Dienvidsudāna — valsts Āfrikā: pārskats, vēsture un ģeogrāfija

Dienvidsudāna ir valsts Āfrikā. Tās oficiālais nosaukums ir Dienvidsudānas Republika. Agrāk tā bija daļa no Sudānas. 2013. gadā sākās pilsoņu karš. Dienvidsudāna kļuva neatkarīga 2011. gada 9. jūlijā pēc plaša neatkarības referenduma, un tās galvaspilsēta ir Juba. Valsts iedzīvotāju skaits tiek lēsts aptuveni 11–12 miljonu apmērā (novērtējumi mainās), un iedzīvotāji pieder daudzām etniskām grupām, no kurām nozīmīgākās ir dinka, nuer un šilluk.

Valsts, kurai nav izejas uz jūru, robežojas ar Etiopiju austrumos, Keniju dienvidaustrumos, Ugandu dienvidos, Kongo Demokrātisko Republiku dienvidrietumos, Centrālāfrikas Republiku rietumos un Sudānas Republiku ziemeļos. Dienvidsudānā ietilpst plašais Suddas purvainais reģions, ko veido Baltā Nīla un ko vietējie dēvē par Bahr al Jabal.

Ģeogrāfija un klimats

Dienvidsudānas reljefs ir galvenokārt līdzenums ar plašām pļavām, purviem un upēm. Suddas purvs ir viens no lielākajiem saldūdens purviem pasaulē un ir nozīmīgs ūdens krājumu, bioloģiskās daudzveidības un vietējo kopienu dzīves avots. Baltā Nīla (un tās posms, Bahr al Jabal) šķērso valsti, nodrošinot satiksmi un lauksaimniecības iespējas vietām, kur pieejams stabils ūdens līmenis.

Klima ir tropiska ar divām galvenajām sezonām — lietus sezonu (maijs–oktobris) un sausāku periodu (novembris–aprīlis). Lietus sezona bieži izraisa plūdus un paplašina purvus, bet sausā sezona samazina upju plūsmu un apgrūtina piekļuvi attālākām teritorijām.

Vēsture un drošība

Dienvidsudānas teritorija ilgstoši piedzīvoja konfliktus un politisku nestabilitāti. Ilgstošie konflikti starp ziemeļu un dienvidu Sudānas daļām noveda pie diviem ilgstošiem pilsoņu kariem (1955–1972 un 1983–2005). 2005. gada Nacionālā vienošanās (Comprehensive Peace Agreement) izraisīja ceļu uz referendumu un 2011. gada neatkarību. Tomēr jau 2013. gada decembrī izcēlās jauns iekšējais konflikts pēc politiskas sadursmes starp prezidentu Salvu Kīru un viņa toreizējo vietnieku Rīku Mačaru, kas izraisīja plašu vardarbību un lielu cilvēku pārvietošanos. Pēdējos gados ir bijuši centieni panākt politisko stabilitāti — 2018. gada vienošanās un 2020. gada revitalizācija radīja daļēju varas dalīšanu, tomēr drošības situācija joprojām ir trausla daudzviet valstī.

Iedzīvotāji, valoda un kultūra

• Valodas: oficiālā valoda ir angļu valoda; plaši lietotas ir arī dažādas nilotiskas un citu grupu valodas. Arābu valoda kādreiz bija izplatīta saziņā ar ziemeļu kaimiņiem.
• Reliģija: dominē kristietība un tradicionālās ticības, bet ir arī musulmaņu kopienas, īpaši tuvu robežām ar Sudānu un Etiopiju.
• Kultūra: Dienvidsudānas kultūra ir daudzveidīga — dejas, dziesmas, stāstījumi un gadu gaitā attīstītas lauksaimniecības un medību tradīcijas ir svarīgas kopienu identitātei.

Politika un ekonomika

Politisko vidi raksturo etniski un reģionāli šķelti politiskie spēki un mēģinājumi veidot funkcionējošu valsts pārvaldi pēc neatkarības. Naftas ieguve ir galvenais ekonomikas avots un nodrošina lielāko daļu valsts ieņēmumu; nafta tiek transportēta cauri Sudānai uz Port Sudan. Šī atkarība padara ekonomiku jutīgu pret cenu svārstībām un politiskām attiecībām ar kaimiņiem.

Bez naftas sektora lielākā daļa iedzīvotāju nodarbojas ar mazsaimniecību un lopkopību. Infrastruktūra ir vāja — ceļi ir daudzviet nepietiekami labā stāvoklī, piekļuve veselības aprūpei un izglītībai ir ierobežota, un piegādes ķēdes bieži tiek traucētas konflikta dēļ.

Veselība, humānās vajadzības un attīstība

Dienvidsudānā ir augsti humanitārie izaicinājumi: miljoniem cilvēku ir iekšēji pārvietoti vai ir bēgļi kaimiņvalstīs, valda nepietiekama pārtikas drošība un reglamentētas slimību uzliesmojumu riski. Starptautiskās organizācijas sniedz plašu palīdzību, bet piekļuve daudzām teritorijām ir ierobežota drošības un infrastruktūras problēmu dēļ. Attīstības potenciāls pastāv — lauksaimniecības zeme, bagāti ūdens resursi un naftas ieguves iespējas — taču tas prasa mieru un stabilu pārvaldību.

Daba un vides jautājumi

Suddas purvs ir ekoloģiski svarīgs reģions, kur ligzdo daudz putnu un dzīvo savvaļas dzīvnieki. Tomēr mežu izciršana, neplānota pastāvīgo iedzīvotāju pārvietošana un naftas ieguve rada spiedienu uz vidi. Klimata pārmaiņas var pastiprināt plūdu un sausuma periodu svārstības, ietekmējot lauksaimniecību un dzīves apstākļus.

Transporta un infrastruktūras īss apraksts

Transporta tīkls balstās uz upju satiksmi (īpaši uz Nīlas posmiem) un mazām lidostām, piemēram, Juba starptautisko lidostu. Landlocked stāvoklis un trūkstošie ceļi ierobežo iekšējo tirdzniecību un pieeju starptautiskajiem tirgiem.

Nākotnes perspektīvas

Dienvidsudānas stabilitāte un attīstība ir atkarīga no ilgtermiņa miera īstenošanas, iekļaujošas pārvaldības stiprināšanas, drošības uzlabošanas un starptautiskās palīdzības efektīvas koordinācijas. Ja tiks atrisinātas galvenās politiskās un drošības pretrunas, valstij ir potenciāls attīstīt lauksaimniecību, ilgtspējīgi izmantot naftas resursus un saglabāt Suddas unikālo ekosistēmu.

Meklēt pēc burta