Granīts: veidošanās, sastāvs un galvenās īpašības
Uzziniet visu par granītu: veidošanos, minerālu sastāvu, krāsu variācijām un galvenajām īpašībām — ceļvedis akmens entuziastiem.
Granīts ir vulkānisks iezis, kas sastopams uz Zemes, bet nekur citur Saules sistēmā. Tas veidojas no karstas, izkusušas magmas. Tā krāsa var būt tumši vai gaiši pelēka, brūna vai pat rozā atkarībā no minerālu proporcijām.
Zem Zemes virskārtas spiediens magmu izspiež starp citiem iežu slāņiem. Magma atdziest un lēnām pārvēršas cietā akmenī. Granītā ir daudz dažādu minerālu. To vidū ir kvarcs, laukšpats, raga blends un dažkārt arī vizlas. Magmai atdziestot, šie minerāli veido kristālus. Kristālus var viegli saskatīt, ja granīts ir sagriezts un pulēts.
Granīts ir bieži sastopams akmens uz Zemes, un tas veido lielu Zemes garozas (Zemes ārējā slāņa) daļu. Parasti tas ir sastopams Zemes garozas kontinentālajās platēs. Lai gan tas veidojas zem Zemes virsmas, ir daudz vietu, kur tektonisko kustību rezultātā tas ir izspiests uz augšu. Kad Zemes garozas plāksnes kustas kopā, tās saliecas un tiek virzītas uz augšu. Šādā gadījumā var veidoties granīta kalni.
Veidošanās un ģeoloģiskais konteksts
Granīts ir intruzīvs (plutonisks) magmatisks iezis — tas nozīmē, ka magma sacieta dziļi zem zemes virsmas, nevis izplūda kā vulkānisks lavas plūsmas. Lēna atdzišana ļauj minerāliem izaugt lieliem, tāpēc granīts parasti ir rupji kristalizēts un graudains. Granītiskie ķermeņi var veidoties kā plutoni, sills vai īpaši lieli batholīti (plašas magmas intrūzijas).
Sastāvs un minerālu īpatnības
Galvenie granīta sastāvošie minerāli ir:
- Kvarcs — caurspīdīgs līdz pienaini pelēks, piešķir iežam cietību un izturību.
- Laukšpati — galvenie krāsveidotāji; var būt ortoklazi (bieži rozā vai sarkanīgi) un plagioklazi (pelēcīgi, balti).
- Mikā (piem., biotīts, muskovīts) — tumšākas vai spīdīgas plāksnītes, piešķir raksturīgo plankumainību.
- Citas sastāvdaļas var ietvert amfibolus, piroksēnus un sekundārus minerālus.
Minerālu proporcijas nosaka granīta krāsu un tekstūru. Ir arī tuvas klases: granodiorīts, tonalīts, syenīts — tās atšķiras pēc laukšpatu un kvarca attiecības.
Fizikālās īpašības
- Krāsa: no gaiši pelēkas, baltas un rozā līdz tumšākām pelēkām un brūnām.
- Tekstūra: rupji graudaina (phanerītiska) — redzami atsevišķi kristāli.
- Cietība: relatīvi ciets (Mohs aptuveni 6–7), izturīgs pret skrāpējumiem.
- Blīvums: vidēji ~2,6–2,7 g/cm³.
- Ķīmiskā izturība: labs izturības līmenis pret laika apstākļiem un ķīmisku sarūdēšanu, taču ilgstošā mitrumā un saskarē ar ķīmiskām vielām var veidoties laikapstākļu izraisīta sakalšana.
Sastopamība un ģeoloģiskā nozīme
Granīts veido būtisku daļu no kontinentālās Zemes garozas. To bieži atsedz kalnu veidošanās procesā (orogenezes laikā), kad tektoniskās plāksnes sadarbojas un magmas intrūzijas tiek paceltas uz virsmas. Lieli granīta masīvi (batholīti) ir raksturīgi daudzām kalnu grēdām un kontinenta pamatstruktūrām.
Identifikācija laukā
Granītu laukā var atpazīt pēc rupjas graudainības, redzamiem kvarca un laukšpata kristāliem un plankumainas struktūras. To neuztver ar etiķi kā ogļakmens (nebūs redzama uzbrūkoša reakcija ar skābi), taču var saskatīt spīdīgus mikā plankumus un reizēm rozā laukšpatu.
