Kolumbija

Nozīme

Vārds "Kolumbija" ir nosaukts Kristofora Kolumba - pētnieka, kurš aizsāka Eiropas kolonizāciju Amerikā, vārdā.

1819. gadā Kolumbija, Venecuēla, Ekvadora un Panama pasludināja neatkarību no Spānijas un izveidoja valsti ar nosaukumu "Lielā Kolumbija". Venecuēla un Ekvadora atdalījās 1830. gadā. Panama joprojām bija Kolumbijas daļa līdz 1903. gadam, kad tā pasludināja neatkarību. Oficiālā valoda ir spāņu valoda, bet ir daudz dialektu, kuros runā minoritātes.

Vēsture

Pirms spāņi

Zemē, kur tagad atrodas Kolumbija, cilvēki ir dzīvojuši vairāk nekā 20 000 gadu. Pirmajiem cilvēkiem bija daudzas grupas, kultūras un valodas. Ir saglabājušies daudzi šo tautu darbarīki, alas un lietas. Kolumbijā dzīvojošās tautas bija līdzīgas Āzijas tautām, jo zinātnieki apgalvo, ka pirmie cilvēki Amerikā ieradās no Sibīrijas vai Dienvidaustrumāzijas pirms vairāk nekā 50 000 gadu. Kolumbijas tautas sauca par aravakiem, karībiešiem un čibčiem. Taču bija arī daudzas citas grupas. Slavenākie bija muiski. leģenda par El Dorado nāk no muiskiem. Muisku karalis mēdza peldēties Guatavitas ezerā, un viņš savai vannai izmantoja daudz zelta. Par to uzzināja spāņi, un cilvēki viņiem stāstīja, ka kaut kur ir liela zelta pilsēta. Viņi sāka meklēt El Dorado. Bogotas starptautisko lidostu sauc par El Dorado starptautisko lidostu, jo šī leģenda ir dzimusi Kolumbijā. Kolumbijas pirmo tautu pēcteči dzīvo integrēti ar citām tautām. Dažas grupas dzīvo mežā, bet daudzas dzīvo laukos un pilsētās.

Kolonija

Spāņi Kristofora Kolumba vadībā pirmo reizi ieradās Amerikā 1492. gadā. Kolumbs ieraudzīja Venecuēlas, Kolumbijas un Panamas krastus un deva tiem savu vārdu. Taču Alonso de Ojeda bija pirmais, kas izpētīja Darienas līča teritoriju. Pēc tam spāņi dibināja pirmās Eiropas pilsētas Amerikas kontinentā: Santa Martu 1525. gadā un Kartahenas de Indiasu 1533. gadā. Tieši no Kolumbijas spāņi iekaroja Peru inkus. Viņi 1536. gadā nodibināja Popajānas pilsētu un iekaroja Muisku konfederāciju. Bacatá, Muisku galvaspilsētā, spāņi 1538. gadā nodibināja Santa Fe pilsētu. 1550. gadā spāņi pasludināja šo teritoriju par koloniju, un tās galvaspilsēta bija Santa Fe de Bogota, bet pirmajos gadu desmitos tā bija atkarīga no Peru. Drīz pēc tam to pasludināja par vicekaralisti.

Neatkarība

Antonio Nariño bija viena no nozīmīgākajām personām, kas vadīja kustību par Kolumbijas neatkarību. Viņš bija politiķis, žurnālists un karavīrs. Simons Bolivars, arī ļoti nozīmīga persona Kolumbijā, bija vēl viena no svarīgākajām personām, kas vadīja kustību par Kolumbijas neatkarību. Viņš bija prezidents un pulkvedis.

1810. gada 11. novembrī Kartahenas de Indiasa pilsēta pasludināja savu atkarību no Spānijas.

Kristofors Kolumbs ieradās Amerikā, vadot spāņus. Tagadējai Amerikai viņš deva nosaukumu "Kolumbija".

