Flīģelis

Vēsture

Svilpes ir ļoti seni instrumenti. Cilvēki ir atraduši dažas svilpes, kas izgatavotas dzelzs laikmetā. Svilpju veids ir rekorde. Tajā ir caurumi septiņiem pirkstiem un vienam īkšķim. Turklāt tās viens gals ir lielāks par otru. Pirmās stabules tika izgatavotas 1500. gadā. To atliekas ir atrastas Vācijā, Nīderlandē un Grieķijā.

Eiropā 1500. un 1600. gadā daudzi cilvēki spēlēja fājorķestri. Anglijas karalim Henrijam VIII bija 76 flautisti. Viljams Šekspīrs savā lugā "Hamlets" runā par koklēm, bet Džons Miltons par tām runā savā poēmā "Pazudusī paradīze". Tā laika flautas tagad sauc par renesanses flautām.

1600. gadā cilvēki, kas izgatavoja magnetofonus, mēģināja rast jaunus veidus, kā uzlabot to skaņu. Viņi arī vēlējās, lai ar tiem varētu atskaņot sarežģītāku mūziku. Šī laika fōnisti tiek saukti par baroka fōnisti. Tie bija plānāki nekā renesanses flautas. Turklāt tos izgatavoja no vairākām daļām, kas bija saliktas kopā. Attēlā lapas augšpusē redzams, ka viens no flīģeļiem sastāv no trim daļām.

No 1700. gada otrās puses cilvēki priekšroku deva flautas un klarnetes spēlei, nevis flampas spēlei. Flautas ir piemērotas mūzikas atskaņošanai, kurā ir liels notu diapazons. Flautas ir labāk piemērotas arī tādas mūzikas atskaņošanai, kurai nepieciešams daudz hromatisku notu.

Mūsdienu periods

20. gadsimta 90. gados cilvēki vēlējās spēlēt veco mūziku ar veciem instrumentiem. Anglijā Arnolds Dolmetšs bija viens no cilvēkiem, kas ar to bija slavens. Arī citi mūziķi sāka spēlēt flautu nopietnās mūzikas koncertos. Daži no šiem cilvēkiem bija Franss Brīgens, Hanss-Martins Linde, Bernards Kranis un Deivids Munrovs. Mūsdienās cilvēki rakstīja jaunu mūziku flautai. Daži no viņiem ir Pauls Hindemits, Lučāno Berio, Džons Taveneris, Maikls Tippets, Bendžamins Britens, Leonards Bernšteins, Gordons Jēkabs un Edmunds Rubbra.

Rekordu dažkārt izmanto populārajā mūzikā. Grupa The Beatles spēlēja fājorķestri dziesmā Fool on the Hill, bet grupa Rolling Stones izmantoja fājorķestri dziesmā Ruby Tuesday.

Plastmasas magnetofoni tika izgudroti 20. gadsimtā. Tie ir lēti, un to kvalitāte (kas bieži vien nav saistīta ar cenu) ir ļoti atšķirīga atkarībā no ražotāja. Tie ir vienkārši instrumenti vienkāršas mūzikas atskaņošanai. Daudzās sākumskolās izmanto plastmasas flautas, lai mācītu bērniem mūziku.

Flīģeļa galvas savienojums tiek izmantots kā trokšņu, ritma un efektu instruments, kā arī kā rotaļu mūzikas instruments bērniem. Tā kā diriģenta galva darbojas kā svilpe, to var izmantot kā tādu. Nedaudz praktizējoties, ir viegli spēlēt visu veidu ritmus. Efektus veido, atverot un ar roku aizsedzot galvas locītavas apakšējo galu, vienlaikus pūšot. Daudzi spēlētāji pūš spēcīgāk kā "normāli" spēlējot flautu (piemēram, ar zirņu svilpīti), lai iegūtu ļoti asu un skaļu skaņu. Freiburgas Mūzikas augstskolas (Hochschule für Musik Freiburg) profesore Agnese Dorvarta (Agnes Dorwarth) apgalvo, ka tas ir pievilcīgs veids, kā panākt, lai bērni spēlē ar daļu instrumenta, kas var padarīt pievilcīgāku visa instrumenta spēli.

Plastmasas magnetofons.

Ierakstītāja veidi

Ierakstītāji tiek izgatavoti dažādos izmēros. Viszemākā nots lielākajai daļai flomāsteru ir C vai F. Tā ir nots, kas dzirdama, kad spēlētājs nosedz visus pirkstu un īkšķa caurumus. Soprāna flautas ir tā izmēra flautas, ko parasti spēlē skolās, un to dēvē arī par deskantflautu. Soprāna flautas viszemākā nots ir C. Dažas flautas ir mazākas par soprāna flautu, taču tās nav izplatītas. Alta flauta ir lielāka par soprāna flautu. Tās zemākā nots ir F. Citi galvenie izmēri ir tenora (ar zemāko noti C) un basa (ar zemāko noti F). Tiek izgatavoti arī instrumenti, kas ir lielāki par basu, taču tie nav plaši izplatīti. To vidū ir lielais bass, kontrabass, subgreatbass un subkontrabass. Par soprāna flautu augstākas flautas ir sopranīna un garkleina flautas.

Ierakstītāju grupas

Diktofons ir ļoti sociāls instruments. Daudzi cilvēki labprāt spēlē mazās vai lielās grupās. Grupas bieži vien kopā spēlē mūziku, kas ir rakstīta vairākiem dažādu izmēru flautas instrumentiem. Bieži vien soprāna, alta, tenora un basa flampeņiem ir atsevišķa mūzikas partija. Tas aptver plašāku nošu diapazonu, sākot no augstām skaņām līdz pat zemām, nekā to varētu spēlēt jebkurš atsevišķs instruments. Daži skaņdarbi ir rakstīti flautistu duetam (divi instrumenti), trio (trīs) vai kvartetam (četri). Šīs grupas sauc par ansambļiem, no franču valodas vārda "kopā". Daži cilvēki spēlē flautu orķestros. Dažkārt tajos ir 50 vai 60 spēlētāju ar deviņu izmēru instrumentiem.