Aparteīds
Apartheid bija politiska un sociāla sistēma Dienvidāfrikā baltās minoritātes valdīšanas laikā. Tā īstenoja rasu diskrimināciju pret citādiem cilvēkiem, kas nebija baltie, galvenokārt pēc ādas krāsas un sejas iezīmēm. Tā pastāvēja divdesmitajā gadsimtā no 1948. gada līdz deviņdesmito gadu sākumam. Vārds "aparteīds" afrikandu valodā nozīmē "distancēšanās". Dienvidāfrikā rasu segregācija pastāvēja jau gadsimtiem ilgi, bet, kad 1948. gadā Nacionālā partija ieviesa aparteīda likumu; tas tika stingri piemērots un kļuva institucionalizēts.
Saskaņā ar šo sistēmu Dienvidāfrikas iedzīvotāji tika sadalīti pēc rases, un dažādas rases bija spiestas dzīvot atsevišķi viena no otras. Lai nodrošinātu segregācijas ievērošanu, tika pieņemti likumi. Dienvidāfrikas aparteīda sistēma tika atcelta 1994. gadā, kad tika ratificēta jauna konstitūcija, kas atcēla iepriekšējo segregācijas sistēmu. Pēdējais prezidents, kurš ieņēma amatu aparteīda laikā, bija Frederiks Vilems de Klerks, kurš bija atbildīgs par sarunām ar politieslodzīto Nelsonu Mandelu, lai izbeigtu aparteīdu. Pēc šīm veiksmīgajām sarunām 1994. gada aprīlī notikušajās daudzrasu vēlēšanās Nelsonu Mandelu ievēlēja par Dienvidāfrikas prezidentu un viņš kļuva par pirmo melnādaino personu, kas ieņēma šo amatu. Par saviem centieniem abi saņēma Nobela Miera prēmiju. Mūsdienās terminu "aparteids" dažkārt lieto, lai apzīmētu līdzīgas segregācijas sistēmas citās valstīs.
Kā Dienvidāfrikā darbojās aparteids
Apartheīda laikā cilvēki tika sadalīti četrās rasu grupās un nodalīti ar likumu. Šī sistēma tika izmantota, lai liegtu daudzas pamattiesības cilvēkiem, kas nebija baltie, galvenokārt melnādainajiem, kuri dzīvoja Dienvidāfrikā. Likums ļāva baltajiem cilvēkiem atrasties noteiktās teritorijās. Melnādainajiem bija jānēsā īpašas caurlaides vai jāsaņem atļauja, lai ceļotu ārpus viņiem noteiktās teritorijas vai strādātu konkrētās baltajiem rezervētās teritorijās. Valdība atdalīja jauktās kopienas un piespiedu kārtā izlika daudzus melnādainos cilvēkus no viņu zemēm (no 1960. līdz 1983. gadam tika īstenota Bantustānas politika, lai piespiedu kārtā izvestu Dienvidāfrikas melnādainos no "baltajiem" paredzētajām teritorijām). Tika pieņemti daudzi citi likumi, piemēram, tika aizliegtas starprasu laulības, melnādainajiem nedrīkstēja piederēt zeme balto apgabalos un viņi nedrīkstēja balsot.
Apvienoto Nāciju Organizācija nepiekrita Dienvidāfrikas valdības īstenotajai aparteīda politikai. Dienvidāfrikā notika protesti, piemēram, Šarpevilā 1960. gadā un Soveto 1976. gadā. Pēc Šarpevilas slaktiņa 1974. gadā ANO mēģināja atcelt Dienvidāfriku. Francija, Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste to nepieļāva. Soweto sacelšanās sākās tāpēc, ka afrikāņi bija spiesti skolā mācīties dažus priekšmetus afrikāņu valodā. Daudziem melnādainajiem nepatika afrikandiešu valoda, jo tā bija aparteīda valdības valoda un viņu apspiedēju valoda.
Zīmogs no Dienvidāfrikas aparteīda laikā. Šī zīme nozīmēja, ka šajā konkrētajā teritorijā drīkstēja uzturēties tikai baltie cilvēki.
Aparteīda izbeigšana
1989. gadā par Dienvidāfrikas prezidentu kļuva F. V. de Klerks. Viņš vēlējās reformēt sistēmu. 1990. gada runā de Klerks paziņoja, ka Āfrikas Nacionālā kongresa aizliegums ir atcelts. Viņš arī nolēma, ka Nelsons Mandela tiks atbrīvots no cietuma.
