Demostēns — Atēnu izcilais orators un valstsvīrs (384–322 p.m.ē.)
Demostēns (384–322 p.m.ē., grieķu: Δημοσθένης, Dēmosthénēs) bija izcilākais grieķu valstsvīrs un orators no senajām Atēnām. Viņa runas tiek uzskatītas par klasiskās atikas oratorijas meistarības virsotni, un tās sniedz vērtīgu ieskatu politiskajā un kultūras dzīvē Senajā Grieķijā 4. gadsimtā p.m.ē. Demostēns apguva retoriku, rūpīgi studējot iepriekšējo dižo oratoru runas; viņa ranas atspoguļo gan juridisko pieredzi, gan politisko aizrautību. Savas pirmās tiesas runas viņš teica divdesmit gadu vecumā, efektīvi argumentējot, lai atgūtu no aizbildņiem zaudēto mantojumu. Kādu laiku viņš pelnīja iztiku kā profesionāls runu sacerētājs un advokāts, rakstot runas, kas tika izmantotas privātās tiesas prāvās.
Agrīnā dzīve un izglītība
Demostēna tēvs mira, kad zēns bija mazs, un par viņa mantu kļuva aizbildņu pārziņā, kuri to izšķērdēja. Šī pieredze mudināja Demostēnu cīnīties tiesās un uzsākt retorikas apmācības. Pēc tradicionāliem stāstiem (īpaši Plutarha un citu biogrāfu ziņojumos) viņam bija runas traucējumi un viegls stostīšanās raksturs, ko viņš centos pārvarēt ar smagu pašaizliedzīgu treniņu — runājot ar akmeņiem mutē, pārrunājot tekstus pie jūras, skaitot dzeju un vingrojot balsi skrejot kalnos. Lai gan daļa no šiem aprakstiem var būt idealizēta, tie ilustrē viņa atdevi retorikai un publiskajai uzstāšanās mākslai.
Runu rakstīšana un stila īpatnības
Mūsdienās saglabājušās aptuveni 61 runa, kas tiek viņam piedēvēta; lielākā daļa no tām tiek uzskatītas par autentiskām. To vidū ir gan privātās tiesas runas, gan politiskās runas — īpaši slavenās "Filipikas" (pret Maķedoniju un Filipu IIMaķedonijas) un "Olīnthijas" (par Olinthi pilsētas un alianses jautājumiem). Viņa retoriskā meistarība izpaužas:
- stingrā argumentācijas loģikā un juridiskā faktu izklāstā,
- spēcīgā emociju lietojumā, kas vērsts uz klausītāju mobilizēšanu,
- tīrā, dzīvīgā attēlojuma valodā un ritmiskā frāzējumā,
- lietojot taktisku paužu un tempa maiņu, lai pastiprinātu iespaidu.
Politiskā darbība un pretestība Maķedonijai
21 gada vecumā Demostēns kļuva par Atēnu kara kuģu komandieri, un, rakstot runas citiem, viņš paralēli arvien aktīvāk iesaistījās politiskajā dzīvē. No 354. gada p.m.ē. viņa pirmās publiskās politiskās runas iezīmēja pāreju uz valsts līmeņa darbību. Visvairāk viņš veltīja savu enerģiju pretestībai Maķedonijas ekspansijai un īpaši pret Filipu IIMaķedonijas, kuru uzskatīja par lielāko draudu Atēnu brīvībai. Demostēns centās:
- veidot alianšu tīklus starp Grieķijas polis (Atēnām, Thebām, citām pilsētvaltīm),
- mobilizēt publiku un Senātu par aktīvu savas pilsētas aizstāvību,
- stiprināt floti, jo uzskatīja jūras spēku par svarīgu pretspēku maķedoniešu varai.
