Referendums
Plebiscīts vai referendums ir balsojuma vai likumu ierosināšanas veids. Dažas plebiscīta definīcijas liecina, ka tas ir balsojuma veids, lai mainītu valsts konstitūciju vai valdību. Citas definīcijas to definē kā pretēju jēdzienu. Austrālijā "referendums" ir definēts kā balsojums, lai mainītu konstitūciju, bet "plebiscīts" - kā balsojums, kas neietekmē konstitūciju.
Ir divu veidu rezultāti
- Obligāti - tas nozīmē, ka valdībai ir jādara tas, kas ir noteikts iznākumā.
- Konsultatīvs - tas nozīmē, ka balsošanas rezultāts ir tikai palīdzība valdībai izdarīt galīgo izvēli.
Parasti tas ir atkarīgs no valsts vēstures un konstitūcijas, kāda veida referendums/plebiscīts tiek izmantots. Šveicē referendums parasti ir obligāts, jo tauta tiek uzskatīta par valdības mandāta (varas) avotu. Piemēram, Šveices pamatienākuma kampaņas laikā valsts izmantoja tautas nobalsošanu aptaujā.
Apvienotajā Karalistē referendumi ir bijuši tikai konsultatīvi, jo valdība apgalvo, ka lēmumus pieņem parlamentā ievēlētie cilvēki. Izņēmums bija referendums par Skotijas neatkarību. Tas bija juridiski saistošs, bet tas nebija Apvienotās Karalistes vēlētāju referendums. Tajā varēja piedalīties tikai pašreizējie Skotijas iedzīvotāji.
Kā piemēru ierosinātajam plebiscītam var minēt Grieķijas premjerministra Džordža Papandreu 2011. gadā pieņemto lēmumu ļaut Grieķijas iedzīvotājiem balsot par to, vai valsts, kurai ir lieli parādi, pieņems Eiropas Savienības 130 miljardu eiro glābšanas pasākumu kopumu. Šī ideja šokēja eurozonas valstis, jo balsojums "pret" varēja nozīmēt Grieķijas valsts parāda atmaksu un izstāšanos no Eiropas Savienības un eurozonas. Tomēr balsojums tika atcelts.
Vēl viens piemērs bija balsojums par Eiropas Konstitūciju 2005. gadā. Balsošana notika dažās valstīs. Francijā un Nīderlandē notika referendums par šo jautājumu. Abās valstīs vēlētāji pateica "nē" priekšlikumam, un konstitūcija netika izstrādāta.
Atsevišķi vienlaicīgi referendumi, kas 2004. gada 24. aprīlī notika Ziemeļkipras Turcijas Republikā un Kipras Republikā par ANO ģenerālsekretāra visaptverošo noregulējuma plānu, ir vēl viens šāda balsojuma piemērs. Kipras turku referendumā plāns tika apstiprināts ar 65 %, bet Kipras grieķu referendumā tas tika noraidīts ar 75 %.
2009. gadā Īrijas valdība ieteica balsot "par" Lisabonas līgumu.
Problēmas ar referendumiem
Daudzas politiskas problēmas var atrisināt, uzklausot tautas viedokli, jo argumentu atbalstītāji būs spiesti pieņemt tautas lēmumu. Tomēr:
- Pastāv bažas, ka vēlētājiem nav pietiekamu politisko zināšanu, lai patiesi saprastu, par ko viņi balso.
- Filozofi Platons un Madisons uzskatīja, ka vēlētājus pārāk viegli pārliecina viņu pašu iekšējās sajūtas, nevis tie koncentrējas uz tautas labumu. Tas nozīmē, ka viņi balso savtīgi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir plebiscīts vai referendums?
A: Plebiscīts vai referendums ir balsošanas vai likumu ierosināšanas veids. To izmanto, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par noteiktiem jautājumiem, un atkarībā no valsts vēstures un konstitūcijas tas var būt juridiski saistošs vai konsultatīvs.
J: Kā plebiscītu/referendumu izmanto Šveicē?
A: Šveicē referendumi parasti ir obligāti, jo tauta tiek uzskatīta par valdības mandāta (varas) avotu. Tas nozīmē, ka pēc ikviena balsojuma valdībai ir jārīkojas.
J: Kā referendumi ir izmantoti Apvienotajā Karalistē?
A: Apvienotajā Karalistē referendumi ir bijuši tikai konsultatīvi, kas nozīmē, ka to rezultātiem nav obligāti jāseko valdības rīcībai. Izņēmums bija referendums par Skotijas neatkarību, un tas bija juridiski saistošs tikai Skotijas iedzīvotājiem.
Jautājums: Kas notika ar Grieķijas ierosināto plebiscītu 2011. gadā?
A: 2011. gadā Grieķijas premjerministrs George Papandreou ierosināja Eiropas Savienībai piešķirt 130 miljardu eiro lielu glābšanas pasākumu kopumu, kam būtu nepieciešams Grieķijas iedzīvotāju balsojums plebiscītā. Tomēr šis balsojums tika atcelts, pirms tas varēja notikt.
Jautājums: Kas notika, kad 2005. gadā Francijā un Nīderlandē notika referendums par Eiropas Konstitūciju?
A: Kad 2004. gada 24. aprīlī Francija un Nīderlande vienlaicīgi rīkoja referendumus par ANO ģenerālsekretāra visaptverošu noregulējuma plānu, abas valstis nobalsoja "nē" šim priekšlikumam, tāpēc rezultātā konstitūcija netika izveidota.
J: Kādu piemēru sniedz Kipra, lai izmantotu atsevišķus vienlaicīgus referendumus?
A: Kipra ir piemērs tam, ka dažādās valstīs vienlaikus tiek rīkoti atsevišķi referendumi; 2004. gadā Ziemeļkipras Turcijas Republika un Kipras Republika abas rīkoja balsojumus par ANO ģenerālsekretāra visaptverošu noregulējuma plānu, kur 65 % Kipras turku referendumā to apstiprināja, bet 75 % Kipras grieķu referendumā to noraidīja.
