Saksofons: definīcija, veidi, uzbūve un vēsture

Atklāj saksofona vēsturi, uzbūvi, veidus un skanēšanas noslēpumus — no Adolfa Saksa izgudrojuma līdz džeza un klasikas leģendām.

Saksofons ir mūzikas instrumentu grupa, parasti izgatavota no misiņa. Lai gan tā korpuss ir metāla, saksofons pieder pie koka pūšaminstrumentu grupas, jo skaņu rada vibrējoša niedre, kas piespiesta pie mutes iemutņa. Saksofona izskats un taustiņu sistēma atgādina klarneti, un tam ir daudzas līdzības ar klarneti — taču taustiņu mehānika un misiņa forma piešķir tam raksturīgu skanējumu.

Uzbūve un darbība

Saksofona galvenās daļas ir: iemutnis (mutīte) ar niedri, ligatūra (kas nostiprina niedri pie iemutņa), kakliņš (neck), korpuss ar taustiņiem un atverēm, kā arī zvans (bell). Taustiņu sistēma ietver oktāvas mehānismu, atsevišķus pirkstu taustiņus, palīgtakts un aizbāžņus (pads), kas nosedz skaņas atveres.

Skaņa rodas, kad izpūšot gaisu, niedre vibrē pret iemutni. Korpusa forma un atveru sistēma nosaka dažādas harmonikas un toņu krāsu — tieši tādēļ saksofons spēj būt gan siltā un liriski izteiksmīga, gan spēcīgi uzliesmojoša, piemēram, džeza improvizācijās vai rokmūzikas partnēs.

Saksofonu veidi

Saksofonu ģimene ir plaša. Izplatītākie un praktiskākie veidi ir:

• Soprāns — bieži izgatavots gan taisns, gan liekts; parasti tonālā sistēma B♭.
• Alts — ļoti izplatīts solo un instrumentālu ansambļu repertuārā; parasti E♭.
• Tenors — populārs džeza un popmūzikā; parasti B♭.
• Baritons — zemāks reģistrs, bieži izmantots bigbandu un orķestru pamatnēs; parasti E♭.

Ir arī lielāki un mazāki eksotiskāki instrumenti: sopranīns (sopranino), soprillo (ļoti augstais soprāna variants), bas‑, kontrabas‑ un subkontrabas saksofoni. Modernas variācijas ietver arī tādus instrumentus kā tubax (speciāls zemā reģistra instruments). Praktiski visbiežāk profesionālajā mūzikā lieto tieši baritonu, tenoru, altu un soprānu, taču īpašos aranžējumos redzams arī pārējais diapazons.

Skaņošana un tehnika

Saksofonu var regulēt vairākos veidos. Viens no vienkāršiem mehāniskajiem risinājumiem ir iemutņa (mouthpiece) pozīcijas maiņa: ja instruments skan pārāk ass (pārāk augsts), iemutni var nedaudz izvilkt — tas pagarinās efektīvo kolonnas garumu un padarīs skaņu plakānāku; ja instruments skan pārāk plakans (par zemu), iemutni var iedabūt dziļāk, lai celtu toni. Otra iespēja ir embūšūras (mutes un žokļa) regulēšana: stingrāka embūšūra parasti cēlina toņu, bet mīkstāka to samazina. Prakse un auss ir būtiskas, lai pareizi balansētu šos iestatījumus.

Jāņem vērā arī, ka saksofoni ir transponējoši instrumenti: visbiežāk alt‑ un baritonskaxtoni ir E♭ instrumenti, bet tenors un soprāns — B♭. Tas ietekmē notācijas un aranžēšanas prasības.

Vēsture un lietojums

Saksofons tika izstrādāts un patentēts 19. gadsimta vidū. To 1840. gadā izgudroja Adolfs Saksa, — viņš pilnveidoja taustiņu sistēmu un instrumenta formu, lai apvienotu koka pūšaminstrumentu skanējuma iespējas ar metāla būves kampaņu. Sākotnēji saksofons netika uzreiz pieņemts: dažas orķestru un mūzikas institūcijas deputēja rezervēti vai pat noraidoši pret jauno instrumentu, un tā reputācija cieta arī Komponista un izpildītāja personisko attiecību dēļ. Tomēr jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā saksofons guva izplatību militārajās un koncertansambļu grupās, un vēlāk kļuva par neaizstājamu džeza, bigbendu un populārās mūzikas elementu.

Saksofons tiek plaši izmantots klasiskajā mūzikā, džezā, reizēm arī rokmūzikā, popmūzikā un citos stilos. To bieži izmantoja arī 20. gadsimta 40. un 50. gadu bigbends — tieši šajos gados saksofons kļuva par bigbenda skaņas simbolu.

Slaveni izpildītāji un ietekme

Par ievērojamiem saksofonistiem var minēt gan klasiķus, gan džeza leģendas. No klasiskā repertuāra — piemēram, Marsels Mūls bija svarīga figūra saksofona iekļaušanā klasiskajā izpildījumu tradīcijā. Džeza leģendās ierindojas Džons Koltreins un Čārlijs Pārkers, kuru improvizācijas un skaņas meklējumi būtiski ietekmēja instrumenta lomu mūzikas attīstībā.

Kopšana un praktiski padomi

• Pēc spēlēšanas izvelciet niedri no iemutņa un nolikt to sausā vietā — niedres ātri bojājas, ja tiek atstātas mitras.
• Regulāri iztīriet instrumentu ar speciālu swab — tas novērš kondensātu un aizsargā polsterus.
• Uzmanieties ar iemutņa un ligatūras apstrādi — neveiciet pēkšņas kustības, lai nesalauztu niedri vai neizkropļotu iemutni.
• Laikus apmeklējiet instrumentu meistaru: regulēšana, polsteru nomaiņa un nelielu ieliešanu labošana pagarina instrumenta mūžu un uztur labu noskaņojumu.

Saksofons ir daudzpusīgs instruments ar bagātu vēsturi — tas savieno koka pūšaminstrumentu tonalitāti ar metāla izturību un vizuālo iespaidu, tāpēc joprojām ir ļoti populārs gan solistu, gan ansambļu repertuārā.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda veida instruments ir saksofons?

J: Kā saksofons rada skaņu?

J: Kādas ir dažas saksofonu kopīgās iezīmes?

J: Kādas ir saksofonu dažādās balsis?

J: Kas izgudroja saksofonu?

J: Kādos žanros parasti izmanto saksofonu?

J: Kas ir daži slaveni saksofona spēlētāji?

Meklēt pēc burta