Grants — kas tas ir, frakcijas (smiltis, oļi) un pielietojums
Uzzini, kas ir grants, tā frakcijas (smiltis, oļi) un praktiska pielietojuma ceļu segumos, cementā un drenāžā — padomi izvēlei un izmantošanai būvniecībā.
Grants ir sīkas, irdenas iežu daļiņas. Tas ir jebkurš irdens iezis, kura mazākais izmērs ir lielāks par 2 mm (aptuveni 1/12 collas), bet ne lielāks par 64 mm (2,5 collas). Grants parasti rodas, sadaloties akmeņiem erozijas, ledāja kustības vai upju plūsmu ietekmē, un to sastāvs var būt ļoti dažāds — no kvarca un kvarcīta līdz dolomītam, granītam vai doleritam, atkarībā no vietējā iežu avota.
Mazā grants sastāv no granulām (> 2 līdz 4 mm/0,079 līdz 0,16 collas). Par lielu granti sauc oļus (>4 līdz 64 mm/0,16 līdz 2,5 collas). Šīs frakcijas nosaka grants praktiskās īpašības — slodzes nesošību, caurlaidību un saspiežamību.
Par granti mazākas daļiņas ir smiltis, lielākas daļiņas ir oļi. Smiltis parasti tiek definētas kā daļiņas, kas ir mazākas par 2 mm; smilšu un grants robeža ir svarīga gan ģeoloģijā, gan būvniecībā.
Frakcijas un parastie izmēri
- Smalkākās frakcijas un smiltis: ~0,06–2 mm (izmanto pamatu pildīšanai, filtriem, būvniecībā).
- Granulas / smalkā grants: 2–4 mm (bieži izmanto betonā un kā pildvielu).
- Vidējā grants: 4–8 mm, 8–16 mm (izplatītas ceļu konstrukcijās un kā pildviela).
- Rupjā grants un oļi: 16–32 mm, 32–64 mm (der kā drenāžas slāņi, dzelzceļa balasts, dekoram).
Grants veidi
- Dabīgā grants — apaļi vai noapaļoti graudi no upju, krastu vai ledāja nogulumiem.
- Drupinātā grants (šķembas) — iegūta, drupinot akmeņus; graudi ir asāki un labāk saķeras, tādēļ to bieži lieto pamatu un ceļu konstrukcijās.
- Jaukta pildviela — grants un smiltis maisījumi, kas var saturēt arī smalkākus vai rupjākus fragmentus atkarībā no pielietojuma.
Pielietojums
Ceļu segumiem, cementam un asfaltam izmanto granti un smiltis. Grants un smilts maisījumi, kas sajaukti ar dažādiem drupinātiem materiāliem, tirdzniecībā tiek saukti par pildvielu. To izmanto drenāžai ceļu pamatos un citiem mērķiem.
- Ceļu būve — grants kalpo kā nestspējīgs slānis zem seguma, kā arī kā drenāžas slānis.
- Betons un šķembas — parasti izmanto labi sagrupētu, tīru granti kā pildvielu betonā; frakcija un tīrība ietekmē betona stiprību.
- Asfalts — asfaltbetonā izmanto noteiktas frakcijas, lai nodrošinātu optimālu blīvumu un saķeri.
- Drenāža un filtrācija — rupjā grants nodrošina labu ūdens caurplūdi, tāpēc to izmanto drenāžas pakāpēs, notekūdeņu filtrēšanai un septiskajās sistēmās.
- Dārzkopība un ainavu arhitektūra — grants ir populārs seguma materiāls, jaukto augsnes substrātu sastāvdaļa un dekoratīvais elements.
- Dzelzceļa balasts — parasti izmanto rupju, izturīgu granti, kas nodrošina sliežu stabilitāti un drenāžu.
