Kas ir tautas mūzika? Definīcija, vēsture un galvenās iezīmes

Iepazīsties ar tautas mūziku: definīcija, vēsture un galvenās iezīmes — mutvārdu tradīcijas, tautasdziesmas un folka ietekme mūsdienu kultūrā.

Tautas mūzika ir mūzika, ko parasti spēlē vai dzied cilvēki paši — nevis tikai profesionāli mūziķi. Tā ir tradicionālā mūzika, kuru cilvēki bieži apgūst, klausoties citus un pēc tam atdarinot. Parasti runājam par mutisku vai mutiski nodotu tradīciju — tas nozīmē, ka mūzika nav sākotnēji pierakstīta notīs, bet tiek nodota no cilvēka cilvēkam. Katram reģionam un katrai tautai ir sava tradicionālā mūzika. Tautasdziesma ir tautas mūzikas daļa, bet ar tautas dziesminieku parasti saprot personu, kas dzied vai stāsta šīs dziesmas.

20. gadsimta 60. gados radās jauni žanri, kad tādi autori kā Bobs Dilans saplūdināja tradicionālo tautasdziesmu elementus ar rokenrola skaņām. Šādas mūzikas nišas bieži dēvē par "folkroku" — tās apvieno mutiskās tradīcijas ar mūsdienīgākiem instrumentiem un ierakstiem.

Tautas mūzika parasti ir pieejama ikvienam — to var spēlēt, dziedāt un klausīties kopienā. Tas to atšķir no klasiskās mūzikas, ko bieži gatavo un interpretē profesionāli mūziķi noteiktam klausītāju lokam. Tautas mūzika ir daļa no tautas kultūras un, lai gan mūsdienās termins "populārā mūzika" vai "popmūzika" attiecas uz ierakstītu un plaši izplatītu mūziku, tautas tradīcijas saglabā citādu, bieži kopienisku funkciju.

Daudzviet pasaulē gandrīz visa mūzika ir tautas mūzika. Tomēr šis vārds biežāk tiek lietots attiecībā uz Eiropas un Amerikas mutvārdu tradīcijām. Tautas mūzikas nozīme kā mutiskas tradīcijas nesējas ir samazinājusies, daļēji pateicoties tehnoloģijām — radio, televīzijai utt. un mūzikas ierakstiem , kas ļāvuši skaņām izplatīties bez tiešas mutiskas nodošanas. Tajā pašā laikā daudzas tautas melodijas tagad tiek pierakstītas un ierakstītas, un tās ir ietekmējušas daudzus citus mūzikas stilus — sekas tam ir mazāk skaidras robežas starp žanriem.

Vēsturisks konteksts

Tautas mūzika parasti attīstījās kopienu ikdienā — darba ritmos, svētku dančos, reliģiskos ritos un stāstījumu formās (balādēs, leģendās). Tai nebija centralizētas kompozīcijas sistēmas; to ietekmēja vietējās valodas, paražas, instrumentu pieejamība un migrācijas kustības. Ar laiku daudzas tautas dziesmas tika pierakstītas un izpētītas, ko veica etnomuzikologi, folkloristi un lauku mūzikas entuziasti.

Galvenās iezīmes

• Mutiska nodošana: mācīšanās caur klausīšanos un kopēšanu, nevis sākotnēju notāciju.
• Kolektīva funkcija: tautas mūzika bieži pilda sociālas, rituālas vai darba organizējošas lomas.
• Vienkāršota struktūra: melodijas un ritmi ir viegli saprotami un atkārtojami, lai būtu pieejami ikvienam.
• Vietējais raksturs: melodijas un teksti atspoguļo konkrētas vietas valodu, mitoloģiju un vēsturi.
• Pārveidošanās: dziesmas mainās katrā izpildījumā — tas veicina daudzveidību un reģionālās variācijas.

Instrumenti un izpildījuma formas

Instrumenti tautas mūzikā mēdz būt vienkārši un lokāli pieejami — piemēram, stabules, vijoles, cītaras, akordeoni, bungas, mandolīnas un vietējie pūšamie instrumenti. Taču nav stingru noteikumu: tautas mūzika var tikt izpildīta gan ar vienu balsi akustiski, gan ar bagātīgu instrumentālās grupas pavadījumu.

Funkcijas un žanri

Tautas mūzikas žanri ietver:

• darba dziesmas un lauku dziesmas;
• lullabijas un bērnu dziesmas;
• kaujas un ceļotāju dziesmas (balādes);
• deju mūzika un svinību melodijas;
• rituālas un reliģiskas dziesmas.

