Viljams Šekspīrs (dzimis 1564. gada 26. aprīlī - 1616. gada 23. aprīlī) bija angļu dramaturgs, dzejnieks un aktieris. Savas dzīves laikā viņš sarakstīja 39 lugas (apmēram puse no tām uzskatāmas par komēdijām) un divas garas poēmas. Viņš dzīvoja Stratfordā pie Ēvonas, Vorvikšīrā, Anglijā. Viņa lugas joprojām tiek iestudētas. Viņš bieži tiek citēts mūsdienu rakstniecībā.

Līdz 1594. gadam viņš bija aktieris kamerzāles vīru aktieru kompānijā (The Chamberlain's Men).

Viņa lugas ir dažādu veidu jeb žanru. Tās ir vēstures, traģēdijas un komēdijas. Šīs lugas ir vienas no pazīstamākajām angļu literatūrā, un tās tiek mācītas skolās visā pasaulē. Šekspīrs savus darbus rakstīja aptuveni no 1590. līdz 1613. gadam. Viņš tiek uzskatīts par pirmo rakstnieku, kurš uzrakstīja traģikomēdiju. (Traģikomēdija ir luga, kurā mijas komēdija un traģēdija ar laimīgām beigām.)

Šekspīra lugas ir rakstītas poētiskā valodā. Daudzu lugu darbība norisinās svešās, tālās vietās un laikos. Tās joprojām ir populāras. Stāsti bieži ir aizraujoši, ļoti smieklīgi (komēdijās) vai ļoti skumji (traģēdijās) un liek cilvēkiem vēlēties uzzināt, kas notiks ar viņa lugu varoņiem. Viņš daudz runā par lietām, kas ir svarīgas arī mūsdienās, piemēram, par mīlestību, skumjām, cerību, lepnumu, naidu, greizsirdību un muļķību.

Šekspīrs papildināja angļu valodu ar jauniem vārdiem un frāzēm. Viņš arī padarīja dažus vārdus populārākus. Viņš radīja vairāk nekā 1700 angļu valodas vārdu.

Agrīnā dzīve un ģimene

Viljams Šekspīrs piedzima un uzauga Stratfordā pie Ēvonas. Viņa tēvs Džons Šekspīrs bija cimdu meistars un vietējais amatnieks; māte Marija bija no vietējās zemāko slāņu ģimenes. Par Šekspīra izglītību nav daudz dokumentāru ziņu, taču tiek uzskatīts, ka viņš apmeklēja King Edward VI grammar skolu, kur ieguva stingru latīņu klasiskās literatūras pamatu. Ap 1582. gadu viņš apprecējās ar Annu Hetaveju (Anne Hathaway) — viņai bija 26 gadi, viņam aptuveni 18 — un viņiem bija trīs bērni: Susanna (dz. 1583) un dvīņi Hamnets un Džudita (dz. 1585). Hamneta nāve 1596. gadā bija liels zaudējums ģimenei.

Darbs teātrī un rakstniecība

Šekspīrs pārcēlās uz Londonu, kur strādāja gan kā aktieris, gan kā dramaturgs. Viņš saistījās ar aktieru kompāniju, kas vēlāk kļuva slavena kā The Chamberlain's Men (vēlāk, pēc Jēkaba I troņa stāšanās, — King's Men). Viņš bija daļa no šīs kompanijas, kas vadīja slaveno Globe teātri (uzcelts 1599. gadā) un spēlēja arī Blackfriars telpās.

Viņa rakstītais laiks aptver galvenokārt 1590.–1613. gadus. Blakus lugām Šekspīrs publicēja divas garas poēmas: Venus and Adonis (1593) un The Rape of Lucrece (1594), kā arī 154 sonetus, kas aplūko mīlestību, laiku, skaistumu un dzejnieka attiecības ar iemīļotajiem motīviem.

