Luo — etniskā grupa Kenijā, Ugandā un Tanzānijā

Luo — plaša etniskā grupa Kenijā, Ugandā un Tanzānijā: vēsture, kultūra, tradīcijas, valoda un zvejniecības mantojums.

Luo (arī Joluo vai Jonagi/Onagi, vienskaitlī Jaluo, Jaonagi vai Joramogi/Nyikwaramogi, kas nozīmē Ramogi mantinieki) ir etniskā grupa, kas galvenokārt dzīvo Kenijas rietumos, Ugandas ziemeļos un Māras reģionā Tanzānijas ziemeļos. Luo pieder pie plašākas luo tautu lingvistiskās grupas (Nilotiskā filiāle), kuras pārstāvji aptver teritoriju no Dienvidsudānas, Etiopijas dienvidrietumiem, Ugandas ziemeļiem un austrumiem, Kenijas dienvidrietumiem un Tanzānijas ziemeļaustrumiem. Kultūras, valodas un vēstures ziņā tie veido skaidru kopienu ar bagātu mantojumu un spēcīgām sociālajām saitēm pie Viktorijas ezera.

Vēsture un migrācija

Luo vēsturiski migrēja no Nīlas baseina reģioniem — īpaši no Bahr-El-Ghazal apkārtnes. Saskaņā ar tradicionālajiem stāstiem un vēsturiskajiem pētījumiem viņi vispirms apmetās Pukungu/Pakwach apkaimē Ugandā, no kurienes pakāpeniski izplatījās uz rietumiem un dienvidiem, sasniedzot Kisumu un citas teritorijas Kenijā, kā arī krastus pie Viktorijas ezera Tanzānijas pusē. Koloniālā laikmeta ietekmē daļa luo pārkārtojās nodarbošanās ziņā — no medībām un zvejas uz lauksaimniecību un lopkopību —, bet pie Viktorijas ezera zveja saglabāja lielu nozīmi.

Demogrāfija

Luo ir ceturtā lielākā etniskā grupa Kenijā (15 %) pēc kikujiem (22 %), kalendžīniem (18 %) un luhjas (16 %). Pirmajos gados pēc Kenijas neatkarības iegūšanas 1963. gadā Luo un Kikuyu guva lielu ietekmi politiskajā dzīvē. Saskaņā ar Govt tautas skaitīšanas datiem 1994. gadā Kenijā dzīvoja 2 185 000 Luo iedzīvotāju, bet 2010. gadā - 3,4 miljoni. Mūsdienās luo kopienas izplatītas galvenokārt ap ezeru, bet būtiska diaspora dzīvo arī lielākajās Kenijas pilsētās (piem., Kisumu, Nairobi) un ārpus valsts.

Valoda

Luo runā dholuo (bieži saukta vienkārši par "Luo" valodu) — nilotiskas izcelsmes valodu, kas pieder Nilo-sahāras grupai. Dholuo ir ar vairākām reģionālām atšķirībām, taču runātāji starp reģioniem parasti saprot viens otru. Plaši tiek izmantotas arī swahili un angļu valoda — swahili kā nacionālā saziņas valoda un angļu kā izglītības un administrācijas valoda.

Kultūra un tradīcijas

Luo kultūra ir bagāta ar muzikālajām tradīcijām, stāstniecību un amatniecību. No tradicionālajiem instrumentiem jāmin nyatiti (dažkārt raksturots kā astoņu stīgu lyre) un orutu (vienstīgu vijole), kas spēlē būtisku lomu ceremonijās un ritros. Mūsdienās luo ir veidojuši arī modernu mūzikas žanru — piemēram, benga —, kas plaši izplatījies Kenijā.

Sabiedrība tradicionāli organizēta pa klaniem (ģimenes līnijām) un radniecības grupām; galvenā pēctecība ir patrilineāla. Liela nozīme dzīvē piešķirta vecumu grupu sapulcēm, padomiem un vietējiem vadītājiem.

