Kroņa kolonija

Kroņa kolonija, 17. gadsimtā saukta arī par karalisko koloniju, bija Anglijas un vēlāk Britu impērijas koloniālās pārvaldes veids. Kroņa jeb karaliskās kolonijas pārvaldīja gubernators, kuru noteica monarhs. Līdz 19. gadsimta vidum suverēns iecēla karaliskos gubernatorus pēc koloniju valsts sekretāra ieteikuma. Ar nosaukumu "karaliskā kolonija" pirmā no tām, kas vēlāk kļuva pazīstamas kā Kroņa kolonijas, bija angļu kolonija Virdžīnija. Tas notika 1624. gadā pēc tam, kad kronis atcēla karalisko hartu, ko tas bija piešķīris Virdžīnijas kompānijai.

Līdz 19. gadsimta vidum terminu "kroņa kolonija" lietoja tikai attiecībā uz tām kolonijām, kas bija iegūtas karu rezultātā. Piemēram, Trinidāda un Tobāgo, Britu Gviāna, kā arī tādas kolonijas kā Kanāda, Ņūfaundlenda, Jaundienvidvelsa, Kvīnslenda, Dienvidaustrālija, Tasmānija, Viktorija, Rietumaustrālija un Jaunzēlande, kas vēlāk kļuva par Dominioniem. Šo terminu turpināja lietot līdz 1981. gadam, kad ar 1981. gada Britu pilsonības likumu pārējās britu kolonijas pārklasificēja par "britu atkarīgajām teritorijām". No 2002. gada tās sauc par britu aizjūras teritorijām.