Ģeogrāfija

Kolumbijas ģeogrāfijā ir seši galvenie dabas reģioni. Katram no tiem ir savas unikālas īpašības. Andu kalnu reģions robežojas ar Ekvadoru un Venecuēlu. Klusā okeāna piekrastes reģions robežojas ar Panamu un Ekvadoru. Karību jūras piekrastes reģionam ir robežas ar Venecuēlu un Panamu. Llanos (līdzenumi) robežojas ar Venecuēlu. Amazones lietus mežu reģions robežojas ar Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru. Salu reģionā ietilpst visas valsts salas.

Galvenās Kolumbijas upes ir Magdalēna, Kauka, Gavaviare, Atrato, Meta, Putumayo un Kaķeta. Kolumbijā ir četras galvenās drenāžas sistēmas: Klusā okeāna baseins, Karību jūras baseins, Orinoko baseins un Amazones baseins.

Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo Andu reģionā. Taču līdzenumi aizņem vairāk nekā pusi zemes. Tikai aptuveni 6 % iedzīvotāju dzīvo līdzenumos. Sjerra Nevada de Santa Marta kalnu grēdā atrodas valsts augstākās virsotnes (Pico Cristóbal Colón un Pico Simón Bolívar).

Klimats

Kolumbijas temperatūra mainās atkarībā no augstuma virs jūras līmeņa, un dažādos reģionos temperatūra ir atšķirīga. Reģionos ap Andiem ir vēsāks nekā piekrastē, kas ir zemāka.

Tā kā Kolumbija atrodas dažādos augstumos, tajā ir daudz dažādu augļu, dārzeņu un dzīvnieku sugu. Tajā ir daudz ieleju, pludmaļu, līdzenumu, kalnu un mežu, piemēram, Amazones lietus meži.

Dažu Kolumbijas kalnu virsotnes ir tik aukstas, ka cilvēki var slēpot virs ekvatora. Zemākos kalnos ir siltāks klimats. Jūras piekrastes atvēsina okeāna vējš. Jūras līmenī pie ekvatora ir karsts.

Upes ir svarīgas kā ūdensceļi uz sauszemes, pa kuriem pārvadā preces. Viena no svarīgākajām Kolumbijas upēm ir Magdalēna-Kauka. Magdelenas upe atdala austrumu un centra kalnus. Tā veido auglīgu ieleju. Cauca upe sadala centrālo kalnu grēdu un rietumu grēdu, veidojot vēl vienu lielu ieleju. Cauca patiesībā ir daļa no Magdalēnas. Tomēr abas upes satek tikai dažas jūdzes pirms Magdalēnas ietekas Karību jūrā.

Bioloģiskā daudzveidība

Kolumbija ir megadiversa valsts. Tas nozīmē, ka šajā valstī dzīvo lielākā daļa Zemes sugu. Tajā ir arī liels endēmisko sugu skaits.

Kolumbijā ir 1900 putnu sugu - vairāk nekā jebkurā citā valstī. Ir aptuveni 2000 jūras zivju sugu. Tā ir otrā valsts pēc saldūdens zivju daudzveidības. No augiem valstī ir 40 000 līdz 45 000 sugu. Kolumbija ieņem otro vietu pēc abinieku sugu skaita un ir trešā visdaudzveidīgākā valsts rāpuļu ziņā. Kolumbijā ir aptuveni 2900 gliemju sugu un aptuveni 300 000 bezmugurkaulnieku sugu.

Kalna, ko sauc par Nevado del Tolima vulkānu, virsotne

Politika

2006. gada maijā tika atkārtoti ievēlēts prezidents AlvaroUribe. Viņa pilnvaru termiņš ilga līdz 2010. gadam. Uribe bija pirmais Kolumbijas prezidents, kurš uzvarēja otrās vēlēšanās vairāk nekā 100 gadu laikā.

2010. gada augustā par Kolumbijas prezidentu kļuva Huans Manuels Santoss. Santoss uzvarēja 20. jūnija vēlēšanās ar pārliecinošu pārsvaru. Viņš solīja "vadīt nacionālās vienotības valdību, kas nodrošinās sociālo labklājību visiem Kolumbijas iedzīvotājiem".