Iniciācijas rituāli tradicionāli bija svarīga pārejas posma daļa. Vēsturiskas prakses ietvēra apakšējo priekšzobu izņemšanu (zobu evulsiju) pusaudžu posmā kā apliecinājumu pilngadībai; šo praksi daļēji pārtrauca veselības, sociālās un reliģiskās pārmaiņas. Tradicionāli luo parasti nav bijuši apgraizītāji, taču dažas kopienas vai atsevišķi cilvēki laika gaitā adoptējuši apgraizīšanas praksi vai citu konformēšanos kaimiņu grupu paražām — gan sociālu, gan arī veselības (piem., HIV profilakses) apsvērumu dēļ.

Ekonomika

Ekonomiski luo tradicionāli ir bijuši plaši saistīti ar Viktorijas ezera resursiem — zvejošanu un ūdens piegādēm. Lauksaimniecība (maize, rīsi, mandele, cukurniedre un citi kultūraugi), mazsaimnieciskā lopkopība un tirdzniecība tiek plaši praktizētas. Rupjā lauksaimniecība kopā ar urbānajām nodarbošanās iespējām (tirdzniecība, pakalpojumi, valsts darbi) nodrošina iztiku lielākajai daļai kopienu.

Reliģija un pasaules uzskats

Tradicionālā luo reliģija balstījās uz ticību vienam augstākam dievam Nyasaye, kas saistīts ar debesīm un radīšanu, kā arī uz priekšteču garu lomu un vietējo garu/garu starpniecību. Lielu vietu ieņēma arī dziednieki, zintnieki un rituālie speciālisti, kas palīdzēja kopienai ar veselības, ražas un sociālu problēmu jautājumiem. Mūsdienās daudz luo ir pieņēmuši kristietību (katoļu, protestantu un pentekostālu baznīcu formās), dažiem saglabājoties arī tradicionālajām praksēm, un neliela daļa pieder pie islāma vai citiem ticējumiem.

Sociālā un politiskā loma

Viņu tradicionāros vadītājus sauca par Ruotu, kas nozīmē vadoni (bieži sastopama arī forma ruoth). Politiskā mobilizācija un izglītība luo kopienā ir bijusi nozīmīga — kopiena devusi Kenijai vairākas redzamas politiskas un sabiedriskas figūras. Starp zināmākajiem luo izcelsmes cilvēkiem ir Jaramogi Oginga Odinga (Kenijas pirmais viceprezidents un ietekmīga politiskā figūra), Raila Odinga (ilgstošs opozīcijas līderis), Tom Mboya (inoxcepts arodbiedrību un politikas līderis), Barack Obama Sr. (ekonomists, Barack Obama tēvs) un pasaules slavenā aktrise Lupita Nyong'o, kas cēlusies no luo ģimenes.

Mūsdienas un izaicinājumi

Mūsdienu luo sabiedrība stāv starp saglabāšanu tradicionālajām vērtībām un adaptāciju mūsdienu ekonomikas, veselības un izglītības prasībām. Kopienas saskaras ar izaicinājumiem, kas saistīti ar resursu sadali (jo īpaši zivju krājumu pārizmantošana pie Viktorijas ezera), pilsētniecību, nodarbinātību jauniešiem un veselības jautājumiem. Tajā pašā laikā luo turpina būt nozīmīga Kenijas kultūras, politikas un mākslas sastāvdaļa, aktīvi piedaloties valsts dzīvē un saglabājot savu bagāto mantojumu.

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir tekstā aplūkotās etniskās grupas nosaukums?

J: Kur viņi dzīvo?

J: Kāds procents Kenijas iedzīvotāju ir radoši?

Jautājums: Kas pēc Kenijas neatkarības iegūšanas mantoja lielāko daļu politiskās varas?

J: No kurienes tie sākotnēji ieceļoja?

J: Kāds bija viņu līdera vārds?

J: Kā zēni tradicionāli tika iesvētīti par vīriešiem?

Meklēt pēc burta