Statesman

Valstsvīrs vai valstsvīre ir cienījams, prasmīgs un pieredzējis politiskais līderis vai amatpersona. Lielākajā daļā gadījumu valstsvīrs ir politiķa pretstats. Politiķi tiek uzskatīti par cilvēkiem, kuri teiks vai darīs jebko, lai tiktu ievēlēti vai iegūtu varu. Savukārt valstsvīrs ir cilvēks, kurš visu dara tautas, kuru viņš pārstāv, vispārējā labuma vārdā. Nosaucot kādu cilvēku par valstsvīru, tiek augstu novērtēta viņa godprātība. Ja kādu nosauc par politiķi, tas parasti nozīmē, ka šī persona ir ļoti maz cieņas vērta. Piemēram, Džordžu Vašingtonu gandrīz vienmēr sauc par valstsvīru. Vecākais valstsvīrs ir termins, ar ko bieži vien apzīmē vecāka gadagājuma politiķi vai padomnieku, kurš tiek uzskatīts par augstāku par parasto politiķi.

Valsts pārvaldes iestāžu vadītāji

51. gadā p.m.ē. Cicerons publicēja savu darbu "Par republiku" ("De re publica"). Dialogs bija par to, kas ir īsts valstsvīrs. Tas bija par tikumiem un ideāliem, kādiem jābūt šādam vadonim. Cicerons rakstīja, ka izcilam valstsvīram nav jānāk no aristokrātiem. Taču viņam jābūt virtus (tikumībai), iustitia (taisnīguma izjūtai) un gudrībai. Viņam jābūt arī dignitas (aptuveni tulkojot kā cieņa), atturīgam, dāsnam un augstsirdīgam.

Valstsvīram ir noteiktas pamatvērtības, un viņš nemainīs savus uzskatus, lai tikai veicinātu politisko karjeru. Ja izmaiņas politikā ir nepieciešamas cilvēku, kuriem viņš kalpo, labā, tās tiks veiktas neatkarīgi no tā, cik ļoti tās tiks kritizētas. Saskaņā ar Hans J. Morgenthau, grāmatas "Politics Among Nations" (Politika starp tautām) autoru, valstsvīri uz lietām raugās reālistiski - tādas, kādas tās ir patiesībā. Viņi raugās, kā politika ietekmēs nāciju. Valstsvīrs nav tas pats, kas monarhs vai karalis, jo viņu mērķi nav vienādi. Valstsvīrs nevēlas valdīt vai kontrolēt cilvēkus, viņš vai viņa vēlas tos izglītot, lai viņi būtu piemēroti dzīvot demokrātijā. Tāpat kā pirms viņa Platons, Aleksis de Tokvils uzskatīja, ka valstsvīrs ne tikai izglīto savu tautu, bet arī kaut kādā veidā veido tās raksturu.

Kad 1861. gadā Abrahams Linkolns kļuva par Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, vairums cilvēku tajā saskatīja neveiklu, sapucējušos lauku dumpinieku. Viņš nekad nebija ceļojis uz Eiropu, un gan amerikāņu tauta, gan ārvalstu augstmaņi viņu uzskatīja par rupju un neizsmalcinātu. Nīderlandes ministrs par Linkolnu rakstīja: "Viņš un viņa sieva izskatās kā ..... rietumu zemnieki, un pat šajā zemē, kur nav tiesību būt īgniem, viņu parastās manieres un izturēšanās nelaimi pakļauj viņus izsmieklam". Lai gan daudzi neatceras Linkolnu kā izcilu ārpolitikas prezidentu, patiesībā viņš tāds bija. Kā īsts valstsvīrs Linkolns prasmīgi vadīja ārpolitiku ļoti bīstamā laikā Pilsoņu kara laikā, kad Amerikas Savienotās Valstis bija neaizsargātas pret ārvalstu intervenci. Kevins Peraino uzskata, ka Linkolns "ir uzskatāms par vienu no galvenajiem Amerikas ārpolitikas prezidentiem - cienīgu paraugu studentiem, kas apgūst pasaules mēroga jautājumus". Vēsturnieki jau sen ir pierādījuši, ka Linkolns bija liels valstsvīrs, kurš nenogurstoši strādāja, lai izveidotu savu valsti par kaut ko lielāku, nekā tā bija. Viņš lika pamatus tam, lai vēlāk Amerika kļūtu par pasaules lielvaru.

Ievērojami valstsvīri un valstsvīres

Saistītās lapas

  • Politiķis
  • Diplomāts
  • Amata zvērests

AlegsaOnline.com - 2020 / 2023 - License CC3