Tautas mūzikas saglabāšana un ietekme mūsdienās

Ar tehnoloģiju attīstību daudzas tautas melodijas ir ierakstītas, digitalizētas un izpētītas. Etnomuzikoloģija dokumentē un saglabā šo mantojumu, taču vienlaikus mūsdienu mūzikas industrija izmanto tautas motīvus, radot jaunas hibrīdformas (piemēram, folkroku, etno-pop). Tautas mūzika arī piedzīvo atdzimšanu — festivāli, folkloras ansambļi un mācības skolās palīdz uzturēt tradicionālo repertuāru dzīvu.

Tautas mūzika Latvijā

Latvijā tautas mūzikas tradīcija ir īpaši spēcīga — piemēram, dainas ir īss un dziļi simbolisks latviešu tautas dziesmu žanrs, kas satur mitoloģiskas un ikdienas tēmas. Mūsu reģionā tautas mūzika tiek izmantota svētkos, dziesmu svētkos, kā arī tautas deju kolektīvu repertuārā. Mūsdienu latviešu komponisti un mūziķi bieži izmanto tautas melodijas kā iedvesmas avotu.

Kopsavilkums

Tautas mūzika ir kopienas mantojums — tā rada kopības sajūtu, nodod stāstus un vērtības, pielāgojas laikiem un ietekmē arī mūsdienu mūziku. Lai gan tās mutiskā daba ir mainījusies ar ierakstu tehnoloģiju parādīšanos, tautas mūzikas nozīme kā kultūras izpausmei joprojām ir liela.

Tradicionālā izcelsme

Senākos laikos tautas mūzika bija daļa no "kopīgas atpūtas". Tas nozīmē, ka nelielas kopienas, piemēram, ciemati vai ģimenes, atpūtās, kopā spēlējot un dziedot mūziku. Cilvēki bieži vien izdomāja jaunu dziesmu vai jaunu skaņdarbu vai arī veica izmaiņas jau zināmā mūzikā. Šādā veidā mūzika vienmēr mainījās. Cilvēki gūst muzikālas idejas no citām tuvumā esošām grupām. Tāpēc kaimiņvalstu tautas mūzika bieži skan līdzīgi.

Balādes bija populārs tautas mūzikas veids. Tās bija tautasdziesmas, kas stāstīja stāstu (tās bija "stāstošas"). Dažreiz pēc katra pantiņa tām bija refrēns, lai ikviens varētu pievienoties. Balādēs stāstīja par mīlestību, mītiem vai folkloru. Šādā veidā stāsti tika nodoti no paaudzes paaudzē.

Dejās tika izmantota instrumentālā tautas mūzika. Daži no instrumentiem varēja būt ļoti vienkārši, piemēram, nūjiņas, grabulis vai vienkārša bungas. Citi instrumenti varēja būt vijole (tautas vārds "vijole"), dūdas, arfa, cītara vai dažādi pūšaminstrumenti atkarībā no vēsturiskā laika un valsts.

Daži dziedājumi bija daudzbalsīgi, t. i., dziedāja divas vai vairākas daļas (balsis). Ļoti bieži divas balsis dziedāja paralēli (kopā uz augšu un uz leju). Tādās valstīs kā Krievija cilvēki dziedāja trīs vai četrās daļās, piemēram, tradīcijā "podgolosnaja" ("zem balss"). Tādās valstīs kā Lielbritānija šī polifonijas tradīcija nepastāvēja. Tautasdziesmas tur dziedāja viens dziedātājs bez pavadījuma.

Tautas mūzikā izmantoja dažādas skalas. Tās sauc par modalitātēm. Rietumeiropā visizplatītākais bija joniešu moduss (tāpat kā mūsu mažora skala). Dažās Austrumeiropas daļās izmantoja modus ar vairākiem pustoņiem, bet lielākoties izvairījās no puspakāpieniem. Tā rezultātā melodijas tiek raksturotas kā tetratoniskās (četras notis vienā oktāvā) vai pentatoniskās (piecas notis vienā oktāvā).

Tautas mūzikā ir arī vienkāršas bērnu dziesmas un šūpuļdziesmas.

Strādājot cilvēki dziedāja tautas mūziku. Eiropas imigrācijas sākumā Amerikā pionieri dziedāja, ceļojot, kovboji dziedāja, strādājot, vergi dziedāja kokvilnas laukos.

Folkloras kopa no Lietuvas dzied un dejo

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir folkmūzika?

J: Kas ir tautasdziesmu izpildītājs?

J: Kādas ir trīs tautas mūzikas kategorijas?

J: Kā Bobs Dilans ietekmēja tautas mūziku 60. gados?

J: Ar ko tautas mūzika atšķiras no klasiskās mūzikas?

Vai visu populāro kultūru uzskata par tautas mūziku?

J: Kā tehnoloģijas ir mainījušas to, kā mēs uztveram tautas mūziku?

Meklēt pēc burta