Deja

Vēsture

Cilvēki vienmēr ir dejojuši. Katrai sabiedrībai ir savas dejas. Ir attēli uz keramikas un akmens, kuros redzamas dejas pirms vairākiem tūkstošiem gadu Ēģiptē un Grieķijā.

Sakss agrīnās dejas iedala "dejās bez tēla" un "tēlainās dejās". Ar "dejām bez tēla" viņš saprot dejas, kurām nav noteiktas formas, bet kuru mērķis ir panākt dejotāju ekstāzi. Šādā stāvoklī dejotājs(-i) šķiet mainījies(-i), transā, un sabiedrība bieži vien uzskata, ka viņš(-i) ir "garu apsēsts(-i)". Šīs dejas tiek dejotas noteiktos gadījumos: laulību, kara, bada, slimības vai nāves gadījumos utt. Tās ir sastopamas visās agrīnajās ("primitīvajās") sabiedrībās. ^{p49; 62}

Pēc Saksa domām, "tēlu dejas" ir saistītas ar pasauli ārpus dejotāja. Imitējot kādu dzīvnieku vai priekšmetu, dejotājs uzskata, ka viņš var pārņemt kādu spēku un padarīt to noderīgu. Dejot, atdarinot medījamo dzīvnieku, nozīmē kļūt par vienu ar tiem. Imitēt dzimumaktu nozīmē panākt auglību. Šāda veida domāšana ir tēlu dejas pamatā. Sakss norāda, ka šāda veida sabiedrības īsti nesaprot saikni starp cēloņiem un sekām. Tās patiešām tic, ka tēlu dejas darbojas. Deju veids, ko izmanto tēlu dejās, ir pantomīma. ^{p49; 77}

Abus deju stilus var apvienot. Auglības dejas var ietvert gan ekstatiskus stāvokļus, gan pantomīmu. Dažas no šīm idejām izmantoja izcilais dejotājs Ņižinskis savā horeogrāfijā baletam Le Sacre du Printemps ("Pavasara rituāls"), kas ir balets par meitenes upurēšanu pirmatnējo pavasara svinību laikā.

Jaunākos laikos pirmā deju skola, par kuru mēs zinām, tika atvērta 1661. gadā Parīzē. Līdz 1681. gadam tajā tika uzņemti tikai vīrieši. Pēc 1681. gada skolā tika uzņemtas arī sievietes. Balles dejas ir mūsdienu deju veidi. Deju dejas, piemēram, valsi, dejo pāri.

Līdz 20. gadsimtam lielākā daļa balles deju bija dejas ar secību. Cilvēku kustības bija plānotas noteiktā kārtībā. Šīs formācijas parasti bija līnijas vai kvadrāti. Visi kustējās vienlaicīgi un vienlaikus arī pabeidza dejas. Mūzika skanēja noteiktu laiku, un tad apstājās. Pēc valša izgudrošanas ap 1800. gadu attīstījās cits deju stils. Valsā un vēlākajās dejās cilvēki dejoja pāros, bet atsevišķi. Viņi nedejoja rindās, bet gan pārvietojās pa telpu, kā viņiem patika (bet pretēji pulksteņrādītāja rādītāja virzienam). Bieži vien parādījās jauni deju stili. Daži dejo individuāli, atsevišķi, kā viņiem patīk. Tāda ir ielu deja. Visiem šiem deju veidiem ir mūzika.

Tajā pašā laikā visā pasaulē ir daudz tradicionālo deju. Dažas no tām tiek dejotas jau simtiem gadu. Mēs tās saucam par folkloras dejām.

Līdz ar populāro mūzikas videoklipu un DVD parādīšanos parādījās tāds dejotājs, kas iepriekš bija redzams dažos skatuves šovos. Papildu dejotājs (vai fona dejotājs) ir izpildītājs, kurš dejo kopā ar galvenajiem izpildītājiem vai aiz tiem dzīvajā muzikālā uzvedumā vai mūzikas videoklipā.

Stili

Ir daudz dažādu dejas stilu, kas iedalāmi šajos vispārīgajos veidos:

• Klasiskā deja

• Profesionāla dejošana
• Balets
• Mūsdienu deja
• Teātra deja
• Vēdera dejas
• Džeza dejas
• Tap dance

• Sociālās dejas
• Balles dejas (starptautiskais stils)
• Valsis
• Foxtrot
• Tango
• Quickstep
• Vīnes valsis
• Cha-cha-cha
• Jive
• Paso doble
• Samba
• Rumba
• Citi stili
• Salsa
• Rokenrols
• Ielu dejas
• Breakdance
• Funk
• Hip hop

• Tautas deja
• Īru dejas
• Morisa deja
• Lauku dejas

• Indiešu klasiskās dejas
• Bharat Natyam
• Kathak
• Mohini Attam
• Kathakali
• Kučipudi

Balets: Silje izpilda arabesku (viņas tēvs Frode Inge Hellands)


Pieaugušo pāris dejo latīņamerikāņu deju sacensībās Austrijā.

Profesionāli dejotāji

• Alvins Eilijs
• Džordžs Balančins
• Vernons un Irēna Castle
• Miglainais Koplends (Misty Copeland)
• Katherine Dunham
• Bob Fosse
• Loie Fuller
• Džīns Kellijs
• Vaslavs Ņižinskis
• Margot Fonteina
• Monsieur Pierre
• Antonio Ruiss Solers