Kvalitāte, apstrāde un izvēle
Izvēloties granti konkrētam mērķim, svarīgi ņemt vērā frakciju sadalījumu (gradāciju), siltuma un māla satvaru, putekļu un smalku daļiņu saturu. Bieži grants rūpnieciskā apstrādē tiek mazgāts, klasificēts pēc sietiem un, ja nepieciešams, kaltēts vai drupināts, lai iegūtu vēlamās īpašības. Drupinātajam materiālam parasti ir labāka saķere un mazāks sarukums nekā apaļiem dabīgiem graudiem, bet tas var būt arī vairāk abrazīvs.
Vides un drošības aspekti
- Grants ieguve ietekmē ainavu, upju ekosistēmas un pamatnes stabilitāti; mūsdienās prasa rekultivāciju un vides uzraudzību.
- Putekļi no grants apstrādes var radīt elpceļu kairinājumu; darbvietā jāievēro putekļu kontrole un individuālā aizsardzība.
- Ilgtspējīgas prakses ietver ieguves vietu atjaunošanu, materiālu pārstrādi (piem., drupināta betona izmantošanu kā pildvielu) un vietēju resursu izmantošanu, lai samazinātu pārvadāšanas ietekmi.
Kopsavilkumā — grants ir daudzpusīgs materiāls ar skaidri noteiktām frakcijām (no smiltīm līdz oļiem), un tā izvēle un apstrāde tieši ietekmē būvju izturību, drenāžas īpašības un ilgtspējību. Pareiza frakcijas izvēle un kvalitātes kontrole nodrošina, ka grants kalpo paredzētiem mērķiem droši un efektīvi.
Grants (lielākais fragments šajā attēlā ir aptuveni 4 cm).
Grants kaudzes ceļa malā, gaidot ceļu remontētāju brigādi
Izcelsme
Dabīgā grants nāk no senām pludmalēm, kas nav konsolidējušās (pārvērtušās par cietu klinti). Faktiski pludmales (piemēram, no juras laikmeta) ir izraktas karjeros. Pēc tam materiāls tiek sijāts pēc lieluma kategorijām. Pēc tam grants un smiltis tiek pārdotas inženiertehniskajiem uzņēmumiem. Lielākā daļa dabisko smilšu un grants pēc ķīmiskā sastāva ir silīcija dioksīds (SiO2 ). Tas ir ļoti izturīgs.
Tomēr, ja materiāls sākotnēji ir cieta ieža formā, to vispirms sasmalcina. Tas ļauj nozarei piedāvāt citus materiālus, piemēram, granītu vai kaļķakmeni, kas sākotnēji ir cieta iezis, kā granti.
Grants, smilts un pildvielu ieguve un apstrāde karjeros ir milzīga pasaules mēroga nozare, ko dažkārt dēvē par "konglomerātu".
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir grants?
A: Grants ir sīkas, irdenas iežu daļiņas, kuru mazākais izmērs ir lielāks par 2 mm (0,079 collas), bet ne lielāks par 64 mm (2,5 collas).
J: Kādi ir divi grants veidi un to izmēri?
A: Mazā grants sastāv no granulām (> 2 līdz 4 mm/0,079 līdz 0,16 collas), bet par lielu granti sauc oļus (> 4 līdz 64 mm/0,16 līdz 2,5 collas).
J: Kā sauc daļiņas, kas ir mazākas par granti?
A: Daļiņas, kas ir mazākas par granti, sauc par smiltīm.
J: Kā sauc lielākas daļiņas par granti?
A: Lielākas daļiņas par granti sauc par oļiem.
J: Kādi ir daži grants un smilts izmantošanas veidi?
A: Granti un smiltis izmanto ceļu segumiem, cementam un asfaltam.
J: Kā sauc grants un smilts maisījumus, kas sajaukti ar dažādiem šķembu materiāliem?
A: Tirdzniecības termins grants un smilts maisījumiem, kas sajaukti ar dažādiem drupinātiem materiāliem, ir pildviela.
J: Kādam nolūkam izmanto akmeņu un sveķu maisījumu?
A: Akmeņu un sveķu maisījumu izmanto, lai bruģētu gājēju celiņus, piebraucamos ceļus utt. Šo maisījumu sauc par sveķiem saistītu granti.
Meklēt