Frānsiss Bēkons — angļu filozofs un zinātnes metodes pamatlicējs
Frānsiss Bēkons, 1. vikonts Sent Albans (Francis Bacon, 1st Viscount St. Alban KC, (1561. gada 22. janvāris - 1626. gada 9. aprīlis), bija angļu filozofs, valstsvīrs un rakstnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajiem domātājiem agrīnajā modernajā periodā; viņa idejas būtiski ietekmēja gan filozofiju, gan zinātnes attīstību.
Izglītība un agrīnā karjera
Viņš dzimis Londonā, sera Nikolasa Bēkona dēls; viņa ģimene bija saistīta ar angļu valdību — viņa māte bija radiniece Viljama Sesila (Burglija), karalienes Elizabetes galvenā padomnieka. Bēkons ieguva izglītību Trīsvienības koledžā, Kembridžā, vēlāk studēja arī tiesību zinības un darbojās advokātu korporācijā (Gray's Inn), sākot savu profesionālo ceļu kā jurists.
Politiskā darbība
Bēkons bija aktīvs politikā — vairākkārtēja Parlamenta loceklis un karjerā virzījās uz augšu, ieņemot dažādus valsts amatus. Viņš sadarbojās ar dažādiem ietekmīgiem laikabiedriem; 1591. gadā viņam bija draudziskas attiecības ar Eseksas grāfu Robertu Devero, no kura saņēma arī dāvanas. Kad Eseksa sacelšanās pret karalieni beidzās, Bēkons piedalījās izmeklēšanas un tiesvedības procesā, kas rezultējās Eseksa sodīšanā 1601. gadā.
Bēkonam reizēm radās finanšu grūtības — 1601. gadā viņš tika saistīts ar parādiem. Kad 1603. gadā par karali kļuva Džeimss I, Bēkona stāvoklis uzlabojās; viņu 1603. gadā bruņoja par sera kārtu. Vēlāk viņam tika piedāvāti nozīmīgi valsts amati, tostarp ģenerāladvokāta (Solicitor General / Attorney posts) un augstākas tiesu institūciju vietas. 1618. gadā viņam piešķīra bārona Verulama titulu, bet 1621. gadā — St. Albansas vikonta titulu; abi tituli beidzās, jo viņam nebija pēcteču.
Sods par korupciju un pēdējie gadi
1621. gadā Bēkons nonāca parlamenta apsūdzību priekšā par korupciju: viņu apsūdzēja par savtīgu amata izmantošanu, par ko tika piespriests sods un viņš tika atcelts no amatiem. Parlaments piesprieda lielu naudas sodu (palīdzot rekonstruētlaiku avotu ziņas — 40 000 mārciņu) un īslaicīgu diskreditāciju; karalis Džeimss sodu vēlāk mīkstināja. Daļā aprakstu minēts, ka viņu īslaicīgi turēja Londonas torņa tipa ieslodzījumā (šajā tekstā attiecīgajā vietā var būt dažādi vēsturiskie apraksti).
Filozofija un zinātnes metode
Bēkons pazīstams galvenokārt kā viens no empīriskās zinātnes un induktīvās metodes aizsācējiem. Viņa galvenie filozofiskie darbi ir The Advancement of Learning (1605), Novum Organum (1620) un posthumais alegorisks darbs New Atlantis (publicēts 1627). It īpaši Novum Organum ietver viņa kritiku pret vienkāršu deduktīvu secināšanu no autoritāšu mācībām un aicinājumu uz rūpīgu novērojumu, eksperimentu un pamatojumu uz faktu vākšanu — tas kļuva par pamatu mūsdienu zinātniskajai metodei.
Bēkons formulēja arī ideju par "idoliem" — cilvēka prāta maldīgajiem priekšstatiem, kas traucē skaidrai izziņai (Idoli cilts, Idoli alas, Idoli tirgus un Idoli teātra). Viņš uzsvēra, ka zinātnē jāsāk no rūpīgas novērošanas un eksperimentiem, no tiem jāizdara vispārīgāki secinājumi (indukcija), kas pēc tam tiek testēti ar papildu pārbaudījumiem.