Kroņa koloniju saraksts

Kolonijas nosaukums	no	uz	Statusa maiņas iemesls
Aden	1937	1967	Kļuva par daļu no Dienvidāfrikas Arābijas Federācijas.
Bahamu salas	1718	1973	Kļuva par neatkarīgu Sadraudzības karalisti.
Basutoland	1884	1964	1964. gadā kļuva par Lielbritānijas protektorātu, 1966. gadā ieguva neatkarību kā Lesoto.
Bermudu salas	1684	1981	1981. gadā kļuva par Lielbritānijas atkarīgo teritoriju.
Britu Bečuanalande	1885	1895	1895. gadā kļuva par daļu no Britu Kabu kolonijas.
Britu Gviāna	1831	1966	1966. gadā Gajāna kļuva neatkarīga.
Britu Hondurasa (1964. gadā pārdēvēta par Belizu)	1884	1981	1981. gadā ieguva neatkarību (kā Beliza).
Birma	1937	1948	1937. gadā atdalījās no Britu Indijas un kļuva par Kroņa koloniju.
Kanādas Apvienotā province	1841	1867	1867. gadā kļuva par Kanādas daļu.
Cape Colony	1806	1910	1910. gadā kļuva par Dienvidāfrikas Savienības sastāvdaļu.
Kaimanu salas	1962	1981	1981. gadā kļuva par Lielbritānijas atkarīgo teritoriju.
Ceilona	1815	1948	1948. gadā ieguva neatkarību kā Ceilonas pavalsts.
Britu Kolumbija	1866	1871	1871. gadā kļuva par Kanādas daļu.
Kipra	1914	1960	1960. gadā kļuva neatkarīga kā Kipra.
Austrumu Florida	1763	1783	Nodots Spānijai. Vēlāk kļuva par Amerikas Savienoto Valstu sastāvdaļu.
Folklenda salas	1841	1981	1981. gadā kļuva par Lielbritānijas atkarīgo teritoriju.
Gambijas kolonija un protektorāts	1888	1965	1965. gadā ieguva neatkarību kā Gambija.
Gruzija	1755	1776	Par Amerikas Savienoto Valstu sastāvdaļu kļuva 1776. gadā.
Gibraltārs	1713	1981	1981. gadā kļuva par Lielbritānijas atkarīgo teritoriju.
Zelta krasts	1821	1957	Par neatkarīgu valsti kļuva 1957. gadā kā Gana.
Honkonga	1842	1997	1981. gadā pārklasificēta par Lielbritānijas atkarīgo teritoriju. Nodota Ķīnai 1997. gadā, tādējādi iezīmējot Britu impērijas pastāvēšanas beigas.
Jamaika	1655	1962	1962. gadā kļuva neatkarīga kā Jamaika.
Kenija	1920	1963	1963. gadā apvienojās ar Kenijas protektorātu, izveidojot neatkarīgu Kenijas valsti.
Labuan	1846	1890	No 1890. līdz 1904. gadam to pārvaldīja Britu Ziemeļborneo kompānija.
	1906	1946	Dibināts 1906. gada 30. oktobrī Straits Settlements.
	1946	1963	1946. gada 15. jūlijā dibināts Ziemeļborneo. Par Malaizijas sastāvdaļu kļuva 1963. gadā.
Kanādas lejasdaļa	1791	1841	1841. gadā kļuva par daļu no Kanādas provinces.
Malacca	1946	1957	1957. gadā kļuva par Malaizijas daļu.
Malta	1813	1964	Par neatkarīgu valsti kļuva 1964. gadā kā Maltas valsts.
Masačūsetsas līcis	1692	1776	Par Amerikas Savienoto Valstu daļu kļuva 1776. gadā kā Masačūsetsas štats.
Maurīcija	1903	1968	Par neatkarīgu Maurīciju kļuva 1968. gadā.
Natal	1843	1910	1910. gadā kļuva par Dienvidāfrikas Savienības sastāvdaļu.
Ņūfaundlenda	1825	1907	1907. gadā kļuva par Ņūfaundlendas pavalsti, bet 1949. gadā pievienojās Kanādai.
Ņūhempšīra	1692	1776	Par Amerikas Savienoto Valstu sastāvdaļu kļuva 1776. gadā.
Ņūdžersija	1702	1776	Par Amerikas Savienoto Valstu sastāvdaļu kļuva 1776. gadā.
Jaunā Dienvidvelsa	1788	1901	1901. gadā kļuva par Austrālijas Sadraudzības daļu.
Ņujorka	1691	1776	Par Amerikas Savienoto Valstu sastāvdaļu kļuva 1776. gadā.
Jaunzēlande	1841	1907	1907. gadā kļuva par Jaunzēlandes valdījumu.
Nigērija	1914	1960	1960. gadā kļuva neatkarīga kā Nigērija.
Norfolkas sala	1788	1914	1914. gadā nodota Austrālijas pārvaldē kā teritorija, kas nav pašpārvaldes teritorija. No 1979. līdz 2015. gadam sala bija pašpārvaldes teritorija.
Ziemeļborneo	1946	1963	Par Malaizijas daļu kļuva 1963. gadā kā Sabaha. 1984. gadā Labuāna atdalījās no Sabahas un kļuva par federālo teritoriju.
Ziemeļkarolīna	1729	1776	Par Amerikas Savienoto Valstu sastāvdaļu kļuva 1776. gadā.
Penanga	1946	1957	1957. gadā kļuva par Malaizijas daļu.
Kvebeka	1763	1791	Sadalīta starp Augšējo un Lejējo Kanādu un Ziemeļrietumu teritoriju.
Kvīnslenda	1859	1901	1901. gadā kļuva par Austrālijas Sadraudzības daļu.
Svētā Kristofora un Nevisa	1882	1981	1981. gadā kļuva par Lielbritānijas atkarīgo teritoriju. Neatkarīga 1983. gadā.
Saravaka	1946	1963	Par Malaizijas daļu kļuva 1963. gadā.
Seišelu salas	1903	1976	Atdalījās no Britu Maurīcijas 1903. gadā un kļuva par Kroņa koloniju, bet 1976. gadā ieguva neatkarību.
Sjerraleone	1808	1961	1961. gadā ieguva neatkarību kā Sjerraleone.
Dienvidaustrālija	1834	1901	1901. gadā kļuva par Austrālijas Sadraudzības daļu.
Dienvidkarolīna	1729	1776	Par Amerikas Savienoto Valstu sastāvdaļu kļuva 1776. gadā.
Dienvidrodēzija	1923	1965/1980	Neatkarību pasludināja 1965. gadā kā Rodēzija, kas kļuva par Zimbabves Rodeziju, kuras neatkarību Lielbritānija 1980. gadā atzina kā Zimbabvi.
Singapūra	1946	1963	Singapūra 1963. gadā kļuva par Malaizijas sastāvdaļu, bet 1965. gadā - par Singapūras Republiku.
	1946	1946	1946. gada 15. jūlijā Labuanu iekļāva Ziemeļborneo, kas 1963. gadā kļuva par Malaizijas sastāvdaļu.
	1946	1955	Kokosu (Kīlinga) salas 1955. gadā tika nodotas Austrālijai.
	1946	1957	1957. gadā Ziemassvētku sala tika nodota Austrālijai.
Šķēršļu apmetnes	1786	1946	1946. gadā Penanga kļuva par atsevišķu kroņa koloniju Malajas Savienības sastāvā, kas 1948. gadā tika reorganizēta par Malajas Federāciju un 1957. gadā kļuva neatkarīga; vēlāk, 1963. gadā, kļuva par Malaizijas daļu.
	1826	1946	Singapūra kļuva par atsevišķu Kroņa koloniju 1946. gadā, pēc tam, kad tika likvidētas Straits Settlements.
	1826	1946	1946. gadā Malakka kļuva par atsevišķu kroņa koloniju Malajiešu savienības sastāvā, kas 1948. gadā reorganizējās par Malajas Federāciju un 1957. gadā kļuva neatkarīga; vēlāk, 1963. gadā, Malaizija kļuva par tās sastāvdaļu.
	1857	1946	Kokosu (Kīlinga) salas 1946. gadā kļuva par Singapūras kolonijas daļu.
	1874	1937	1937. gadā Dindinga (tagad Manjung) kļuva par daļu no Malajiešu federatīvajām štatos, kas vēlāk 1946. gadā kļuva par daļu no Malajiešu savienības; 1948. gadā Malajiešu savienība kļuva par Malajiešu federāciju un 1957. gadā ieguva neatkarību; vēlāk, 1963. gadā, kļuva par Malaizijas daļu.
	1888	1946	Ziemassvētku sala 1946. gadā kļuva par Singapūras kolonijas daļu.
	1906	1946	1946. gadā Labuan kļuva par Singapūras kolonijas daļu.
Tasmānija	1803	1901	Van Dīmena zeme no 1803. līdz 1856. gadam; agrāk - daļa no Jaunās Dienvidvelsas no 1803. līdz 1825. gadam, kad kļuva par neatkarīgu koloniju. Par Austrālijas Sadraudzības daļu kļuva 1901. gadā.
Augškanāda	1791	1841	1841. gadā kļuva par daļu no Kanādas provinces.
Vankūveras sala	1848	1866	1866. gadā apvienojās ar Britu Kolumbijas koloniju, kas pievienojās Kanādai.
Viktorija	1851	1901	1901. gadā kļuva par Austrālijas Sadraudzības daļu.
Virginia	1624	1776	Par Amerikas Savienoto Valstu sastāvdaļu kļuva 1776. gadā.
Rietumaustrālija	1829	1901	Swan River Colony no 1829. līdz 1832. gadam. 1901. gadā kļuva par Austrālijas Sadraudzības daļu.
Rietumflorīda	1763	1783	Nodots Spānijai. Vēlāk kļuva par Amerikas Savienoto Valstu sastāvdaļu.

