Centrālāfrikas Republika — valsts pārskats: vēsture, daba, ekonomika
Centrālāfrikas Republika — pārskats par vēsturi, dabu un ekonomiku: Bangi, dimanti, gorillām bagātie meži, kultūra un mūsdienu izaicinājumi.
Centrālāfrikas Republika (CĀR) (franču val: République centrafricaine, izrunā: [ʁepyblik sɑ̃tʁafʁikɛn] jeb Centrafrique [sɑ̃tʀafʀik]; Sango Ködörösêse tî Bêafrîka) ir valsts Centrālāfrikā, kurai ir sauszemes robežas. Tā lielākoties ir plato jeb augsts, līdzens zemes gabals aptuveni 941 m virs jūras līmeņa. Centrālāfrikas Republikas sauszemes platība ir aptuveni 620 000 kvadrātkilometru (240 000 kvadrātjūdžu). Galvaspilsēta ir Bangi.
Ģeogrāfija un daba
Teritorija stiepjas no līdzenumiem un plato centrālajā daļā līdz blīviem tropu mežiem dienvidos un atklātākām stepēm un savannām ziemeļos. Dienvidu robeža daļēji veidota no Ubangi upe, kas ir nozīmīgs hidrogrāfisks elements reģionā. Dienvidos atrodas mitri tropu meži, kuros sastopamas retos dzīvnieki, piemēram, gorillas, bet arī daudzveidīga putnu, primātu un zīdītāju faunas. Reģionu apdzīvo vairāki tradicionālie tautas slāņi, tostarp mednieku-savācēju kopienas, bieži sauktas par pigmejiem (BaAka un līdzīgas grupas).
Iedzīvotāji un valodas
Iedzīvotāju skaits ir mainīgs un precīzas demogrāfiskās aplēses atšķiras; pēdējo desmitgažu laikā tas ir bijis aptuveni 4–5 miljoni cilvēku, taču konflikta un migrācijas dēļ skaitļi var ātri mainīties. Lielākās etniskās grupas centrā un dagai ir, piemēram, Banda un Baya, kā arī citas etniskās kopienas visā valstī. Galvenā valoda administrācijā un izglītībā ir franču valoda, taču ikdienas saziņā plaši lieto Sango, kas funkcionē kā valsts valoda un savienojoša lingua franca starp dažādām grupām.
Vēsture un politika
Līdz 1960. gadam, kad valsts ieguva neatkarību, to pārvaldīja Francija. Neatkarības gadu laikā Centrālāfrikas Republika piedzīvojusi vairākus politiskus satricinājumus: apvērsumus, bruņotus konfliktus un garas valdības nestabilitātes periodus. Kopš neatkarības valsts dzīve nav bijusi stabila — tajā ir bijuši vairāki iekšēji konflikti, pilsoņu karu izpausmes un korupcija administrācijā. 2010. un 2013. gados valsts piedzīvoja nopietnas vardarbības vilni starp dažādām bruņotām grupām, kas izraisīja plašu humanitāro krīzi un starptautisku iejaukšanos miera nodrošināšanā.
Ekonomika
Ekonomika lielākoties balstās uz lauksaimniecību un dabas resursu ieguvi. Lielākā daļa iedzīvotāju nodarbojas ar maza mēroga pārtikas augu audzēšanu (pašpietiekamības lauksaimniecība), bet ražošanas potenciālu ierobežo nepietiekama infrastruktūra, slikta pieeja tirgiem, sausumi un politiskā nestabilitāte.
- Resursi: C.A.R. ir bagāta ar dimantu atradnēm, urānu (urāna ieguve), kā arī koksni. Šie resursi pilda nozīmīgu lomu eksporta ieņēmumos, bet to ieguve un tirdzniecība bieži notiek ar sarežģījumiem un bez pilnīgas valsts kontroles.
- Galvenie lauksaimniecības produkti: kokvilna, kafija, tropu kultūras un kokmateriāli. Eksporta ieņēmumi un ārvalstu investīcijas ir ierobežotas, kas kavē ilgtermiņa attīstību.
- Valūta: Centrālāfrikas Republikas valūta ir Centrālāfrikas CFA franks (centrālās bankas sistēma BEAC). Maiņas kurss pret ASV dolāru un citām valūtām svārstās, tāpēc precīzs kurss mainās atkarībā no tirgus apstākļiem.
Sociālās problēmas un infrastruktūra
Svarīgas problēmas ir nabadzība, zema izglītības un veselības aprūpes servisu pieejamība, sliktas ceļu saiknes un ierobežota elektroapgāde. Sausuma periodi un klimata svārstības lauksaimniecību padara nedrošu, kas vēl vairāk ietekmē pārtikas drošību. Korupcija un drošības problēmas samazina uzticību varas institūcijām un kavē ārvalstu palīdzības efektīvu izlietošanu.
