Orators definīcija — publiskas runas meistars un retorikas praktiķis
Orators ir cilvēks, kurš publiski aizstāv kādu lietu, ideju vai pozīciju. Sākotnēji tas nozīmēja publisku runu par vai pret kādu personu vai priekšlikumu. Senajā grieķu, latīņu, franču un angļu valodā orators tiesās runāja par vai pret apsūdzētajiem, kā arī par vai pret svarīgiem politiskiem lēmumiem, piemēram, par došanos uz karu. Pakāpeniski tas sāka nozīmēt cilvēku, kurš oficiālos gadījumos runā publiski. Orators var darboties tiesās, parlamentā, reliģiskā sapulcē, mītiņā vai arī izglītojošā pasākumā — visur, kur nepieciešama pārliecinoša runa un ietekme uz auditoriju.
Retorika un oratora prasmes
Oratorija jeb retorika ir argumentācijas un pārliecināšanas māksla, ko izmanto oratori. Tā iekļauj gan domu loģisku izkārtojumu, gan valodas līdzekļu lietojumu, balses tembru, ķermeņa valodu un spēju saprast auditoriju. Tradicionāli retorikas pamatā ir trīs svarīgas sastāvdaļas: ethos (runātāja uzticamība), logos (loģiski argumenti) un pathos (emocionāla iesaiste).
Praktiskas oratora iemaņas ietver:
- argumentu izvēli un pierādījumu lietošanu;
- retoriskos paņēmienus — jautājumus, atkārtojumus, salīdzinājumus, metaforas;
- kontaktēšanos ar auditoriju un līdzsvarotu emociju izmantošanu;
- balss un elpošanas kontroli, ķermeņa valodu un laika izjūtu.
Oratori un plašsaziņas līdzekļi
Drukāšanas izgudrojums ļāva pavairot un lēti ražot grāmatas. Tas oratoriem deva jaunu iespēju — pārliecināt ne tikai runājot klātienē, bet arī drukātā veidā. Nākamie mediji — radio un kino — vēl vairāk paplašināja runas sasniedzamību. Ādolfs Hitlers un Vinstons Čērčils ir labi piemēri tam, kā oratori 20. gadsimtā izmantoja tādus plašsaziņas līdzekļus kā radio un kino, kur agrāk varēja izmantot tikai runu. Abi rakstīja grāmatas, kas tika pārdotas lielā skaitā, lai gan Čērčila grāmatas bija ne tikai par politiku.
Mūsdienās televīzijai un laikrakstiem ir būtiska nozīme vēlēšanu izlemšanā, tīmeklim - mazāk. Taču pēdējās desmitgadēs tieši tīmeklis un sociālie mediji ir kļuvuši par galvenajiem informācijas izplatīšanas kanāliem — tie ļauj oratoriem sasniegt milzīgas auditorijas, virzīt tēmas, radīt kampaņas un mērķēt ziņojumus pēc specifiskām grupām. Video platformas, tiešraides un podkāsti papildina tradicionālo publisko runu, veidojot jaunu oratorijas praksi mūsdienu mediju vidē.
Oratori kā pārmaiņu aģenti
Cita veida oratori ir tie, kuri vēlas mainīt sabiedrības uzskatus un iedvesmot rīcību. Tādi reliģiskie sludinātāji kā Mārtiņš Luters un Džons Nokss mainīja reliģiju Rietumeiropā; Viljams Vilberforss un Sojurnere Trūta vadīja cīņu pret verdzības ļaunumu. Emmeline Pankhursta, Mārtins Luters Kings juniors un citi cīnījās, lai panāktu vienlīdzīgas tiesības visiem pilsoņiem.
Oratori bieži vien ir arī sabiedrisko kustību līderi — viņi kombinē retoriku ar organizatoriskām prasmēm, lai sasniegtu likumu izmaiņas, sabiedrības attieksmes maiņu vai sociālas reformas. Bieži viņiem ir filozofiska, morāla vai juridiska bāze, kuru tie izmanto kā argumentu avotu.
Mūsdienu orators un sabiedrība
Mūsdienās mums ir oratori tāpat kā senajiem grieķiem. Galvenā atšķirība ir tā, ka grieķi varēja viņus redzēt un klausīties aci pret aci, bet mūsdienās mēs to reti kad varam darīt. Tomēr digitālo tehnoloģiju laikmetā daudzus oratorus var redzēt vai klausīties tiešraidē vai ierakstos — viņu runas sasniedz cilvēkus visā pasaulē. Oratorijas prasmes joprojām ir svarīgas politikā, tiesvedībā, reliģijā, uzņēmējdarbībā un izglītībā.
Lai kļūtu par efektīvu oratoru, parasti nepieciešama prakse, kritiska domāšana, izpratne par auditoriju un spēja strukturēt argumentus. Daudzi izmanto runas kursus, debatju klubus un publiskās runas treniņus, lai attīstītu šīs prasmes. Retorikas izglītība paliek svarīga — tā ne tikai palīdz runāt pārsteidzoši, bet arī ļauj klausītājiem izvērtēt ziņojumus kritiski un atpazīt manipulāciju.
Retorika
Pētījumu par to, kā oratori veic pārliecināšanu, sauc par retoriku. Tā tiek pētīta vismaz 2500 gadus, un par to ir sarakstīts milzīgs skaits grāmatu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir orators?
A: Orators ir cilvēks, kurš oficiālos gadījumos uzstājas publiski, parasti, lai aizstāvētu vai aizstāvētu kādu personu vai priekšlikumu.
J: Kā drukas izgudrošana ietekmēja oratorus?
A: Grāmatu izgudrošana ļāva pavairot un lēti izgatavot grāmatas, kas oratoriem ļāva pārliecināt ne tikai runājot, bet arī drukātā veidā.
J: Kā plašsaziņas līdzekļi, piemēram, radio un kino, ir mainījuši cilvēku runas lietojumu?
A: Tādi plašsaziņas līdzekļi kā radio un kino ir ļāvuši tādiem cilvēkiem kā Ādolfs Hitlers un Vinstons Čērčils sasniegt lielāku auditoriju, nekā viņi būtu varējuši, izmantojot tikai runu.
J: Kādi ir reliģiskie sludinātāji, kas mainīja reliģiju Rietumeiropā?
A: Reliģiskie sludinātāji, kas mainīja reliģiju Rietumeiropā, ir, piemēram, Mārtiņš Luters un Džons Nokss.
J: Kas cīnījās pret verdzības ļaunumu?
A: Viljams Vilberforss un Sojourner Truth vadīja cīņu pret verdzības ļaunumu.
J: Kas cīnījās par vienlīdzīgām tiesībām visiem pilsoņiem?
A: Tādi cilvēki kā Emmeline Pankhursta, Martins Luters Kings juniors un citi cīnījās par vienlīdzīgām tiesībām visiem pilsoņiem.
Jautājums: Ar ko mūsdienu sabiedrība atšķiras no sengrieķu sabiedrības, runājot par oratoriem?
A: Senās Grieķijas sabiedrībā cilvēki varēja redzēt un klausīties oratorus klātienē, bet mūsdienās mēs to darām reti, jo tehnoloģiju attīstība ļauj mums piekļūt oratoriem ar televīzijas, laikrakstu un interneta starpniecību.
