Zaļā akmens josta
Zaļakmens joslas ir lieli ļoti senu metamorfētu vulkānisko iežu reģioni. Nosaukums cēlies no šo iežu minerālu zaļās krāsas. Tipiski zaļie minerāli ir hlorīts, aktinolīts un citi zaļi amfiboli.
Zaļakmens joslas sākotnēji veidojās no vulkāniskiem iežiem, piemēram, bazalta. Šīs joslas veidojās seno okeānu izplatīšanās centros un vulkānisko salu lokos. Tās var būt vairākus tūkstošus kilometru garas. Vēlāk tās tika metamoficētas, un starp vulkāniskiem veidojumiem bija nelieli nogulumiežu ieži.
Tās zaļo akmeņu joslas, kas veidojušās senajos okeānos, tagad sauszemē ir atrodamas arheā un proterozoja krāteros starp granīta un gneisa ķermeņiem. Šie ieži ir mafiski, tas nozīmē, ka tajos ir liels magnija un silīcija dioksīda saturs.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir zaļo akmeņu joslas?
A: Zaļakmeņu joslas ir lieli ļoti senu metamorfētu vulkānisko iežu reģioni, kas sākotnēji veidojušies no vulkāniskiem iežiem, piemēram, bazalta.
J: Kāpēc šīs joslas sauc par zaļakmens joslām?
A: Nosaukums cēlies no šo iežu minerālu, piemēram, hlorīta, aktinolīta un citu zaļo amfibolu, zaļās krāsas.
J: Kur veidojās zaļakmens joslas?
A: Zaļakmens joslas veidojās senajos okeānu izplatīšanās centros un vulkānisko salu lokos.
J: Vai zaļo akmeņu joslas ir sastopamas tikai okeānos?
A: Nē, tās zaļakmens joslas, kas veidojušās senajos okeānos, tagad sastopamas uz sauszemes arheā un proterozoja krātonos starp granīta un gneisa ķermeņiem.
J: Kāda veida ieži ir sastopami zaļakmens joslās?
A: Šīs ieži ir mafiskie ieži, t. i., tajos ir daudz magnija un silīcija dioksīda.
J: Cik garas var būt zaļakmens joslas?
A: Zaļakmens joslas var būt vairākus tūkstošus kilometru garas.
J: Kā veidojās zaļakmens joslas?
A: Zaļakmens joslas sākotnēji veidojās no vulkāniskiem iežiem, piemēram, bazalta, kas vēlāk tika metamofoizēti, un starp vulkāniskiem veidojumiem bija nelieli nogulumiežu ieži.
