Salsa: kubiešu izcelsmes mūzika un dejas vēsture

Iepazīsti salsas kubiešu izcelsmi, mūzikas un deju vēsturi — no Āfrikas un Spānijas saknēm līdz Ņujorkas ritmiem un starptautiskajām variācijām.

Salsa ir spāņu izcelsmes mūzikas un deju veids, kura nosaukums spāņu valodā burtiski nozīmē "mērce" — tēlaini runājot, sajaukumu no dažādām garšām un ietekmēm. Salsa mūzikas pamatā ir kubiešu mūzika: tā ir mūzikas ideju sintēze, kas sākotnēji nākusi no Āfrikas ritmiem un Spānijas melodiskajām tradīcijām, savukārt veidošanās gaitā pievienojās arī Amerikas un citu Latīņamerikas reģionu ietekmes. Tā apvieno elementus no kuba son, mambo, guaracha, rumba, un citiem žanriem, radot enerģisku, ritmiski daudzslāņainu skanējumu.

Vēsture un attīstība Ņujorkā

Laika posmā apmēram no 1965. līdz 1975. gadam Ņujorkā dzīvojoši kubiešu un puertorikāņu izcelsmes mūziķi un vokālisti sāka apvienot tradicionālos kubiešu ritmus ar džeza, blūza un citu ASV mūzikas stilu elementiem, veidojot to, ko vēlāk sauca par salsu. Šai mūzikai tika dots nosaukums "salsa" — neviens īsti nezina, kurš precīzi vai kā tieši to izteica, taču šī etiķete ātri nostiprinājās kā ērts veids aprakstīt šo kultūrsintēzi. Laika gaitā salsas grupās parādījās arī citas ietekmes: piemēram, 60. gadu beigās Villijs Kolons (Willie Colón) izstrādāja skaņdarbus, kuros tika izmantoti brazīliešu ritmi, un Ņujorkas radio stacijās reizēm piedāvāja tādas kombinācijas kā "salsarengue". Paralēli tam nozīmīga loma bija organizācijām un ierakstu kompānijām, kas popularizēja salsu plašākā sabiedrībā.

Mūzika: instruments, struktūra un stils

Salsas skanējums balstās uz ritmisku pamatu, ko veido dažādi sitaminstrumenti — congas, bongos, timbales —, kā arī uz "clave" (daļējā ritmiskā šablona) izmantošanas. Papildus tam parasti iesaistās zemi sitamais basģitāras vai kontrabasa partijas, piano (montuno), klarnetes vai saksofoni un bieži arī vara instrumentu — trombonu, trubu — foni, kā arī vadošais vokāls un kora (coro) atbalsts. Aranžējumi var svārstīties no liegi sakārtotiem džeza ietekmētiem gabaliem līdz raupjiem, "salsa dura" tipa skaņdarbiem ar spēcīgu pūšamo partiju.

Deja: stili un prakse

Salsu kā deju var redzēt visās minētajās vietās, taču nav vienotas, vispārpieņemtas vienošanās par to, kā tieši tā ir jādej. Dažas no izplatītākajām deju tradīcijām ir kubas Casino (kura vairāk līdzinās sociālajām kubas dejām), New York stilā dejotā "On1" un "On2" (el Paseo/ Mambo stila) pieeja, kā arī LA stila saskaņojumi un Kolumbijas (īpaši Kālijas) virziena ātrākas, akrobātiskākas variācijas. Atšķirības parādās soliņu skaitīšanā, svara maiņā, gājienu akcentējumā un pāru koordinācijā. Atšķirībā no standarta balles dejām nav viennozīmīgas vienošanās par to, kā to dejot, un metodes ļoti atšķiras detaļās. Arī salsas mācīšana ir samērā maz attīstīta centralizētā formā; pastāv daudzas skolas un pedagogu pieejas, kas mācīšanā uzsver gan tehniku, gan muzikālo izjūtu. Tomēr vispārīgi var teikt, ka salsas dejas drīzāk līdzinās citām Kubas dejām, piemēram, ča-ča-ča, īpaši ritmiskajā izjūtā un pāru mijiedarbībā.

