Džērsija: Normandijas sala (Bailiwick) — ģeogrāfija, iedzīvotāji, valoda
Džersija ir sala Francijas ziemeļrietumu piekrastē. Tā ir britu monarhijas atkarīgā karaļa pakļautībā. Džersiju sauc par Bailiwick, jo persona, kas ir salas tiesībsargs, tiek saukta par Bailiff. Džersijas Bailiwick ietver arī Minquiers un Ecréhous salas, kurās neviens nedzīvo. Pārējās Normandijas salu salas pieder Gērnsijas baillijai. Valsts kods (ko izmanto arī internetā) ir JE.
Ģeogrāfija un klimats
Džersija ir lielākā no Bēžsalām (Channel Islands). Salas kopplatība ir neliela — aptuveni 116 km² — taču tās piekrastes reljefs ir daudzveidīgs: klintis, smilšu pludmales, līči un nelieli piekrastes purvi. Klimats ir mēreni okeānisks ar salīdzinoši maigām ziemām un siltām vasarām, ko ietekmē Golfa straume; tas rada labvēlīgus apstākļus lauksaimniecībai un dārzkopībai.
Politiskā iekārta un pārvaldība
Džersija ir Koronas atkarība (Crown dependency) — tā nav Apvienotās Karalistes daļa, bet pie tās pienākumiem un suverenitāti piesaista Lielbritānijas monarhs. Sala ir pašpārvaldīta: tai ir savs likumdošanas orgāns (States of Jersey) un atsevišķa tiesu sistēma. Lielbritānija atbild par salas aizsardzību un starptautiskajām attiecībām. Liela loma vietējā publiskajā dzīvē ir Bailiff (tiesu un ceremoniju priekšsēdētājs) un Lieutenant Governor kā monarha pārstāvniekam.
Iedzīvotāji
Galvenajā salā dzīvo vairāk nekā simt seši tūkstoši cilvēku — iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieaug, īpaši pilsētās un piekrastes teritorijās. Trīsdesmit procenti no tiem dzīvo vienīgajā pilsētā Sent Helērā, kas ir salas komerciālais, administratīvais un transporta centrs. Salas iedzīvotāju sastāvu raksturo gan vietējā, gan ārvalstu (galvenokārt britu un franciski runājošu) iedzīvotāju līdzāspastāvēšana.
Valoda
Lielākā daļa iedzīvotāju runā angļu valodā, bet franču valoda saglabā nozīmīgu vietu gan vēsturiskā kontekstā, gan dažās tiesu un administratīvās tradīcijās. Līdzās šīm valodām vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku runā arī jèrriais, kas ir normāņu valodas dialekta forma. Jèrriais ir reģionālā valoda ar kultūras nozīmi, un pastāv iniciatīvas tās saglabāšanai un atdzīvināšanai, piemēram, izglītībā un kultūras pasākumos.
Ekonomika
Džersijas ekonomika balstās uz finanšu pakalpojumiem, tūrisma nozari, lauksaimniecību un zvejniecību. Sala ir pazīstama ar zemnodarbinātību finanšu sektorā un kā nodokļu konkurētspējīga jurisdikcija, kas piesaista ārvalstu uzņēmumus. No lauksaimniecības īpaši svarīgas ir Džersijas kartupeļi (Jersey Royal) un piena lopkopība (Džersijas govs šķirne), kas ir vietējās kulinārās reputācijas daļa. Salā izdod arī lokālu valūtu — Džersijas mārciņu, kas ir vienā vērtībā ar Lielbritānijas mārciņu un plaši tiek pieņemta.
Satiksme
Džersijai ir regulāri savienojumi ar Lielbritāniju un Franciju gan ar gaisa, gan jūras satiksmi. Galvenais lidlauks ir Jersey Airport, un ir prāmju satiksme uz Lielbritānijas Dienvidu krastu un uz Normandijas ostām. Salā nav dzelzceļa; ceļu tīkls savieno apdzīvotās vietas, un transportā plaši lieto automašīnas un autobusus.
Vēsture un kultūra
Džersijas vēsture ir cieši saistīta ar Normandiju: sala bija Normandijas hercogu īpašums, un pēc Normandijas un Anglijas savienošanās 1066. gadā tā palika saistīta ar Anglijas tronī nākušo monarhu. Vēsturiski Džersijā saglabājušās normāņu tradīcijas un arhitektūra. Nozīmīgs posms bija Otrā pasaules kara laiks, kad Kanālu salas 1940–1945. gadā bija vācu okupētas — šis periods ir svarīga (un sāpīga) salas atmiņas daļa un redzams vairākos saglabātajos nocietinājumos.
Daba un tūrisms
Džersija piesaista tūristus ar savām pludmalēm (piem., St Brelade’s Bay), klintīm, pastaigu takām un mierīgām zvejnieku ciematiņiem. Salas piekrastē ir bagāta jūras flora un fauna, un dažas teritorijas ir aizsargātas dabas rezervātu statusā. Tūristus vilina arī vietējā virtuve, kultūras pasākumi un vēsturiskie objekti.
Īsi fakti
- Valsts statuss: Koronas atkarība, pašpārvaldība ar saviem likumiem.
- Interneta valsts kods: .je (valsts kods JE).
- Valodas: angļu, franču (vēsturiska loma) un reģionālā jèrriais.
- Ekonomikas pamatā: finanšu pakalpojumi, tūrisms, lauksaimniecība.
Džersija ir unikāla apvienojot britu politisko saikni, normāņu kultūras mantojumu un modernu, atvērtu ekonomiku. Tā piedāvā bagātu vēsturi, skaistu dabu un aktīvu vietējo sabiedrību, kas strādā pie valodas, tradīciju un vidi saglabāšanas.
Politika
Džersijas Beilijuma administratīvais apgabals nav Apvienotās Karalistes vai Eiropas Savienības daļa. Tai ir savs parlaments, ko sauc par Džersijas štatu un kas pieņem salas likumus.
Džersija ir sadalīta 12 pagastos, kas paši ievēl savu administrāciju.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Džersija?
A: Džersija ir sala Lamanša šaurumā pie Francijas ziemeļrietumu piekrastes. Tā ir britu monarhijas atkarīgā karaļa pakļautībā.
J: Kas ir Džersijas likuma vadītājs?
A.: Džersijas tieslietu iestādes vadītājs ir tiesu izpildītājs (Bailiff).
J: Kādas citas salas ietilpst Džersijas Bailiwick?
A: Džersijas Bailiwick sastāvā ietilpst arī Minquiers un Ecréhous salas, kurās neviens nedzīvo. Pārējās Normandijas salu salas pieder Gērnsijas bīlivodam.
J: Kādu valsts kodu izmanto Džersija?
A: Džersijas valsts kods (ko izmanto arī internetā) ir JE.
J: Cik daudz cilvēku dzīvo galvenajā salā?
A: Galvenajā salā dzīvo vairāk nekā 106 000 cilvēku.
J: Kur dzīvo lielākā daļa Džersijas iedzīvotāju?
A: Lielākā daļa Džersijas iedzīvotāju dzīvo tās vienīgajā pilsētā Sent Helērā.
J: Kādā valodā daži cilvēki runā papildus angļu un franču valodai?
A: Vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku runā jèrriais, kas ir vietējais normāņu valodas paveids.