Pēc astoņiem gadiem par prezidentu tika ievēlēts konservatīvais senators Ivans Duke Markess, kurš drīz vien kļuva par jaunāko valsts prezidentu. Viņš uzvarēja vēlēšanās ar 2 miljoniem balsu pret savu sāncensi liberālo senatoru Gustavo Petro.

Departamenti

Kolumbija ir sadalīta 32 departamentos un vienā galvaspilsētas apgabalā. Galvaspilsētas apgabals tiek uzskatīts par departamentu. Departamenti ir sadalīti pašvaldībās. Pašvaldības tiek iedalītas korregimientos. Katrā departamentā ir vietējā pašvaldība ar gubernatoru un asambleju, kas tiek ievēlēti tiešās vēlēšanās uz četriem gadiem. Katru pašvaldību vada mērs un padome. Katru corregimiento vada ievēlēts corregidor jeb vietējais vadītājs.

Departaments Galvaspilsēta 1  Amazonas Leticia 2  Antiokvija Medeljina 3  Arauca Arauca 4  Atlántico Barrankilla 5  Bolīvar Cartagena 6  Boyacá Tunja 7  Caldas Manizalesa 8  Caquetá Florencia 9  Casanare  Yopal 10  Cauca Popayán 11  Cesar Valledupar       12  Chocó Quibdó 13  Kordoba Montería 14  Kundinamarka Bogota 15  Guainía Inírida 16  Guaviare Sanhosē del Guaviare 17  Huila Neiva

Departaments Galvaspilsēta 18  La Guajira  Riohacha 19  Magdalena Santa Marta 20  Meta Villavicencio 21  Nariño Pasto 22  Norte de Santander Cúcuta 23  Putumayo Mocoa 24  Quindío Armēnija 25  Risaralda Pereira 26  San Andress, Providensija un Santa Katalīna San Andrés 27  Santander Bucaramanga 28  Sucre Sincelejo 29  Tolima Ibagué 30  Valle del Cauca Cali 31  Vaupés Mitú 32  Vichada Puerto Carreño 33  Bogotas galvaspilsētas apgabals Bogotas galvaspilsētas apgabals

Demogrāfiskie dati

2016. gadā Kolumbijas iedzīvotāju skaits bija aptuveni 47 miljoni. Iedzīvotāju etniskās grupas ir:

• 48% metiķi
• 23% mulati
• 20 % baltā krāsā
• 6% melnā krāsā
• 2% indiāņi
• 1 % Zambo 1%

Ekonomika

Līdz 49,6 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa.

Drošība

Kolumbijā ir vairāki partizānu grupējumi, no kuriem visspēcīgākais ir FARC - partizānu grupējums, kas ir atbildīgs par cilvēku nolaupīšanu, slepkavībām, uzbrukumiem un narkotiku tirdzniecību. Narkotiku tirdzniecība ir problēma, ar kuru valdība cenšas cīnīties. Tas rada vardarbību pilsētās. Ar operāciju: Jaque no FARC tika izglābta Ingrīda Betankūra, trīs amerikāņi un 11 karavīri.

Transports

Lielākā daļa Kolumbijas ir mūsdienīga, un valstī ir daudz ceļu. Visās lielākajās Kolumbijas pilsētās ir lidostas, un abos okeānos (Klusajā un Atlantijas okeānā) ir daudz ostu. Tā kā Kolumbija ir milzīga valsts un tajā ir daudz kalnu, lidostām valstī ir ļoti liela nozīme. Ir daži reģioni, piemēram, Amazones mežs un Darienda, kur vissvarīgākais transporta veids ir pa upēm.

