Khoisani (San un Khoikhoi) — vēsture, valodas un ģenētiskā izcelsme
Khoisani (San un Khoikhoi): padziļināta vēsture, unikālās valodas un jaunākie ģenētiskie atklājumi par šo Dienvidāfrikas pamatiedzīvotāju izcelsmi.
Khoisan ir kolektīvs nosaukums divām galvenajām Dienvidāfrikas tautu grupām — san un khoikhoi. Tradicionāli San bija mednieki un vācēji (nomadu dzīvesveids), savukārt Khoikhoi bija galvenokārt lopkopju tautas, kuru ikdienu noteica ganāmpulku kopšana un pārvietošana. Agrāk par khoikhoi plaši lietoja terminu hotentoti, taču tas mūsdienās tiek uzskatīts par novecojušu un aizvainojošu. Abu grupu savstarpējā saistība ir sarežģīta — gan kultūrvēsturiski, gan ģenētiski pastāv mijiedarbība, apmaiņa un atšķirības.
San cilvēki bieži ir maigākas būves un tradicionāli atšķiras pēc kultūras un iztikas no apdzīvotajām lauksaimniecības sabiedrībām. Kopējais sanu skaits mūsdienās tiek lēsts aptuveni 90 000–100 000 cilvēku (dati ap 2018. gadu). Lielākā daļa no viņiem dzīvo Botsvānā un Namībijā, bet sanu kopienas sastopamas arī Dienvidāfrikā, Angolā, Zambijā un Zimbabvē.
Vēsturiskie procesi un ietekmes
San ir vieni no reģiona agrīnajiem iedzīvotājiem (pamatiedzīvotāji) Dienvidāfrikā. Gavēniski runājot, reģionā notika vairāku migrāciju un kultūru mijiedarbību procesi. Lielākas lauksaimniecības un dzelzs laikmeta kopienas — bantu valodās runājošie migranti — sāka izplatīties un nostiprināties Dienvidāfrikā vairākus simtus līdz tūkstošus gadu pirms mūsu ēras un turpināja iekarot jaunas teritorijas ilgā vēsturiskā periodā. Bantu ekspansijas rezultātā daudzas reģionā sastopamās san un khoi grupas piedzīvoja demogrāfiskas un kulturālas pārmaiņas, kā arī asimilāciju un izslēgšanu no tradicionālajiem resursiem.
Valodas un lingvistiskā daudzveidība
To, ka khoisani ilgstoši dzīvojuši Dienvidāfrikas apgabalā, apliecina arī valodu izplatība. Agrāk valodas, ko runāja san un khoikhoi, tika apkopotas zem plašā termina "khoisanu valodas", taču mūsdienu lingvistika to vairs neuztver kā vienu ģenētiski saistītu valodu saimi. Šos valodu lokus veido vairākas atsevišķas grupas (piemēram, Kx'a, Tuu un Khoe‑Kwadi), kurām ir kopīga iezīme — klikšķu skaņu (click consonants) izmantošana, taču gramatiskā un leksiskā struktūra var būt ļoti atšķirīga. Šādas tuvas, bet strukturāli atšķirīgas valodas liecina par ilgstošu apmetņu un valodu koevolūciju vienā reģionā.
Ģenētiskā izcelsme un pētījumi
Pagājušā gadsimta 90. gadu un 2000. gadu sākuma plašajos genomiskos pētījumos kļuva skaidrs, ka dažu sanu un citu khoisanu populāciju DNS nes īpašības, kas to atšķir no daudzām citām pasaules populācijām. Piemēram, sanu līnijās sastopami ļoti dziļi Y hromosomas haplotipu veidi, un Y hromosomā konstatēja polimorfismu modeļus, kas atšķiras no plašāk izplatītajiem R, E u.c. haplotipiem. Tāpat mitohondriālajā DNS (mtDNA) dažās khoisanu grupās sastopamas agrākas līnijas (piem., L0 veidi), kas liecina par ļoti sena sadalījuma iespējām.
Precīzas laika skalas pētījumos atšķiras: dažas ģenētiskās analīzes norāda, ka dažu khoisanu līniju atšķiršanās no citiem mūsdienu cilvēkiem var būt notikusi ļoti agri cilvēces anatomiski mūsdienu formu posmā — reizēm tiek minēti simtiem tūkstošu gadu, citi pētījumi dod mazākas aplēses. Tāpēc pastāv zinātniska diskusija par to, kā interpretēt dažādas DNS līniju vecumu un to, cik no šiem atšķirumiem atspoguļo senas populācijas dalīšanos vai vēlākas migrācijas un sajaukšanās procesus.