Rakstības stils un iezīmes

  • Visbiežāk Šekspīrs rakstīja tuksturs rindiņā — iambiskajā pentametrā —, kas dod lugām ritmu un lirisku tonalitāti.
  • Viņš labi pārzina cilvēka psiholoģiju: viņa varoņi ir daudzslāņaini, bieži iekšēji konfliktējoši, un spēj iedvesmot līdzjūtību un izpratni.
  • Izmanto soliloķus (vienatnes runas), lai atklātu varoņu domas; pazīstamākais piemērs ir Hamleta “Būt vai nebūt”.
  • Viņa lugas apvieno traģēdiju, komēdiju, vēsturi un “romantiskas” vai “problematiskas” lugas (vēlīnāk sauktas par traģikomēdijām vai romancēm), radot žanru sajaukumu.

Slavenākās lugas un piemēri

Dažas no vispazīstamākajām Šekspīra lugām, kuras bieži iestudē un pēta:

  • Hamlets — iekšēja cīņa, atriebība un eksistenciālas pārdomas.
  • Romeo un Džuljeta — traģiska mīlasstāsta klasisks piemērs.
  • Otello — par greizsirdību un manipulāciju.
  • Makbets — vara, ambīcijas un vainas sajūta.
  • Kārļa Līrs — traģēdija par vecumu, varu un ģimenes attiecībām.
  • Sapnis vasaras naktī un Twelfth Night — smejošas, krāsainas komēdijas ar mīlestības pārpratumiem.
  • The Tempest — brīnums un atjaunošanās, bieži uzskatīta par vienu no vēlīnajām “romancēm”.

Valodas mantojums

Šekspīrs ieviesa angļu valodā daudz vārdus un frāžu, padarot noteiktus izteicienus populārākus. Kaut gan precīzs skaits ir grūti noteikams, vairākos avotos min, ka viņš «radījis» vai pirmoreiz literāri dokumentējis vairāk nekā 1 700 angļu vārdu. Viņa frāzes ienākušas ikdienas valodā un literatūrā visā pasaulē.

Piekopšana, publikācijas un mantojums

Pēc Šekspīra nāves 1616. gadā divi viņa draugi un kolēģi, Džons Hemingess un Henrijs Kondels, 1623. gadā izdeva First Folio — kolekciju, kurā apkopotas 36 lugas. Šis izdevums ir ļoti vērtīgs, jo bez tā daļu lugas būtu zaudējušas vai mainījušas savu formu.

Šekspīra ietekme uz teātri, literatūru un valodu ir milzīga — viņa darbi tiek iestudēti dažādās valodās, pielāgoti filmām, operām un mūzikas darbiem, un tie joprojām iedvesmo rakstniekus, režisorus un akademiķus.

Kritika un debates

Laika gaitā ir bijušas diskusijas par to, vai dokumentētais Viljams Šekspīrs no Stratfordas patiešām ir visu ar viņa vārdu saistīto darbu autors. Lai gan pastāv dažādas autortiesību teorijas, lielākā daļa akadēmisko pētnieku un literatūras vēsturnieku atzīst Šekspīru no Stratfordas par lugas autora.

Vēl dažas biogrāfiskas piezīmes

  • Viņš atgriezās dzimtajā Stratfordā vēlīnās dzīves gados un tika apbedīts turpat — Holy Trinity Church. Pie kapa ir uzraksts, kas brīdina neiznīcināt kapa vietu.
  • Viņa darbi turpina tikt mācīti skolās un analizēti akadēmiskajā literatūrā, jo tie sniedz ieskatu cilvēka emocionālajā un sociālajā dzīvē, kas saglabā aktualitāti arī šodien.

Šekspīra daiļrades daudzveidība, spēja izteikt universālas patiesības caur spēcīgiem dialogiem un dramatiskiem konfliktiem, kā arī viņa ietekme uz valodu padara viņu par vienu no nozīmīgākajiem rakstniekiem pasaules literatūras vēsturē.