Saistītās lapas

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Crown Colony?

A: Kronas kolonija, 17. gadsimtā saukta arī par karalisko koloniju, bija Anglijas un vēlāk Britu impērijas koloniālās pārvaldes veids. To pārvaldīja monarha iecelts gubernators.

J: Kad radās pirmā Kroņa kolonija?

A: Pirmā Kroņa kolonija izveidojās 1624. gadā, kad kronis atcēla karalisko hartu, ko tas bija piešķīris Virdžīnijas kompānijai.

J: Kādi bija daži piemēri, kad kolonijas tika iegūtas karu ceļā?

A: Karu rezultātā iegūto koloniju piemēri bija Trinidāda un Tobāgo, Britu Gviāna un citas kolonijas, piemēram, Kanādas, Ņūfaundlendas, Jaundienvidvelsas, Kvīnslendas, Dienvidaustrālijas, Tasmānijas, Viktorijas, Rietumaustrālijas un Jaunzēlandes kolonijas.

J: Kā šīs kolonijas tika dēvētas līdz 1981. gadam?

A: Līdz 1981. gadam šīs kolonijas sauca par "Kroņa kolonijām".

J: Kā tās sauc mūsdienās?

A: Šodien šīs kolonijas sauc par britu aizjūras teritorijām.

J: Kas iecēla karaļa gubernatorus 19. gadsimta vidū?

A: Deviņpadsmitā gadsimta vidū karaļnamu gubernatorus iecēla suverēni pēc valsts sekretāra koloniju jautājumos ieteikuma.

J: Kas notika ar šīm kolonijām pēc 1981. gada?

A: Pēc 1981. gada šīs atlikušās britu kolonijas pārklasificēja par "britu atkarīgajām teritorijām".