1991. gadā ANO izveidoja Nacionālo miera līgumu. Miera vienošanās mērķis bija "izbeigt politisko vardarbību" Dienvidāfrikā. Par to vienojās 27 organizācijas un valdības. Pēc tam tika izveidota Dienvidāfrikas Demokrātiskas Dienvidāfrikas Konventa (CODESA). CODESA centās rast risinājumu vardarbībai.
1994. gada 27. aprīlī notika pirmās daudzrasu vēlēšanas, kurās varēja balsot visu rasu pārstāvji. Par prezidentu tika ievēlēts Nelsons Mandela, bet par viņa vietniekiem - De Klerks un Tabu Mbeki. Šo datumu uzskatīja par aparteīda beigām.
Lai gan pēc ilgas cīņas Dienvidāfrikas melnādainajiem iedzīvotājiem ar likumu tika piešķirtas vienlīdzīgas tiesības, joprojām pastāv milzīga ekonomiskā nevienlīdzība starp melnādainajiem un baltajiem. Dienvidāfrikā 2012. gadā notika pirmā tautas skaitīšana vairāk nekā desmit gadu laikā. Tajā tika konstatēts, ka melnādainās ģimenes vidējais ienākumu līmenis bija viena sestā daļa (aptuveni 17 %) no vidējā baltās ģimenes ienākumu līmeņa. "Šie skaitļi liecina, ka viszemākajā pakāpienā atrodas melnādaino iedzīvotāju vairākums, kas joprojām saskaras ar dziļu nabadzību, bezdarbu un nevienlīdzību," paziņojot šos rezultātus, teica prezidents Džeikobs Zuma. Nelsons Mandela lielāko daļu savas dzīves pavadīja, cīnoties pret aparteīda likumiem, un bez viņa aktivitātes daudzas pārmaiņas nebūtu notikušas.
Zīme pludmalē: Šī pludmale ir rezervēta tikai baltajiem cilvēkiem.
Aparteīda mērķis
Apartheīda mērķis bija sadalīt Dienvidāfrikas iedzīvotājus mazās neatkarīgās valstīs. Melnādainos sauca par bantustāniem. Dienvidāfrika apgalvoja, ka tās ir neatkarīgas valstis, un apmainījās ar vēstniekiem, bet citas valstis to nedarīja. Nacionālās partijas valdība nevēlējās tērēt daudz naudas šim projektam. Viņi arī vēlējās lielāko daļu Dienvidāfrikas zemes paturēt baltajiem, īpaši bagātākās vietas, piemēram, zelta raktuves Johannesburgā. Viņi vēlējās, lai melnādainie vīrieši strādātu šajās raktuvēs par nelielu samaksu, bet viņu ģimenēm bija jādzīvo tālu prom vai jācieš no ieslodzījuma.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Ko nozīmē vārds "aparteīds"?
A: Vārds "apartheid" afrikandiešu valodā nozīmē "distancēšanās".
J: Kad Dienvidāfrikā pastāvēja aparteīds?
A: Dienvidāfrikā aparteids pastāvēja divdesmitajā gadsimtā, no 1948. gada līdz deviņdesmito gadu sākumam.
J: Kā tika īstenota segregācija aparteīda laikā?
A.: Apartheidā rasu segregāciju īstenoja ar likumiem, kas nošķīra dažādas rases un piespieda tās dzīvot šķirti viena no otras.
J: Kas bija atbildīgs par aparteīda izbeigšanu Dienvidāfrikā?
A.: Pēdējais prezidents, kurš ieņēma amatu aparteīda laikā, Frederiks Vilems de Klerks (Frederik Willem de Klerk) risināja sarunas ar politieslodzīto Nelsonu Mandelu, lai izbeigtu aparteīdu.
J: Kas kļuva par Dienvidāfrikas prezidentu pēc 1994. gada aprīlī notikušajām daudzrasu vēlēšanām?
A: Pēc veiksmīgām sarunām starp Frederiku Villemu de Klerku un Nelsonu Mandelu 1994. gada aprīlī notikušajās daudzrasu vēlēšanās par Dienvidāfrikas prezidentu tika ievēlēts Nelsons Mandela. Viņš kļuva par pirmo melnādaino personu, kas ieņēma šo amatu.
Jautājums: Cik vecs bija Nelsons Mandela, kad viņš kļuva par Dienvidāfrikas prezidentu?
A: Kad Nelsons Mandela kļuva par Dienvidāfrikas prezidentu, viņam bija 75 gadi.
J: Kādu apbalvojumu saņēma Frederiks Vilems de Klerks un Nelsons Mandela par centieniem izbeigt aparteīdu?
A: Frederiks Villems de Klerks un Nelsons Mandela saņēma Nobela Miera prēmiju par centieniem izbeigt aparteīdu.