Daba, biosfēra un vide
Valsts dienvidu daļā esošie tropu meži ir bioloģiski daudzveidīgi un nodrošina dzīvotnes daudzām sugām, arī retām dzīvnieku populācijām. Tomēr mežu izciršana (gan nelegālā, gan legālā), kā arī dabas resursu ieguve bez pietiekama uzraudzības rada spiedienu uz vidi. Aizsargājamo teritoriju un ilgtspējīgas apsaimniekošanas programmu attīstība ir svarīga, lai saglabātu ekosistēmas un nodrošinātu vietējo kopienu iztiku nākotnē.
Kultūra un sabiedrība
Kultūra ir daudzveidīga — tautu tradīcijas, mūzika, rokdarbi un ceremoniāli ir būtiska sabiedrības dzīves daļa. Religiālo pārliecību spektrs ietver kristietību, tradicionālas ticības un musulmaņu kopienas. Cilvēku mobilitāte konfliktu dēļ un diasporas loma ir jāņem vērā, runājot par kultūras saglabāšanu un attīstību.
Nākotnes perspektīvas
Ilgtspējīga attīstība C.A.R. prasa politisku stabilitāti, drošības nodrošināšanu, labāku pārvaldību un investīcijas infrastruktūrā — īpaši ceļos, izglītībā un veselības aprūpē. Starptautiskā palīdzība, atbildīga resursu pārvaldīšana un vietējo kopienu iesaiste var palīdzēt mazināt nabadzību un veicināt ilgtspējīgu izaugsmi.
Svarīgi atcerēties, ka dati par iedzīvotāju skaitu, valūtas kursu un ekonomikas rādītājiem var mainīties; precīzāka informācija jāmeklē jaunākajos statistikas avotos un starptautisko organizāciju ziņojumos.
Ģeogrāfija
Centrālāfrikas Republika ir valsts, kurai ir tikai sauszemes robežas. Tā robežojas ar Kamerūnu, Čadu, Sudānu, Dienvidsudānu, Kongo Demokrātisko Republiku un Kongo Republiku.
Liela daļa Centrālāfrikas Republikas teritorijas ir līdzena vai viļņaina plato savanna. Parasti tā ir aptuveni 500 m virs jūras līmeņa. Lielākā daļa no ziemeļu puses atrodas Pasaules Dabas fonda izveidotajā Austrumsudānas savannas ekoreģionā. Ziemeļaustrumos atrodas Fertit kalni. Dienvidrietumu daļā ir izkaisīti pauguri. Ziemeļrietumos atrodas Yade masīvs, granīta plato ar 1143 pēdu (348 m) augstumu.
Centrālāfrikas Republika ir 42. lielākā valsts pasaulē ar platību 622 941 kvadrātkilometrs (240 519 kv. km). Tā ir aptuveni tikpat liela kā Ukraina un nedaudz mazāka par ASV Teksasas štatu.
Lielu daļu dienvidu robežas veido Kongo upes pietekas. Mbomou upe austrumos saplūst ar Uele upi, veidojot Ubangiupi. Rietumos daļu valsts teritorijas šķērso Sangas upe. Austrumu robeža stiepjas gar Nīlas upes sateces baseina malu.
Meži aizņem līdz pat 8 % zemes. Visblīvāk mežs ir sastopams dienvidos. Meži ir ļoti daudzveidīgi. Tajā ir komerciāli nozīmīgas Ayous, Sapelli un Sipo sugas. Atmežošanas līmenis ir 0,4 % gadā, un malkas malumedniecība ir izplatīta parādība.


Ubangi upe Bangui nomalē.
Prefektūras
Centrālāfrikas Republika ir sadalīta 14 administratīvajās prefektūrās. Ir arī 2 ekonomiskās prefektūras un viena autonomā komūna. Prefektūras ir sadalītas 71 apakšprefektūrā.
Centrālāfrikas Republikas prefektūras ir:
- Bamingui-Bangoran
- Basse-Kotto
- Haute-Kotto
- Haut-Mbomou
- Kémo
- Lobaye
- Mambéré-Kadéï
- Mbomou
- Nana-Mambéré
- Ombella-M'Poko
- Ouaka
- Ouham
- Ouham-Pendé
- Vakaga
Divas ekonomiskās prefektūras ir Nana-Grébizi un Sangha-Mbaéré. Komūna ir Bangi.
Pilsētas
Centrālāfrikas Republikas lielākās pilsētas ir:
- Bangi - 622 771 (2006. gada tautas skaitīšana)
- Bimbo - 124 176
- Berbérati - 76 918
- Karno - 45 421
- Bambari - 41 356
- Bouar - 40,303
- Bossangoa - 36 478 cilvēki
- Bria - 35 204
- Bangassou - 31 553
- Nola - 29 181


Bangi pilsētas centrs
Saistītās lapas
- Centrālāfrikas Republika olimpiskajās spēlēs
- Centrālāfrikas Republikas futbola izlase
- Centrālāfrikas Republikas upju saraksts
Meklēt