Lietojumi un ekonomiskā nozīme
Granīts ir vērtīgs celtniecībā un dekoratīvajā akmens apdarbā tāpēc, ka tas ir izturīgs un estētiski pievilcīgs. Biežākie pielietojumi:
- Celtniecības akmens — pamati, sienu apmales, bruģis.
- Interjera un eksterjera apdare — grīdas, palodzes, fasādes, virtuves virsmas (countertops).
- Monumenti un kapa pieminekļi — pateicoties labajai pulējamībai un izturībai.
- Bruģakmens un šķembu ražošana ceļiem un dzelzceļiem.
Ilgtspēja un ieguve
Granīta karjeru izveide ir ekonomiski svarīga, taču tai ir videi pievienotas sekas — ainavas izmaiņas, putekļu emisijas un ūdens resursu ietekme. Mūsdienās tiek pievērsta uzmanība karjeru rekultivācijai, atkritumu pārstrādei un energoefektīvai apstrādei.
Noslēgums
Granīts ir viens no vispazīstamākajiem un daudzpusīgākajiem magmatiskajiem iežiem. Tā veidošanās no atdziestošas magmas, bagātīgais minerālu sastāvs un izturība padara to par nozīmīgu ģeoloģisku un ekonomisku resursu. Zināšanas par granīta īpašībām palīdz tā pareizai izmantošanai celtniecībā, arhitektūrā un rūpniecībā.
Lielākā daļa Aberdīnas ēku ir būvētas no granīta.
Dažādi granīti (grieztās un pulētās virsmas) Dažādās krāsas nosaka atšķirīgais minerālu sastāvs.
Ķīmiskais sastāvs
Vispasaules vidējais granīta ķīmiskais sastāvs svara procentos, pamatojoties uz 2485 analīzēm:
| SiO2 | 72,04% (silīcija dioksīds) | 72.04
|
| Al2O3 | 14,42% (alumīnija oksīds) | 14.42
|
| K2O | 4.12% | 4.12
|
| Na2O | 3.69% | 3.69
|
| CaO | 1.82% | 1.82
|
| FeO | 1.68% | 1.68
|
| Fe2O3 | 1.22% | 1.22
|
| MgO | 0.71% | 0.71
|
| TiO2 | 0.30% | 0.3
|
| P2O5 | 0.12% | 0.12
|
| MnO | 0.05% | 0.05
|
Izmanto
Granīts ir blīvs, un to var griezt, cirst un veidot. Tas ir izturīgs pret ūdeni un piesārņojumu, un tam ir dažādas krāsas.
Virtuves solus bieži vien izgatavo no pulēta granīta. Granīts ir sastopams daudzās pasaules valstīs. Dažās valstīs ir skaisti rakstains granīts, ko iegūst karjeros (atklātā raktuvēs) un pārdod kā celtniecības materiālu.
Galerija
· 
The Cheesewring, granīta tornis Bodmin Moor dienvidu malā, Kornvolā.
· 
Pulēts granīts no Brazīlijas
· 
Granīta siena Džersijā
· 
Īsta lieluma zilonis, kas izgriezts no granīta, Indija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir granīts?
A: Granīts ir vulkānisko iežu veids, kas sastopams tikai uz Zemes un veidojas no karstas, izkusušas magmas, kas lēni atdziest un sacietē.
J: Kā veidojas granīts?
A: Granīts veidojas, kad karsta magma izplūst starp iežu slāņiem zem Zemes virsmas un laika gaitā lēnām atdziest un sacietē.
J: Kas nosaka granīta krāsu?
A: Granīta krāsa var būt tumši vai gaiši pelēka, brūna vai pat rozā atkarībā no minerālu proporcijām.
J: Kādi minerāli ir granītā?
A: Granīts satur dažādus minerālus, tostarp kvarcu, laukšpatu, raga gabalus un dažkārt arī vizlu.
J: Kā var redzēt granīta kristālus?
A: Granīta kristāli ir viegli saskatāmi, kad tas ir sagriezts un pulēts.
J: Kur uz Zemes parasti sastopams granīts?
A: Granīts ir bieži sastopams akmens uz Zemes, un parasti tas atrodas Zemes garozas kontinentālajās platēs.
J: Kā veidojas granīta kalni?
A: Granīta kalni veidojas, kad tektonisko kustību rezultātā Zemes garozas plātnes pārvietojas kopā, izliekas un paceļas uz augšu.
Meklēt