Mūsdienu lasītājam var būt pārsteigums, ka Bēkona laikabiedru zinātnes prakse reizēm saplūda ar tā laika ezoteriskām tradīcijām — maģiju, hermetismu un alķīmiju — jo viss zināšanu lauks toreiz vēl nebija precīzi nodalīts. Tomēr Bēkona nozīmīgums slēpjas viņa aicinājumā sistemātiski un praktiski pētīt dabu, nevis aprobežoties ar autoritātēm vai dogmām. Alķīmijas vēsturiskie mērķi ietvēra elementu pētīšanu (uguns, zeme, ūdens, gaiss) un pārvēršanas centienus (piem., faktiski novērojumi un simboliskas idejas par svina un zelta attiecībām), taču Bēkons centās pārvērst izpēti par praktisku, eksperimentālu nodarbi.
Darbi un ietekme
- The Advancement of Learning — par zināšanu sakārtošanu un izglītības uzlabošanu.
- Novum Organum — par jaunām izpētes metodēm; šis darbs ieviesa induktīvo pieeju plašākā intelektuālajā apritē.
- Essays (Esejas) — dzīves, morāles un politikas īsie raksti, kas saglabāja popularitāti gandrīz visa 17. gadsimta garumā.
- New Atlantis — utopisks darbs, kurā attēlota sabiedrība, kas cieši strādā pie zinātnes attīstīšanas un racionālas izpētes.
Bēkona idejas ietekmēja vēlīnāko zinātnes attīstību, tajā skaitā tādus veidojumus kā Royal Society un plašu empirisko pieeju nostiprināšanos. Viņa uzsvērtais eksperiments un indukcija palīdzēja pāriet no skolastiski-deduktīvas pasaules uztveres uz rūpīgāku, eksperimentāli pārbaudāmu zinātnes praksi.
Mantojums
Frānsisa Bēkona darbi un idejas palikušas par vienu no agrīnajām modernās zinātnes un empirisma balstslodzēm. Viņa raksti iedrošināja domu, ka cilvēks var mērķtiecīgi pētīt un pārveidot dabu, pamatojoties uz rūpīgiem novērojumiem, eksperimentiem un kritisku domāšanu. Viņa aizraušanās ar zinātnes organizēšanu un praktisku pielietojumu ir atstājusi ilgstošu ietekmi uz filozofiju, zinātni un politisko domāšanu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Frānsiss Bēkons?
A: Frānsiss Bēkons bija angļu filozofs, valstsvīrs un rakstnieks, kurš dzīvoja no 1561. līdz 1626. gadam. Viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem domātājiem, kura idejas ilgstoši ietekmējušas cilvēku domāšanu.
J: Kāds tituls viņam bija?
A: Frānsiss Bēkons bija 1. vikonta Sent Albana KC īpašnieks.
J: Kad viņš dzīvoja?
A: Frānsiss Bēkons dzīvoja no 1561. gada 22. janvāra līdz 1626. gada 9. aprīlim.
J: Kāds ir viņa mantojums?
A: Frānsisa Bēkona mantojums ir tas, ka viņa idejas ir mainījušas cilvēku domāšanas veidu un turpina ietekmēt mūsdienu domāšanu.
J: Kur viņš dzimis?
A: Nav precīzi zināms, kur Frānsiss Bēkons ir dzimis, bet tiek uzskatīts, ka viņš varētu būt dzimis Londonā vai York House Strandā, Anglijā.
J: Kāds domātājs viņš bija?
A: Frānsiss Bēkons bija ietekmīgs filozofs un domātājs, kura idejas veidoja lielu daļu mūsdienu domāšanas un filozofijas.
J: Kā viņa darbi ir ietekmējuši sabiedrību?
A: Viņa darbi ir neatgriezeniski ietekmējuši cilvēku domāšanu un turpina veidot mūsdienu domāšanu arī mūsdienās.