Konflikts ar Aleksandru un beigas
Pēc Filipa II nāves Demostēns aktīvi iestājās pret jaunā karaļa Aleksandra Lielā pārvaldību un piedalījās Atēnu sacelšanās mēģinājumā. Sacelšanās beidzās neveiksmīgi, un Maķedonijas vara tika nostiprināta. Pēc Aleksandra nāves 323. gadā p.m.ē. Atēnu un to sabiedroto sacelšanās (dažkārt saukta par Lamijas karu) īsā brīdī atkal deva cerību, taču galu galā Maķedonijas ģenerāļi, atkal vienojoties, apspieda sacelšanos. Kad Antipātrs, viens no Aleksandra pārstāvjiem, nosūtīja savus aģentus (tradicionāli minēts Arhija vārds), Demostēns izvairījās no aresta, atņemot sev dzīvību — tradicionālie avoti ziņo, ka viņš iedzēra indi, lai neiekļūtu ienaidnieka varā. Pastāv variācijas par precīzu nāves veidu, bet kopējā tradīcija uzsver, ka viņš izvēlējās nāvi brīvības tēlā, nevis pakļaušanos maķedoniešu arestam.
Mantojums un saudzīga atzīšana
Aleksandrijas kanonā, ko sastādīja Bizantijas Aristofāns un Samotrakas Aristarhs, Demostēns tika iekļauts kā viens no desmit izcilākajiem atikas oratoriem un runu rakstniekiem. Romas oratori un retoriķi, piemēram, Cicerons, slavēja viņu kā "perfektu oratoru", un Kvintiliāns dēvēja par etalonu lex orandi. Longīns izcēla viņa spēju "līdz maksimumam pilnveidot cildeno runas toni, dzīvas kaislības, bagātību, gatavību, ātrumu". Demostēna runas ietekmēja ne tikai antīko pasauli, bet arī vēlāku retorikas tradīciju Renesanses un jaunlaiku laikos, kļūstot par obligātu studiju materiālu tiem, kas apguva klasisko retoriku.
Īsumā: Demostēns bija ne tikai talantīgs runas mākslinieks un jurists, bet arī dedzīgs pilsonis, kura politiskā dzīve bija veltīta Atēnu brīvībai. Lai gan viņa politiskie centieni dažkārt beidzās neveiksmīgi, viņa literārais un retorisks mantojums saglabājās un iedvesmoja nākamos laikus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Demostēns?
A: Demostēns bija pazīstams grieķu valstsvīrs un orators no senajām Atēnām, kurš dzīvoja 4. gadsimtā pirms mūsu ēras.
J: Kā Demostēns apguva retoriku?
A: Demostēns iemācījās retoriku, studējot iepriekšējo dižo oratoru runas.
J: Kad viņš teica savas pirmās tiesas runas?
A: Savas pirmās tiesas runas viņš teica divdesmit gadu vecumā.
J: Kādu darbu viņš sāka strādāt 21 gada vecumā?
A: 21 gada vecumā Demostēns sāka strādāt Atēnās par kara kuģu komandieri.
J: Kāpēc viņš sāka interesēties par politiku?
A: Viņš sāka interesēties par politiku, rakstot runas citiem. gadā p.m.ē. viņš teica savu pirmo publisko politisko runu.
J: Kādi bija viņa kā politiķa mērķi?
A: Viņa kā politiķa mērķi bija saglabāt Atēnu brīvību un izveidot aliansi pret Maķedoniju, neveiksmīgi mēģinot kavēt Filipa plānus paplašināt savu ietekmi uz dienvidiem, iekarojot visas Grieķijas valstis.
Jautājums: Kā Demostēnu atzina citi dižgari vēstures gaitā?
A: Aleksandrijas kanonā, ko sastādīja Bizantijas Aristofāns un Samotrakas Aristarhs, Demostēns tika atzīts par vienu no desmit izcilākajiem atikas oratoriem un runu rakstniekiem. Longīns viņu slavēja par to, ka viņš ir pilnveidojis "cildenu runas toni, dzīvas kaislības, bagātību, gatavību, ātrumu". Cicerons viņu slavēja kā "perfektu oratoru", kuram nekas netrūkst, un Kvintiliāns viņu slavēja kā "lex orandi" ("oratorijas etalons") un kā "inter omnes unus excellat" ("viņš ir vienīgais starp visiem oratoriem").
