Van Diemena zeme

Kriminālsodu kolonija

No 1830. līdz 1853. gadam Van Dīmena zeme bija galvenā Austrālijas soda izciešanas kolonija. Kad Lielbritānija pārtrauca sūtīt ieslodzītos uz Jauno Dienvidvelsu, visi ieslodzītie tika nosūtīti uz Van Dīmena zemi. Uz Van Dīmena zemi tika nosūtīti aptuveni 75 000 notiesāto, kas bija aptuveni 40 % no visiem uz Austrāliju nosūtītajiem notiesātajiem.

Notiesātie vīrieši saņēma algu par kalpiem vai lauksaimniecības strādniekiem brīvajiem kolonistiem, vai arī par darbu grupās sabiedrisko darbu veikšanā. Tikai visgrūtākos notiesātos ieslodzītos nosūtīja uz Tasmana pussalas cietumu, kas bija pazīstams kā Port Artūrs. Tur tika nosūtīti arī notiesātie, kuri izdarīja vairāk noziegumu. Notiesātās sievietes strādāja par kalponēm brīvo kolonistu mājās vai tika nosūtītas uz sieviešu fabriku (sieviešu darba namu cietumu). Van Dīmena zemē bija 5 sieviešu fabrikas.

Notiesātie, kuri bija izcietuši sodu cietumā vai bija labi uzvedušies un saņēmuši brīvlaišanas biļeti, bieži pameta Van Diemena zemi. Daudzi devās uz jauno brīvo Viktorijas koloniju. Brīvajiem kolonistiem tādās pilsētās kā Melburna nepatika, ka bijušie ieslodzītie ierodas viņu pilsētā. Viktorijas zelta drudža laikā daudzi kolonisti no Van Dīmena zemes (saukti par vandemiešiem) devās uz Viktorijas zelta atradnēm, piemēram, Ballaratu vai Bendigo.

1853. gadā Lielbritānija pārtrauca sūtīt notiesātos uz Tasmāniju.

Nosaukums

Entonijs Trolope lietoja vārdu Vandemonian: -

Viņi (vandemonieši) vienprātīgi apgalvo, ka notiesāto ierašanās pārtraukšana ir bijusi viņu bojāeja.

(Vandemonieši piekrīt, ka notiesāto ierašanās apturēšana ir padarījusi viņus nabadzīgus.)

.

Tā kā nosaukums Van Dīmena zeme tika uzskatīts par saistītu ar notiesātajiem un tas izklausījās pēc vārda "dēmons" (avots pieprasīts), iedzīvotāji iesniedza lūgumrakstu par nosaukuma maiņu, kas tika apstiprināts 1855. gadā un stājās spēkā 1856. gada 1. janvārī. Tā tika nosaukta par Tasmāniju Ābela Tasmana vārdā. Pēdējā soda apmetne Tasmānijā Port Artūrā tika slēgta 1877. gadā.

Populārā kultūra

Mūzika

• Van Dīmena zeme ir pieminēta austrāliešu tautasdziesmā "The Wild Colonial Boy".
• Van Dīmena zeme bieži tiek pieminēta grupas Flogging Molly mūzikā, piemēram, dziesmā "Every Dog Has Its Day".
• Īru tautasdziesmas, kurās pieminēta Van Diemena zeme, ir "The Black Velvet Band", "Back Home in Derry" un "Van Diemena zeme".
• "Van Diemena zeme", saukta arī par "The Gallant Poachers", ir tradicionāla angļu tautasdziesma, kā arī tradicionāla skotu tautasdziesma.
• Steeleye Span dzied tradicionālo angļu tautasdziesmu savā albumā They Called Her Babylon.
• "Van Diemena zeme" ir rokgrupas U2 albuma Rattle and Hum otrās dziesmas nosaukums. Dziesmas vārdus sarakstīja un izdziedāja The Edge. Dziesmā ir pieminēts feniāņu dzejnieks Džons Boils O'Reilijs. Viņš tika izsūtīts uz Austrāliju savas dzejas dēļ.
• Angļu tautasdziesmas "Maggie May" refrēnā ir teikts: "Viņi tevi aizsūtīja uz Van Diemena nežēlīgo krastu."
• Van Dīmena zeme ir pieminēta īru dziesmā "Back home in Derry". Mūzikas autors ir kanādiešu dziesmu autors Gordons Lightfoots, bet dziesmas vārdus sarakstījis slavenais īru republikānis Bobijs Sandss. Dziesmu dziedāja īru dziedātāja Christy Moore.
• Šērlija Kolinsa un Albion Country Band ieraksta dziesmas "Van Diemen's Land" versiju albumā No Roses (1971).
• Karla Bruni savā albumā No Promises dzied Emīlijas Dikinsones dzejoli If You Were Coming In The Fall. Dziesmā ir pieminēta Van Diemena zeme: "atņemot, līdz pirkstiem nokrita; uz Van Diemena zemi".