Reģionālās variācijas un stili

Jautājums par to, vai salsa ir kaut kas vairāk par kubiešu mūziku, tiek apspriests jau vairāk nekā 30 gadus. Sākotnēji lielas atšķirības nebija dzirdamas, taču, kad salsa izplatījās, katram reģionam izveidojās sava interpretācija. Piemēram, Ņujorkas salsa mēdz būt džeza ietekmēm bagātāka un aranžējumos bieži izmantot stiprus pūšamo partijas, savukārt Kubā populārā mūzika turpināja attīstīties pēc saviem ceļiem. Arī Maiami, Venecuēlā, Kolumbijā un citur bija savi priekšstati par tempu, dejas stilu un vokālo pieeju — piemēram, Kolumbijā (īpaši Kālijas pilsētā) attīstījās īpaši atraktīva, ātra "Cali salsa". Turklāt 1980.–1990. gados radās subžanri kā "salsa romántica", kas izcēlās ar liriķiskāku saturu un populārāku, vieglāku aranžējumu.

Mūsdienas, nozīme un komerciālie izaicinājumi

Tagad šķiet skaidrs, ka salsa ir atkāpusies no lieliskajām pozīcijām, ko tā ieguva 70. gadu beigās, it īpaši Ņujorkā, un par iemesliem tam ir daudz strīdu. Viena no problēmām ir valodas un tirgus barjera — jebkurai mūzikai, kurā dominē svešvaloda, ir grūti gūt plašu komerciālu panākumu angliski runājošajā tirgū. Turklāt popkultūras viļņi, tehnoloģiskas izmaiņas mūzikas ražošanā un klausītāju gaumes maiņa veicināja pāreju uz citiem stiliem. Tomēr salsai saglabājas spēcīga sociāla un kultūras nozīme: tā ir identitātes izpausme Latīņamerikas kopienām, deju zāļu un festivālu pamatā visā pasaulē, un tā turpina attīstīties, iekļaujot mūsdienu ritmus un producēšanas paņēmienus.

Izcilākie mūziķi, ierakstu kompānijas un kultūras ietekme

70. gados īpaša loma salsas popularizēšanā bija tādām grupām un māksliniekiem kā Tito Puente, Celia Cruz, Héctor Lavoe, Eddie Palmieri, Johnny Pacheco un daudziem citiem, kā arī ierakstu kompānijām (piemēram, Fania), kas jaukto tradīciju nostiprināja globālā līmenī. Šie mākslinieki un producenti palīdzēja padarīt salsu par sociālās dzīves centru — no bāriem un deju zālēm līdz radio un ierakstu industrijai.

Padomi iesācējiem

• Sāc ar ritma izpratni: mūzikas klausīšanās un "clave" ritma atpazīšana ir pamats.
• Mācieties gan soļus, gan pāru koordināciju: svarīgi ir vadīt un sekot, kā arī saprast laika skaitīšanu (On1 vs On2).
• Apmeklējiet vietējās salsa nodarbības un sociālos vakarus — praktiskā pieredze dejā ir visvērtīgākā.
• Nebaidieties no reģionālām atšķirībām — izmēģiniet kubas Casino, LA un NY stilus, lai atrastu sev tuvāko.

Kopumā salsa ir dinamiska, kolektīva un kultūrsaveidojoša parādība, kas turpina attīstīties un ietekmēt mūziku un dejas visā pasaulē. Tā vienlaikus ir gan izklaide, gan identitātes valoda daudzām kopienām.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir salsa?

Q: Kad radās salsa?

J: Kā radās apzīmējums "salsa"?

J: Kādas citas ietekmes laika gaitā tika izmantotas salsas grupās?

J: Vai Kubā ir lielas atšķirības starp salsu un populāro mūziku?

J: Kāpēc salsa ir atkāpusies no savām lieliskajām pozīcijām, kas tika sasniegtas 20. gadsimta 70. gadu beigās?

J: Kā iemācīties dejot salsas dejas?

Meklēt pēc burta