• Ceļi: Panamerikas šoseja Dienvidamerikā sākas Kolumbijā. Pa šo ceļu var aizbraukt līdz pat Fjūego salai Čīlē. Lielākā daļa Kolumbijas pilsētu ir savienotas ar Kolumbijas ceļiem. Svarīgākie ceļi ir Bogotas-Medelīnas šoseja, Bogotas-Kali šoseja, Bogotas-Kututas šoseja, Bogotas-Barrankiljas šoseja un daudzi citi, kas savieno tādas lielās pilsētas kā Medeljina, Kali, Barankilja un Kartahenas de Indiasa ar citiem svarīgiem centriem. No Bogotas pa autoceļu var doties uz Karakasu Venecuēlā un Kito Ekvadorā. Lielākajās pilsētās ir autoostas.
• Lidostas: Lidostas Kolumbijā ir ļoti svarīgas, un visām lielākajām pilsētām ir savas lidostas. Svarīgākā ir El Dorado starptautiskā lidosta Bogotā. Otra svarīgākā lidosta ir Palmasekas starptautiskā lidosta Kali. Citas svarīgas lidostas ir Medeljinā, Barrankiljā, Sanandresā un Kartahenā de Indiasā. Kolumbijas lidostām ir starptautiski savienojumi ar lielāko daļu Dienvidamerikas galvaspilsētu, Ziemeļameriku un Eiropu. Galvenā Kolumbijas aviosabiedrība ir Avianca, un tā ir otra vecākā aviosabiedrība pasaulē un viena no nozīmīgākajām Latīņamerikā.
• Ostas: Kolumbijai ir krasti abos okeānos - Atlantijas un Klusajā okeānā, un tā ir viens no pirmajiem pasaules ūdens rezervātiem, jo tai ir daudz upju un ezeru. Garākās upes ir Amazone, Magdalēna, Kauka un Atrato. Galvenās ostas Atlantijas okeāna piekrastē ir Barrankilja, kas bija pirmā Kolumbijas osta, Kartahena de Indiasa un Santa Marta. Ir arī citas ostas, piemēram, Rioacha un Turbo. Klusā okeāna piekrastes ostas ir Buenaventura un Tumaco. Arī Sanandresas salas osta ir viena no svarīgākajām valsts ostām Karību jūras un Antīlijas jūrā. Leticia pilsēta ir ļoti svarīga upes osta Amazones upē.
• Vilciens: Nacionālais vilciens 20. gadsimtā Kolumbijai bija ļoti svarīgs, taču, attīstoties ceļiem un lidostām, tas tika aizmirsts. Mūsdienās dzelzceļu Kolumbijā vairāk izmanto ekskursijām, un tas nav moderns.
• Transports pilsētās: Lielākajās Kolumbijas pilsētās ir ļoti laba transporta sistēma. Ir sabiedriskie autobusi, kas savieno nomales ar pilsētu centriem. Kolumbijā ir daudz taksometru kompāniju. Lielākajās pilsētās ir arī ļoti moderns pilsētas transports, piemēram, Transmilenio Bogotā, metro Medeljinā un līdzīgi priekšlikumi Kali, Barrankiljā, Kartahenā de Indiasā un daudzās citās pilsētās, kas vēl tiek izstrādāti.

Pilsētas

Kolumbijā ir arī dažas ļoti labi zināmas pilsētas.

