Deja

Deja ir skatuves māksla. To raksturo dažādi. Tā ir cilvēku kustība mūzikas ritmā. Viņi var dejot vieni vai grupā. Deja var būt neformāla rotaļa, rituāla daļa vai profesionāla priekšnesuma daļa. Ir daudz deju veidu, un katrai cilvēku sabiedrībai ir savas dejas.

Tāpat kā citās skatuves mākslās, daži cilvēki dejo, lai izteiktu savas jūtas un emocijas vai lai justos labāk. Deju var izmantot, lai izstāstītu stāstu. Dažās sabiedrībās deju papildina gan dziesmas, gan mūzika. Dažkārt dejas tiek dejotas kā sporta veids, un tām ir līdzīgi sportiski aspekti. Cilvēki, kuri vēlas iemācīties dejot, var apmeklēt deju skolas. Lai kļūtu par pieredzējušu un prasmīgu dejotāju, var būt nepieciešami vairāki gadi prakses.

Dejas plānošanu sauc par horeogrāfiju, ko veic horeogrāfs. Bieži vien tas notiek kopā ar mūziku un atbilst noteiktam stilam. Dejas var būt sīki izplānotas vai arī tās var būt tādas, kādas dejotājiem šķiet nepieciešamas. Tomēr vairums deju notiek pēc kāda vispārīga stila vai parauga. Viens no stiliem ir pāru dejas, kurās (parasti) dejo vīrietis un sieviete. Citām dejām ir nepieciešams ansamblis, cilvēku grupa kopā, lai tās izdotos.

Senās ēģiptiešu dejotājas un mūziķiZoom
Senās ēģiptiešu dejotājas un mūziķi

Katrā zināmā tradicionālajā kultūrā ir sava veida dejas: šis ir zulu pasākums.Zoom
Katrā zināmā tradicionālajā kultūrā ir sava veida dejas: šis ir zulu pasākums.

Dejas uz ledus: Luca Lanotte un Anna Cappellini dejo Paso doble uz ledus.Zoom
Dejas uz ledus: Luca Lanotte un Anna Cappellini dejo Paso doble uz ledus.

Freds un Adele Astere 1921. gadāZoom
Freds un Adele Astere 1921. gadā

Maikla Džeksona moonwalkZoom
Maikla Džeksona moonwalk

Vēsture

Cilvēki vienmēr ir dejojuši. Katrai sabiedrībai ir savas dejas. Ir attēli uz keramikas un akmens, kuros redzamas dejas pirms vairākiem tūkstošiem gadu Ēģiptē un Grieķijā.

Sakss agrīnās dejas iedala "dejās bez tēla" un "tēlainās dejās". Ar "dejām bez tēla" viņš saprot dejas, kurām nav noteiktas formas, bet kuru mērķis ir panākt dejotāju ekstāzi. Šādā stāvoklī dejotājs(-i) šķiet mainījies(-i), transā, un sabiedrība bieži vien uzskata, ka viņš(-i) ir "garu apsēsts(-i)". Šīs dejas tiek dejotas noteiktos gadījumos: laulību, kara, bada, slimības vai nāves gadījumos utt. Tās ir sastopamas visās agrīnajās ("primitīvajās") sabiedrībās. p49; 62

Pēc Saksa domām, "tēlu dejas" ir saistītas ar pasauli ārpus dejotāja. Imitējot kādu dzīvnieku vai priekšmetu, dejotājs uzskata, ka viņš var pārņemt kādu spēku un padarīt to noderīgu. Dejot, atdarinot medījamo dzīvnieku, nozīmē kļūt par vienu ar tiem. Imitēt dzimumaktu nozīmē panākt auglību. Šāda veida domāšana ir tēlu dejas pamatā. Sakss norāda, ka šāda veida sabiedrības īsti nesaprot saikni starp cēloņiem un sekām. Tās patiešām tic, ka tēlu dejas darbojas. Deju veids, ko izmanto tēlu dejās, ir pantomīma. p49; 77

Abus deju stilus var apvienot. Auglības dejas var ietvert gan ekstatiskus stāvokļus, gan pantomīmu. Dažas no šīm idejām izmantoja izcilais dejotājs Ņižinskis savā horeogrāfijā baletam Le Sacre du Printemps ("Pavasara rituāls"), kas ir balets par meitenes upurēšanu pirmatnējo pavasara svinību laikā.