Kultūras novērojumi un vēsturiski komentāri
19. gadsimtā un agrākās pētniecības literatūrā khoisanu etnogrāfija bieži tika interpretēta caur Rietumu zinātnes un rasu tipu prizmu. Piemēram, Čārlzs Darvins 1882. gadā rakstīja par khoiziem un dzimumselekciju grāmatā The Descent of Man (Cilvēka izcelsme), komentējot dažas ķermeņa formas iezīmes, tostarp steatopigija, un piedāvājot skaidrojumus par to cilvēciskās evolūcijas kontekstā. Šādi vēsturiskie teksti sniedz ieskatu tā laika domāšanā, taču tos jālasa kritiski un kontekstualizēti.
Mūsdienu situācija un izaicinājumi
Mūsdienās san un khoikhoi kopienas saskaras ar virkni izaicinājumu: zudušas vai ierobežotas tradicionālās medību un ganāmpulka teritorijas, sociālā un ekonomiskā diskriminācija, valodu izzušana un identitātes aizstiepšanās plašāku sabiedrību ietekmē. Daudzas kopienas cenšas saglabāt savu valodu, zināšanas un tiesības uz zemi, vienlaikus piedaloties valsts politiskajos un juridiskajos procesos, lai nodrošinātu iztikas avotus un kultūras saglabāšanu.
Kopumā khoisanu stāsts ir gan par vienu no cilvēces senākajām ģeogrāfiskajām un lingvistiskajām līnijām, gan par mūsdienu kultūras izturību un izaicinājumiem, ko rada iekšējās migrācijas, koloniālisms, lauksaimniecības paplašināšanās un globalizācija. Turpmākie arheoloģiskie, lingvistiskie un ģenētiskie pētījumi turpinās precizēt šo sarežģīto un daudzslāņaino attīstību.
Khoikhoi sieviete un vīrietis (1900. gada zīmējums). Sievietei ir steatopigija.
San sieviete Botsvānā
San cilts vīrs ar tradicionālo kaklarotu
Jautājumi un atbildes
Jautājums.A: Khoisan ir divu Āfrikas dienvidu tautu nosaukums: san un khokho. San ir mednieki, bet khoi ir lopkopju tauta, kas agrāk bija pazīstama kā hotentoti.
J: Cik daudz Sani ir palikuši 2018. gadā?
A: 2018. gadā paliks 90 000-100 000 sanskrita. Lielākā daļa no viņiem dzīvo Botsvānā un Namībijā, bet mazākas minoritātes - Dienvidāfrikā, Angolā, Zambijā un Zimbabvē.
J: Kad Bantum migranti ieradās Āfrikas dienvidos?
A: Bantu migrācija no Ziemeļāfrikas un Austrumāfrikas uz dienvidiem šajā reģionā ieradās pirms 700 gadiem.
J: Kādi pierādījumi liecina, ka khoisani bija pirmie Āfrikas dienvidu daļas iedzīvotāji?
A: Par to, ka khoisani sākotnēji dzīvojuši Dienvidāfrikā, liecina viņu valodu izplatība mūsdienās. Khoisanu valodu grupām bieži vien ir ļoti atšķirīga struktūra un vārdu krājums, lai gan tās atrodas tuvu viena otrai, kas norāda uz to, ka valodas ilgu laiku ir dzīvojušas un attīstījušās vienā un tajā pašā reģionā.
J: Ko Čārlzs Darvins rakstīja par khoisanu tautu dzimumselekciju?
A: Čārlzs Darvins savā grāmatā "Cilvēka izcelšanās" (1882) rakstīja par dzimumselekciju khoisānu tautā, kur viņš komentēja, ka viņu steatopigijs attīstījies dzimumselekcijas ceļā cilvēka evolūcijas gaitā un ka "ķermeņa aizmugurējā daļa izceļas visbrīnišķīgākajā veidā".
J: Kā genoma pētījumi liecina par to, kad dažādas cilvēku apakšgrupas kļuva atšķirīgas?
A: Genoma pētījumos izmanto Y hromosomu, lai noteiktu, kad atšķīrās dažādas cilvēku apakšgrupas, jo tā laika gaitā mainās maz. Tas norāda uz to pēdējo kopīgo priekšteci.
J: Kad tika aplēsts, ka visiem dzīvajiem cilvēkiem ir kopīgs priekštečs?
Atbilstoši genoma pētījumiem visiem dzīvajiem cilvēkiem ir bijis kopīgs priekštečs, kas, pēc aplēsēm, dzīvoja pirms 60 000 līdz 90 000 gadu.
Meklēt