Grāmatas

• Gould's Book of Fish: Ričards Flanagans (Richard Flanagan): romāns divpadsmit zivīs (izdots 2002. gadā). Tas stāsta par notiesāto, kurš tiek nosūtīts uz Van Diemena zemi. Viņš nonāk nepatikšanās ar vietējiem (un trakajiem) atbildīgajiem cilvēkiem.
• Kormaka Makartija (Cormac McCarthy) grāmatā "Asins meridiāns" (Blood Meridian) 1850. gada Meksikā ir varonis, "Vandiemenlandietis" vārdā Batkats.
• Edgara Allana Po grāmatā "Stāsts par A. Gordonu Pīmu" (Narrative of A. Gordon Pym) galvenais varonis ceļā uz Dienvidpolu apstājas Van Dīmena zemē.
• Van Diemena zeme ir pieminēta Umberto Eko grāmatā "Sala iepriekšējā dienā" ("L'isola del giorno prima", 1994), kas ir stāsts par 17. gadsimta itālieti, kurš nokļuvis uz salas pie Starptautiskās datuma līnijas.
• Van Dīmena zeme ir pieminēta Emīlijas Dikinsones dzejolī "Ja tu nāktu rudenī".
• "Kartupeļu fabrika" (The Potato Factory, 1995): tajā izmantots citāts no Emīlijas Dikinsones dzejoļa "If You Were Coming In The Fall".
• Džonatana Svifta "Gulivera ceļojumos" (1726) teikts, ka Lilipūts atrodas "uz ziemeļrietumiem no Van Dīmana zemes" [sic].
• Īena Lorensa grāmatā "Notiesātie" (The Convicts) jaunais Toms Tīns tiek nosūtīts uz Van Dīmena zemi, apsūdzot viņu slepkavībā.
• Džeimsa De Milles filmā Dīvains manuskripts, kas atrasts vara cilindrā (A Strange Manuscript Found in a Copper Cylinder) britu jūrasbraucējs, kurš bija apmaldījies pēc notiesāto nogādāšanas Van Diemana zemē, ir uzrakstījis manuskriptu (vēstuli).
• Dena Simmonsa (Dan Simmons, 2007) grāmata par HMS Erebus un HMS Terror braucienu, lai atklātu Ziemeļrietumu ceļu. Kuģi 1846. gada maijā atstāja Angliju, un par tiem vairs netika dzirdēts. Van Diemena zeme ir pieminēta nodaļās par Frānsisu Krozjēru.
• Pītera Kerija (Peter Carey) grāmatā "Kelly bandas patiesā vēsture" (True History of the Kelly Gang) Van Dīmena zeme ir vieta, kur Nedas Kellija vecāki cieta ceļā uz Viktoriju.
• Metjū Knīla (Matthew Kneale, 2000) stāsts par trim trakiem angļiem. Viņi 1857. gadā dodas uz Van Dīmena zemi, meklējot Ēdenes dārzu.
• Kristofera Koha romāns "Ārpus Īrijas" stāsta par to, kā bija būt ieslodzītajam Van Dienema zemē.
• Izabelas Dikas (Isabel Dick, 1955) "Savvaļas dārzi" stāsta par jaunu anglieti, kura apprecas ar vīrieti no Van Diemana zemes (Tasmānijas), un viņu cīņu, lai izveidotu mājvietu tuksnesī, kā arī par sliktu izturēšanos pret aborigēniem un grūtībām, ko radīja Anglijas izmantotā salas izmantošana kā soda koloniju.

Saistītās lapas

• Tasmānija
• Ābels Tasmans
• Port Artūra, Tasmānija