Afrikāņu valoda: rietumu ģermāņu valoda Dienvidāfrikā un Namībijā

Afrikāņu valoda: vēsturisks pārskats par izcelsmi, holandiešu, vācu un vietējo ietekmi un valodas attīstību Dienvidāfrikā un Namībijā.

Afrikāņu valoda ir rietumu ģermāņu valoda, kurā galvenokārt runā Dienvidāfrikā un Namībijā. Tā radās kā atsevišķa attīstība no holandiešu valodas dialektiem un mūsdienās lietošanas apjoma ziņā ir viena no nozīmīgākajām valodām reģionā.

Vēsture

Sākotnēji afrikāņu valoda bija dialekts, kas izveidojies afrikāņu protestantu kolonistu, nebrīvu strādnieku un vergu vidū, kurus Nīderlandes Austrumindijas kompānija (holandiešu: Verenigde Oost-Indische Compagnie - VOC) ieveda Dienvidāfrikas dienvidrietumos esošajā Keipas apgabalā no 1652. līdz 1705. gadam. Lielākā daļa no šiem pirmajiem kolonistiem bija no Apvienotajām provincēm (tagad Nīderlande), taču bija arī daudzi no Vācijas, daži no Francijas, daži no Skotijas un dažādām citām valstīm. Nebrīvie strādnieki un vergi bija malajieši un malgaši, kā arī vietējie khoi un bušmeņi.

J. A. Hīss (J. A. Heese) pētījumā apgalvo, ka līdz 1807. gadam 36,8 % afrikāņu valodā runājošo balto iedzīvotāju priekšteču bija holandieši, 35 % bija vācieši, 14,6 % bija francūži un 7,2 % - nebaltie (Āfrikas un/vai Āzijas izcelsmes). Tomēr citi pētnieki apšauba Hēzes skaitļus, un jo īpaši Hēzes minētais nebalto komponents ir ļoti apšaubāms.

Ievērojams mazākums no tiem, kam afrikāņu valoda bija dzimtā valoda, nebija baltie. Šo dialektu sāka dēvēt par "Cape Dutch". Vēlāk afrikāņu valodu dažkārt dēvēja par "afrikandiešu holandiešu valodu" vai "virtuves holandiešu valodu". Līdz 20. gadsimta sākumam afrikāņu valodu uzskatīja par holandiešu valodas dialektu, kad to sāka plaši lietot kā atšķirīgu valodu. Nosaukums afrikāņu valoda ir vienkārši holandiešu valodas vārds, kas nozīmē "afrikānis," un šī valoda ir afrikāņu holandiešu valodas forma.

Lietotāji un izplatība

Mūsdienās afrikāņu valodu lieto gan kā dzimto valodu, gan otrajā valodā. Aptuveni 7 miljoni cilvēku runā afrikāņu valodā kā pirmo valodu; kopā ar otrās valodas runātājiem to lieto aptuveni 10–12 miljonu cilvēku. Valoda ir plaši izplatīta Dienvidāfrikā (īpaši Rietumkeipā un Ziemeļu Keipā, kā arī Gauteng un Austrumkeipā) un Namībijā, kur tā kalpo arī kā saziņas valoda starp dažādām kopienām.

Valodas iezīmes

Fonoloģija un ortogrāfija: afrikāņu fonoloģija ir tuva holandiešu pamatam, tomēr daudzas skaņas ir vienkāršotas; ortogrāfija ir reformēta un vienkāršāka nekā mūsdienu standarta holandiešu valodā.

Gramatika: salīdzinot ar holandiešu, afrikāņu valodā ir zaudētas daudzas fleksijas — nav dzimtju (gramatisko dzimumu), locījumu samazinājums un vienkāršota darbības vārdu konjugācija. Valodai raksturīgs dubultais noliegums (piem., "ek het nie... nie") un vienkārša teikumu struktūra, kas padara to vieglāk apgūstamu runātājiem ar dažādu valodu fonu.

Leksika un ietekmes: afrikāņu leksikā ir spēcīgas ietekmes no 17.–19. gadsimta holandiešu, kā arī aizguvumi no malajiešu, indoneziešu, portugāļu, dažām Āfrikas (Bantu), khoi un bušmeņu valodām, kā arī no angļu valodas. Šo ietekmju rezultātā afrikāņu vārdnīcā ir gan tipiski holandiešu atvasinājumi, gan importēti termini ikdienas dzīvei, ēdienam, kultūrai un vietvārdiem.

Dialekti un sociālās variācijas

Ir vairāki afrikāņu dialekti un sociālās varietātes: standarta vai rakstiskā afrikāņu (lietota medijos un izglītībā), kā arī reģionālie un etniskie varianti (piem., Cape Afrikaans, Orange River Afrikaans, Eastern Cape, Black South African Afrikaans u.c.). Daudzas kopienas — tostarp baltie, Coloured un dažas melnādainas kopienas — lieto afrikāņu valodu, kas ietekmē tādas valodas kā izteiksme, akcenti un leksika.

Statuss, izglītība un kultūra

Afrikāņu valoda ieguva oficiāla valodas statusu Dienvidāfrikā 20. gadsimta sākumā, un pēc 1994. gada konstitucionālajām izmaiņām tā ir viena no oficiālajām valodām (no kopumā 11 oficiālajām valodām). Valoda ir plaši pārstāvēta plašsaziņas līdzekļos, literatūrā, teātrī un mūzikā. Tajā ir attīstīta bagāta literārā tradīcija, ieskaitot romānus, dzeju un akadēmiskus darbus.

Afrikāņu valodai ir sarežģīta politiska vēsture — tā bija cieši saistīta ar apartheidu un tā laika politiku, kas ietekmēja tās statusu un uztveri sabiedrībā. Mūsdienās valoda tiek lietota plašākā, daudzveidīgākā sociālā kontekstā, un tiek izstrādātas programmas, lai veicinātu mūsdienīgu, iekļaujošu valodas lietojumu izglītībā un medijos.

Praktiska informācija

• Valodas kods (ISO 639-1): af
• Dzīvā runātāju skaits: aptuveni 7 miljoni dzimtā valoda; kopējais runātāju skaits 10–12 miljoni
• Galvenās raksturojošās iezīmes: vienkāršota gramatika, vārdu krājuma ietekmes no daudziem avotiem, reģionālas varietātes

Afrikāņu valoda ir dinamiska, daudzkultūru ietekmju rezultāts, kas turpina attīstīties gan kā mājas valoda, gan starpkultūru saziņas līdzeklis Dienvidāfrikas un Namībijas ikdienā, medijos un literatūrā.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda valoda ir afrikāņu valoda?

J: No kurienes radies afrikandiešu valodas dialekts?

J: Kas bija šie kolonisti?

Jautājums: Cik liela daļa no baltajiem afrikandiešu valodā runājošajiem iedzīvotājiem bija holandieši saskaņā ar J. A. Hēsa pētījumiem?

J: Kādu citu tautību pārstāvji veidoja šo iedzīvotāju daļu?

J: Kad cilvēki sāka atzīt, ka tā ir cita valoda nekā holandiešu valoda?

J:Ko angļu valodā nozīmē "Afrikaans"?

Meklēt pēc burta