Definīcija

Koka pūšaminstrumenti ir pūšaminstrumentu dzimtas instrumenti, kuros skaņa tiek radīta, gaisu izpūšot caur atveri vai caur nūjiņu(-ām). Tradicionāli tos vienmēr izgatavoja no koka, lai gan mūsdienās daļa instrumentu tiek ražoti arī no metāla vai plastmasas. Galvenais, kas klasificē instrumentu kā koka pūšaminstrumentu, nav izgatavošanas materiāls, bet gan skaņas radīšanas veids (piem., izmantojot niedres vai gaisa malu).

Galvenās grupas un to īpatnības

Orķestrī parasti izdala četras galvenās koka pūšaminstrumentu grupas. Katrā grupā ir arī dažāda izmēra un diapazona radniecīgi instrumenti:

  • Flautu ģimene — ietver parasto flautu, Pikolo un alta flauta, u. c. Flautas rada skanējumu, virzot gaisu pāri malu (nav niedres).
  • Oboju ģimene — tipiskā iezīme ir divas niedres (dubultniedre). Šajā grupā ir Oboja un lielāka tās versija — cor anglais (angļu valodā pazīstams kā English horn).
  • Klarnetes ģimene — darbojas ar vienu niedri (single reed). Piemēri: Klarnete, Basklarnete.
  • Fagotu ģimene — zemas frekvences dubultniedres instrumenti, piemēram, Fagots un kontrafagots.

Pazīstamākie piemēri un īsas iezīmes

  • Pikolo — augstākais no orķestra koka pūšiem; parasti skan apmēram vienu oktāvu augstāk nekā parastā flauta. Tās diapazons ir aptuveni trīs oktāvas.
  • Alta flauta, — lielāka un zemāka par parasto flautu, skan aptuveni ceturtdaļu (perfektu ceturtdaļu) zemāk (atkarībā no instrumenta reģistra).
  • Oboja — raksturīga ar izteiktu, nianšu pilnu skanējumu; izmanto dubulto niedri. Tās "radniecīgais" instruments cor anglais (angļu valodā) ir zemāks un tumšāks skanējums.
  • Klarnete — ļoti elastīgs instruments ar plašu diapazonu; parasti skan zemāk nekā flauta. Basklarnete sniedz vēl zemāku, bieži aptuveni vienu oktāvu zemāku reģistru.
  • Fagots — nodrošina orķestra zemākos koka pūšu reģistrus; tam ir raksturīgs dziļš, siltas krāsas tonis.
  • Rekorde — viens no senākajiem un populārākajiem koka pūšiem. To izmantojuši tādi dižgari kā Bahs, Telemans un Vivaldi. Mūsdienās plašāk pazīstamas ir arī lētākas plastmasas bērnu versijas, taču profesionālās rekordes joprojām tiek izgatavotas no koka.
  • Saksofons — lai arī vizuāli var izskatīties kā metāla instruments, to spēlē ar vienu niedri tāpat kā klarneti, tāpēc to klasificē kā koka pūšaminstrumentu. Saksofons bieži parādās ansambļos un džeza grupās.

Materiāli un būve

Vēsturiskie koka pūši parasti bija veidoti no cieta koka (piem., grenadila vai eļļainiem kokiem), bet mūsdienās izmanto arī metālu, plastmasu un to kombinācijas. Galvenie būves elementi ir korpuss ar atverēm vai klemmēm, mutes gabals vai niedre, un regulējamās mehānikas daļas. Niedres var būt izgatavotas no caurspīdīgākām šķiedrām vai sintētiskiem materiāliem.

Kā rodas skaņa

Koka pūšos skaņa rodas divos galvenajos veidos:

  • gaisa plūsma pāri malas (flautas), kur gaisa strūklas malas vibrē;
  • niedres vibrācija (viena vai divas niedres), kas pārvada svārstības uz korpusu un atverēm (klarnetes, obojas, fagoti, saksofoni).

Kur izmanto un kā uztur

Koka pūšaminstrumenti atrod plašu pielietojumu klasiskajā mūzikā, džeza, pasaules mūzikā, mūsdienu un populārajā mūzikā. Lai instruments labi skanētu un ilgi kalpotu, ir svarīga regulāra kopšana: niedru apmaiņa un žāvēšana, mutes gabala tīrīšana, koka eļļošana (ja piemērojams) un mehānikas apkope.

Svarīgi atcerēties

  • Izgatavošanas materiāls ne vienmēr nosaka klasifikāciju — svarīgākais ir skaņas radīšanas princips.
  • Daudzi instrumenti pastāv dažādos izmēros un taustos, kas paplašina to reģistru un lietojuma iespējas orķestrī vai kameransamblī.
  • Saksofons, lai gan veidots no metāla, tiek uzskatīts par koka pūšaminstrumentu, jo tas izmanto vienu niedri līdzīgi kā klarnete.