Britu impēriju veidoja kolonijas, protektorāti, mandāti un citas Apvienotās Karalistes kontrolētās teritorijas.

Tas sākās ar aizjūras kolonijām un tirdzniecības punktiem, ko Anglija izveidoja no 16. gadsimta beigām līdz 18. gadsimta sākumam. Savā ziedu laikmetā tā bija lielākā impērija vēsturē un vairāk nekā gadsimtu spēcīgākā lielvara pasaulē. Līdz 1922. gadam Britu impērijā dzīvoja vairāk nekā 458 miljoni cilvēku, kas bija vairāk nekā viena piektā daļa no tā laika pasaules iedzīvotāju skaita. Impērijas platība bija lielāka par 33 700 000 km2 (13 012 000 kvadrātkilometru), kas ir gandrīz ceturtā daļa no visas Zemes sauszemes teritorijas. 15. lpp Tā kā Lielbritānijas impērija bija tik liela, tā ir atstājusi lielu juridisko, lingvistisko un kultūras mantojumu. Līdzīgi kā par Spānijas impēriju pirms tās, par Britu impēriju bieži tika teikts, ka tā ir "impērija, uz kuras saule nekad nenokrīt", jo tā bija tik liela, ka saule vienmēr spīdēja kaut kur impērijā. Impērija kontrolēja zemi visos kontinentos.

Anglija, Francija un Nīderlande sāka veidot savas kolonijas un tirdzniecības tīklus Amerikā un Āzijā. p2 Anglija 17. un 18. gadsimtā cīnījās un uzvarēja dažos karos pret Nīderlandi un Franciju. Pēc šiem kariem Anglija (un pēc Anglijas un Skotijas savienības 1707. gadā - Lielbritānija) kļuva par galveno koloniālo lielvaru Ziemeļamerikā un Indijā.

Impērijas izveide un paplašināšanās

Impērijas sākumu veicināja gan valsts vadīta politika, gan privātas akciju sabiedrības — visātrākās izaugsmes posmā īpaši nozīmīgas bija tirdzniecības kompānijas, piemēram, Anglijas Austrumu Indijas kompānija, kas spēlēja lomu Indijas iekarošanā un pārvaldībā. Kolonizācija notika dažādos veidos:

  • settleru kolonijas (piemēram, Austrālija, Jaunzēlande), kur iebrauca lieli Eiropas iedzīvotāju skaitļi;
  • ekstraktīvās kolonijas (piemēram, daudzās Afrikas teritorijās), kur galvenais mērķis bija resursu ieguve;
  • protektorāti un mandāti, kas bieži saglabāja vietējo vietvaldību, bet pakļāva ārpolitiku un drošību Lielbritānijas interesēm.

Politiskā un militārā ietekme

Britu flote un regulārā armija bija impērijas izaugsmes pamatā — kontrole pār jūras ceļiem deva iespēju aizsargāt tirdzniecību un pārvietot spēkus. Pēc Napoleona karu beigām Lielbritānija nostiprināja savu dominanci, un XIX gadsimtā notika intensīva koloniālā sacensība ar citām Eiropas lielvarām, īpaši Franciju un Nīderlandi. Pēc Pirmā pasaules kara dažas Vācijas un Osmaņu impērijas teritorijas tika pārvietotas kā mandāti pieaugošā Lielbritānijas ietekmē.

Ekonomika, tirdzniecība un rūpniecība

Impērija nodrošināja resursus rūpnieciskajai revolūcijai Lielbritānijā — kokmateriāli, minerāli, zīds, tējas un citas preces tika importētas, savukārt ražojumi no Lielbritānijas tika eksportēti uz kolonijām. Tirdzniecības ceļu kontrole un muitas prakses deva lielas peļņas iespējas, bet arī radīja ekonomisku atkarību un neatbilstības, kas vēlāk kļuva par konfliktu avotu.

Sabiedriskā ietekme un kolonizācijas sekas vietējām tautām

Britu impērijas pārvaldība atstāja sarežģītu mantojumu. No vienas puses, tika izveidotas infrastruktūras — dzelzceļi, ceļi, ostas, administratīvas institūcijas un skolas. No otras puses, koloniālā politika bieži noveda pie zemes izņemšanas, nodokļu sloga, ekspluatācijas un kultūras nomākšanas. Cilvēktiesību pārkāpumi, vardarbība pret vietējām kopienām un vergu tirdzniecība un darbs (kaut arī vēlāk impērijā notika arī vergu tirdzniecības ierobežošana un aizliegšana) ir tumšas lappuses impērijas vēsturē.

Dekolonizācija un impērijas sadalīšanās

Pēc Otrā pasaules kara Lielbritānijai vairs nebija resursu un politiskās gribas saglabāt plašu koloniju tīklu. Nacionalistiskās kustības kļuva spēcīgākas, un vairākas kolonijas ieguva neatkarību 1940.–1970. gados. Viens no vissvarīgākajiem notikumiem bija Indijas un Pakistānas neatkarība 1947. gadā, kas ietvēra vērienīgu pārvietošanu un vardarbību. Suez krīze 1956. gadā simboliski iezīmēja Lielbritānijas ietekmes samazināšanos globālā mērogā.

Mantojums mūsdienās

Britu impērijas ietekme ir redzama daudzās jomās:

  • Valodas un kultūra: angļu valoda kļuvusi par starptautisku saziņas līdzekli, un britu izglītības, tiesu un administratīvās prakses modeļi joprojām pastāv daudzās bijušajās kolonijās.
  • Tiesības un pārvaldība: common law sistēma un parlamentārās tradīcijas ietekmēja daudzu valstu politisko attīstību.
  • Ekonomiskās saiknes: tirdzniecības ceļi, uzņēmējdarbības struktūras un investīciju saknes saglabāja saikni starp Lielbritāniju un bijušajām kolonijām.
  • Kritiska atziņa: mūsdienu diskusijās arvien plašāk tiek analizēta impērijas vardarbīgā, iznīcinošā un izslēdzošā daba — tiek prasīts atzīt netaisnību, atbildību un dažkārt arī kompensācijas par nodarījumiem pret vietējām kopienām.

Commonwealth un starptautiskā sadarbība

Pēc dekolonizācijas daudzas bijušās teritorijas izvēlējās palikt saistītas ar Lielbritāniju caur Britu sadarbības organizāciju — Commonwealth (Kopienu). Tā ir brīvprātīga valstu asociācija, kas veicina sadarbību kultūras, ekonomikas un politikas jomās. Lai gan Commonwealth nav politiski saistoša impērijas aizstājēja, tā simbolizē gan vēsturiskās saites, gan mūsdienu diplomātijas iespējas.

Britu impērijas vēsture ir daudzslāņaina — tajā ir gan tehnoloģiskas un administratīvas inovācijas, gan ekspluatācija un ļaunprātības. Lai saprastu mūsdienu pasaules politiku, ekonomiku un kultūru, ir svarīgi izprast gan impērijas sasniegumus, gan tās radītās sāpes un strukturālās sekas.