Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu
Konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu ir starptautisks līgums (nolīgums starp valstīm), kas vērsts pret rasismu un rasu segregāciju un ir viens no starptautisko cilvēktiesību tiesību aktiem. Apvienoto Nāciju Organizācija konvenciju pieņēma 1965. gada 21. decembrī, reaģējot uz tolaik Dienvidāfrikas Republikā īstenoto aparteīda politiku. Tā stājās spēkā 1969. gada 4. janvārī. Uz 2019. gada aprīli 88 valstis piekrita ievērot konvencijas noteikumus, un 190 valstis principā piekrīt konvencijas noteikumiem.
Konvencijā ir definēts, kas ir rasu diskriminācija, lai katra līgumslēdzēja valsts varētu vienoties par to, kā definēt diskrimināciju. Konvencijas 1. pantā (pirmā vienošanās līgumā) ir noteikts, ka rasu diskriminācija ir: "jebkura atšķirība, izslēgšana, ierobežojums vai priekšroka rases, ādas krāsas, izcelsmes vai nacionālās vai etniskās izcelsmes dēļ, kuras mērķis vai sekas ir anulēt [atbrīvoties] vai traucēt cilvēktiesību un pamatbrīvību atzīšanu, izmantošanu vai īstenošanu uz vienlīdzīgiem pamatiem politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras vai jebkurā citā sabiedriskās dzīves jomā".
Konvencijas 4. pants aizliedz veicināt jebkāda veida rasismu, tostarp naida runu un diskrimināciju. Ja valsts piekrīt Konvencijai, tai ir jānosaka, ka naida runa un dalība naida grupās ir nelikumīga. Lai pārliecinātos, ka valstis ievēro šo noteikumu, Konvencijā ir ieviests arī 14. pants, kas ļauj sūdzības par diskrimināciju izskatīt komitejā. Saskaņā ar 14. pantu personai vai cilvēku grupai no jebkuras valsts, kas ir cietusi no jebkādas diskriminācijas rases dēļ, ir tiesības iesniegt sūdzību Apvienoto Nāciju Organizācijas komitejai. Šīs sūdzības var ietekmēt tiesību aktus valstīs, kurās cilvēki iesniedz sūdzības.
Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja
Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja ir cilvēktiesību ekspertu struktūra, kas uzrauga Konvencijas īstenošanu. Tās locekļi ir astoņpadsmit neatkarīgi cilvēktiesību eksperti. Viņi tiek ievēlēti uz četriem gadiem, pusi no locekļiem ievēlot ik pēc diviem gadiem. Valstis, kas pievienojušās līgumam, locekļus ievēl aizklāti balsojot. Katrai valstij ir atļauts izvirzīt kādu no savas valsts pārstāvjiem, lai kandidētu uz komitejas locekļa amatu.
Valstīm, kas ir pievienojušās Līgumam, ir regulāri jāiesniedz Komitejai ziņojumi par likumdošanas [juridiskajiem], tiesu [tiesvedības], politikas un citiem pasākumiem, ko tās ir veikušas, lai īstenotu Konvenciju. Pirmais ziņojums jāiesniedz gada laikā pēc Konvencijas piemērošanas valstī; pēc tam ziņojumi jāiesniedz reizi divos gados vai pēc Komitejas pieprasījuma. Komiteja rūpīgi izlasa katru ziņojumu un "nobeiguma apsvērumu" veidā apspriež savas bažas un ieteikumus valstij.
Komiteja parasti tiekas katru gadu martā un augustā Ženēvā.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu?
A: Konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu ir starptautisks līgums, kura mērķis ir novērst rasismu un rasu segregāciju. To pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācija 1965. gadā, reaģējot uz toreizējo Dienvidāfrikas aparteīda politiku.
Jautājums: Cik valstis ir piekritušas ievērot šo konvenciju?
A: Uz 2019. gada aprīli 88 valstis ir piekritušas ievērot šīs konvencijas noteikumus, un 190 valstis principā piekrīt tās noteikumiem.
J: Kas 1. pantā ir teikts par rasu diskrimināciju?
A: Saskaņā ar 1. pantu rasu diskriminācija ir jebkura atšķirība, izslēgšana, ierobežojums vai priekšroka rases, ādas krāsas, izcelsmes vai nacionālās vai etniskās izcelsmes dēļ, kuras mērķis vai sekas ir iznīcināt vai traucēt cilvēktiesību un pamatbrīvību atzīšanu, izmantošanu vai īstenošanu uz vienlīdzīgiem pamatiem politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā, kultūras vai jebkurā citā sabiedriskās dzīves jomā.
J: Ko aizliedz 4. pants?
A: 4. pants aizliedz veicināt jebkāda veida rasismu, tostarp naida runu un diskrimināciju. Ja valsts piekrīt šai konvencijai, tai ir jānosaka, ka naida runa un dalība naida grupās ir nelikumīga.
J: Kā komiteja var izskatīt sūdzības?
A: 14. pants dod tiesības cilvēkiem no jebkuras valsts, kuri ir cietuši no diskriminācijas rases dēļ, iesniegt sūdzību Apvienoto Nāciju Organizācijas komitejai. Šīs sūdzības var ietekmēt tiesību aktus tajās valstīs, kuras iesniedz sūdzības.
J: Kad šī konvencija stājās spēkā?
A: Šī konvencija stājās spēkā 1969. gada 4. janvārī.