• Bogota ir otrā lielākā Dienvidamerikas galvaspilsēta aiz Buenosairesas un trešā lielākā pilsēta pēc Buenosairesas un Sanpaulu. Tā ir arī viena no augstākajām galvaspilsētām pasaulē - 2640 metrus virs jūras līmeņa. Tajā ir ļoti aktīva kultūras, politiskā, rūpnieciskā un komerciālā dzīve. Bogotā notiek arī daudzas starptautiskas sanāksmes, semināri, NVO, organizācijas, universitātes, telekomunikāciju centri un kongresi. Tā atrodas Andu kalnos. No Bogotas ir cēlušies daudzi slaveni kolumbieši, piemēram, Rafaels Pombo, Hosē Asunsions Silva un Huans Pablo Montoija.
• Medeljina ir otrā lielākā pilsēta Kolumbijā. 20. gadsimta beigās to dēvēja par "vardarbīgāko pilsētu pasaulē", jo tā bija Kolumbijas mafijas līdera Pablo Eskobara dzimtā pilsēta. Tagad Medeljina ir kļuvusi drošāka un ļoti skaista pilsēta. Tā ir ļoti nozīmīgs rūpniecības centrs, valsts pirmais tirdzniecības rajons un veselības aprūpes un medicīnas līderis. Daudzi ārzemnieki ierodas Medeljinā, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Tā atrodas Andu kalnos, un to dēvē par "Mūžīgā pavasara pilsētu", jo tajā ir labi laikapstākļi. Daudzi slaveni kolumbieši nāk no Medeljīnas, piemēram, dziedātājs Huans, futbolists Renē Higuita, mākslinieks Fernando Botero un daudzi citi.
• Kali ir trešā lielākā pilsēta. Tā ir ļoti slavena ar savām cukurniedru plantācijām. Kali ir pazīstama kā "pasaules salsas galvaspilsēta". Kali ir daudz prasmīgu salsas dejotāju un ļoti nozīmīgas salsas grupas. Kali ir arī ļoti moderna pilsēta. Tā ir rūpnieciska pilsēta, un tās lidosta ir otrā Kolumbijā. Netālu no Kali atrodas Klusā okeāna ostas pilsēta Buenaventura. Kali atrodas Andu ielejā. Šīs ielejas nosaukums ir Cauca, jo to šķērso Cauca upe.
• Barrankilja ir ceturtā lielākā pilsēta, un tā bija pirmā pilsēta Kolumbijā pie Karību jūras. Barrankilja ir slavena ar savu tirdzniecību un starptautiskajiem sakariem, jo tai ir liela osta. Kolumbijas dziedātāja Šakira ir no Barrankiljas.
• Kartagēna de Indiasa ir vissvarīgākais tūrisma centrs Kolumbijā, kas atrodas pie Karību jūras. Tā ir arī ļoti skaista pilsēta. Daudzi tūristi ierodas apmeklēt pilsētu.
• Bucaramanga atrodas netālu no Kolumbijas robežas ar Venecuēlu. Šī pilsēta ir lielisks galamērķis ceļotājiem, pateicoties tās spāņu vēsturei un tehnoloģiskajai un pilsētvides attīstībai; tā ir ļoti populāra pilsēta.
• Eje Cafetero (Kafijas audzēšanas ass) ir reģiona, kurā Kolumbijā audzē kafiju, nosaukums. Tajā ir trīs svarīgas pilsētas: Pereira, Manizales un Armēnija.

Kali, "pasaules salsas galvaspilsēta"


Medeljina ir pazīstama kā "Mūžīgā pavasara pilsēta".


Bogota ir Kolumbijas galvaspilsēta un otra lielākā Dienvidamerikas galvaspilsēta.

Zinātne

Kolumbija ir guvusi daudz panākumu medicīnā. Daudzi ārzemnieki ierodas šajā valstī, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, orgānu transplantāciju vai plastisko ķirurģiju. Kolumbijas ārsts Manuels Elkins Patarrojo atklāja zāles pret malāriju. Viņš ziedoja savu atklājumu izmantošanai Āfrikā un Latīņamerikā. Viņš negribēja no tā pelnīt biznesu, bet gan izmantot to, lai palīdzētu cilvēkiem.

Resursi

Kolumbija ir pazīstama ar savu kafiju, oglēm un smaragdiem. Tā ir arī lielākā plantānu piegādātāja Amerikas Savienotajām Valstīm. Kolumbijā notiek vairāki bruņoti konflikti. Lielākā daļa nemiernieku grupējumu savas darbības finansē no nelegālo narkotiku (galvenokārt kokaīna) tirdzniecības.

Saistītās lapas

• Kolumbija olimpiskajās spēlēs
• Kolumbijas nacionālā futbola izlase
• Kolumbijas upju saraksts