Francis Bacon
Frānsiss Bēkons, 1. vikonts Sent Albans (Francis Bacon, 1st Viscount St. Alban KC, (1561. gada 22. janvāris - 1626. gada 9. aprīlis), bija angļu filozofs, valstsvīrs un rakstnieks. Viņš tiek dēvēts par vienu no visu laiku izcilākajiem domātājiem, kura idejas ir mainījušas cilvēku domāšanas veidu.
Viņš dzimis Londonā, sera Nikolasa Bēkona dēls un karalienes Elizabetes padomnieka Viljama Sesila brāļadēls. Viņš ieguva izglītību Trīsvienības koledžā, Kembridžā. Viņa pirmais darbs bija jurista profesija. Vēlāk viņš kļuva par parlamenta deputātu, un 1586. gadā viņam bija vadošā loma Skotijas karalienes Marijas nāvessoda izpildē. 1591. gadā viņš kļuva par Eseksas grāfa Roberta Devero draugu un saņēma no viņa daudz vērtīgu dāvanu. Pēc tam, kad Eseksa vadīja sacelšanos pret karalieni, Bēkons bija viens no tiem, kas vadīja izmeklēšanu, kuras rezultātā 1601. gadā Esekss tika sodīts ar nāvi.
Bēkonam bieži radās nepatikšanas, jo viņš pārāk daudz tērēja, un 1601. gadā viņš tika arestēts par parādiem. Kad 1603. gadā par karali kļuva Džeimss, Bēkona stāvoklis uzlabojās. Viņš 1603. gadā tika iecelts bruņinieka kārtā. Viņš bija viens no tiem, kas iestājās par Anglijas un Skotijas apvienošanos vienā valstī, kas notika pēc viņa dzīves, 1700. gadā. Bēkons 1606. gadā apprecējās ar Alisi Barnhemu, un nākamajā gadā viņu iecēla par ģenerāladvokātu. Viņam turpināja piešķirt labāk apmaksātus amatus, tostarp ģenerālprokurora, lorda glabātāja un lorda kanclera amatus.
1618. gadā viņš tika iecelts par baronu Verulamu, bet 1621. gadā - par St.Albansas vikontu. Tā kā viņam nebija bērnu, abi tituli beidzās līdz ar viņa nāvi.
Viņš izmantoja savus amatus, lai nopelnītu vairāk naudas sev, un 1621. gadā parlaments atzina viņu par korumpētu. Viņam tika uzlikts 40 000 mārciņu sods un viņš tika atcelts no visiem amatiem. Karalis Džeimss sodu atcēla, taču kādu laiku viņš tika turēts ieslodzījumā Londonas tornī.
Viņš kļuva pazīstams kā viens no vadošajiem domātājiem, kas radīja jaunu skatījumu uz pasauli. Viņa darbi aizsāka un padarīja slavenu domāšanas veidu par zinātni. Šo domāšanas veidu tagad sauc par Bēkona metodi. Tās pamatā ir pasaules aplūkošana, veicot eksperimentus. Pēc rezultātu novērošanas zinātnieks izdomā, kā izskaidrot notikušo. Pēc tam šo ideju vai hipotēzi pārbauda ar vairākiem eksperimentiem. Šādu domāšanas veidu zinātnē sauc par induktīvo metodoloģiju. Bēkona laikā šīs metodes saistīja ar maģiju, tostarp hermetismu un alķīmiju. Alķīmija pētīja uguni, zemi, ūdeni un gaisu. Alķīmiķi mēģināja no svina iegūt zeltu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Frānsiss Bēkons?
A: Frānsiss Bēkons bija angļu filozofs, valstsvīrs un rakstnieks, kurš dzīvoja no 1561. līdz 1626. gadam. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem domātājiem, kura idejas ilgstoši ietekmējušas cilvēku domāšanu.
J: Kāds tituls viņam bija?
A: Frānsiss Bēkons bija 1. vikonta Sent Albana KC īpašnieks.
J: Kad viņš dzīvoja?
A: Frānsiss Bēkons dzīvoja no 1561. gada 22. janvāra līdz 1626. gada 9. aprīlim.
J: Kāds ir viņa mantojums?
A: Frānsisa Bēkona mantojums ir tas, ka viņa idejas ir mainījušas cilvēku domāšanas veidu un turpina ietekmēt mūsdienu domāšanu.
J: Kur viņš dzimis?
A: Nav precīzi zināms, kur Frānsiss Bēkons ir dzimis, bet tiek uzskatīts, ka viņš varētu būt dzimis Londonā vai York House Strandā, Anglijā.
J: Kāds domātājs viņš bija?
A: Frānsiss Bēkons bija ietekmīgs filozofs un domātājs, kura idejas veidoja lielu daļu mūsdienu domāšanas un filozofijas.
J: Kā viņa darbi ir ietekmējuši sabiedrību?
A: Viņa darbi ir neatgriezeniski ietekmējuši cilvēku domāšanu un turpina veidot mūsdienu domāšanu arī mūsdienās.
