izdarīt grozījumus, kas pilnvarotu vai piešķirtu Kongresam pilnvaras atcelt vai iejaukties kādas pavalsts iekšējās iestādēs, tostarp attiecībā uz personām, kuras tiek turētas darbā vai dienestā saskaņā ar minētās pavalsts likumiem.
Ratifikācijas vēsture
Korvina grozījumu ratificēja:
- Ohaio - 1861. gada 13. maijā (atcelta ratifikācija - 1864. gada 31. martā).
- Merilenda - 1862. gada 10. janvārī (atcelta ratifikācija - 2014. gada 7. aprīlī)
- Ilinoisa - 1862. gada 14. februāris (apšaubāms derīgums)
1963. gadā, vairāk nekā gadsimtu pēc tam, kad Kongress bija nosūtījis Korvina grozījumu štatu likumdevējiem, Teksasas Pārstāvju palātā kopīgu rezolūciju par tā ratifikāciju iesniedza Dalasas republikānis Henrijs Stollenverks. Kopīgā rezolūcija 1963. gada 7. martā tika nosūtīta Pārstāvju palātas Konstitūcijas grozījumu komitejai, bet netika tālāk izskatīta.
Iespējamā ietekme, ja tiks pieņemts
Korvina grozījums, skatoties caur vienkāršās jēgas noteikuma (burtiskā noteikuma) prizmu, būtu padarījis institucionalizēto verdzību par tādu, ko nevarētu ietekmēt grozījumu process. Rezultātā nebūtu pieļaujami vēlākie Rekonstrukcijas grozījumi (Trīspadsmitais, Četrpadsmitais un Piecpadsmitais), jo tie atceļ vai iejaucas pavalstu iekšējā institūta darbībā.
Tomēr konkurējošā teorija paredz, ka vēlāks grozījums, kas ir pretrunā ar jau ratificētu Korvina grozījumu, var vai nu skaidri atcelt Korvina grozījumu (kā divdesmit pirmais grozījums skaidri atcēla astoņpadsmito grozījumu), vai arī var secināt, ka tas daļēji vai pilnībā atceļ visus pretrunīgos jau pieņemtā Korvina grozījuma noteikumus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Korvinas grozījums?
A: Korvina grozījums ir ierosinātais grozījums Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijā, ko 1861. gada 2. martā pieņēma Kongress un nosūtīja štatu likumdevējiem ratificēšanai.
Q: Kas to iesniedza Senātā?
A: Senātā šo grozījumu iesniedza Ņujorkas senators Viljams H. Sivords (William H. Seward).
J: Kas to iesniedza Pārstāvju palātā?
A: Pārstāvju palātā to iesniedza pārstāvis Tomass Korvins no Ohaio.
J: Kāds bija tā mērķis?
A: Tā mērķis bija piesaistīt atdalījušos štatus atpakaļ Savienībai un pārliecināt pierobežas vergu štatus palikt.
J: Kā to ratificēja?
A: To ratificētu štatu likumdevēju sapulces, ja tās to apstiprinātu.
J: Ko tā aizsargātu, ja tiktu ratificēta?
A: Ja to ratificētu, tas pasargātu katra štata "iekšējās iestādes" (kas tajā laikā ietvēra verdzību) no konstitūcijas grozījumu procesa un Kongresa iejaukšanās.
J: Vai šodien šis grozījums vēl joprojām tiek izskatīts kādā no štatiem?
A: Jā, tehniski šis grozījums joprojām tiek izskatīts visos štatos.