Jaunākos laikos pirmā deju skola, par kuru mēs zinām, tika atvērta 1661. gadā Parīzē. Līdz 1681. gadam tajā tika uzņemti tikai vīrieši. Pēc 1681. gada skolā tika uzņemtas arī sievietes. Balles dejas ir mūsdienu deju veidi. Deju dejas, piemēram, valsi, dejo pāri.

Līdz 20. gadsimtam lielākā daļa balles deju bija dejas ar secību. Cilvēku kustības bija plānotas noteiktā kārtībā. Šīs formācijas parasti bija līnijas vai kvadrāti. Visi kustējās vienlaicīgi un vienlaikus arī pabeidza dejas. Mūzika skanēja noteiktu laiku, un tad apstājās. Pēc valša izgudrošanas ap 1800. gadu attīstījās cits deju stils. Valsā un vēlākajās dejās cilvēki dejoja pāros, bet atsevišķi. Viņi nedejoja rindās, bet gan pārvietojās pa telpu, kā viņiem patika (bet pretēji pulksteņrādītāja rādītāja virzienam). Bieži vien parādījās jauni deju stili. Daži dejo individuāli, atsevišķi, kā viņiem patīk. Tāda ir ielu deja. Visiem šiem deju veidiem ir mūzika.

Tajā pašā laikā visā pasaulē ir daudz tradicionālo deju. Dažas no tām tiek dejotas jau simtiem gadu. Mēs tās saucam par folkloras dejām.

Līdz ar populāro mūzikas videoklipu un DVD parādīšanos parādījās tāds dejotājs, kas iepriekš bija redzams dažos skatuves šovos. Papildu dejotājs (vai fona dejotājs) ir izpildītājs, kurš dejo kopā ar galvenajiem izpildītājiem vai aiz tiem dzīvajā muzikālā uzvedumā vai mūzikas videoklipā.

Stili

Ir daudz dažādu dejas stilu, kas iedalāmi šajos vispārīgajos veidos:

  • Klasiskā deja
  • Tautas deja
    • Īru dejas
    • Morisa deja
    • Lauku dejas
  • Indiešu klasiskās dejas
    • Bharat Natyam
    • Kathak
    • Mohini Attam
    • Kathakali
    • Kučipudi
Balets: Silje izpilda arabesku (viņas tēvs Frode Inge Hellands)Zoom
Balets: Silje izpilda arabesku (viņas tēvs Frode Inge Hellands)

Pieaugušo pāris dejo latīņamerikāņu deju sacensībās Austrijā.Zoom
Pieaugušo pāris dejo latīņamerikāņu deju sacensībās Austrijā.

Profesionāli dejotāji

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir deja?


A: Deja ir skatuves māksla, kurā cilvēki vieni vai grupā kustas mūzikas ritmā.

J: Vai ir dažādi deju veidi?


A: Jā, ir daudz deju veidu, un katrai cilvēku sabiedrībai ir savas dejas.

J: Kāpēc daži cilvēki dejo?


A: Daži cilvēki dejo, lai izteiktu savas jūtas un emocijas vai lai justos labāk. Deju var izmantot arī, lai izstāstītu stāstu.

J: Vai deju uzskata par sporta veidu?


A: Jā, deju var uzskatīt par sporta veidu, jo tai ir līdzīgi sportiski aspekti.

J: Kur cilvēki var mācīties dejot?


A: Cilvēki, kas vēlas iemācīties dejot, var doties uz deju skolām.

J: Kas ir horeogrāfija?


A: Horeogrāfija ir dejas plānošana un radīšana, ko parasti veic horeogrāfs.

J: Kādi ir daži vispārīgi deju stili vai modeļi, pēc kuriem tiek dejots lielākoties?


A: Daži vispārīgi deju stili vai modeļi, kas ir raksturīgi lielākajai daļai deju, ir pāru dejas un ansambļu dejas.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3