Televizors
Televīzija (saukta arī par televizoru) ir ierīce ar ekrānu. Televizori uztver apraides signālus un pārveido tos attēlos un skaņā. Vārds "televīzija" cēlies no vārdiem tele (grieķu valodā - tālu) un vision (redze).
Dažreiz televizors var izskatīties kā kaste. Vecākiem televizoriem bija liela katodstaru lampa lielā koka rāmī, un tie atradās uz grīdas kā mēbeles. Jaunāki televizori ir daudz vieglāki un plakanāki.
Televizors var rādīt attēlus no daudziem televīzijas tīkliem. Televīzijas programmu skatīšanai var izmantot arī datorus un mobilās ierīces.
Televīzija tika izgudrota 20. gadsimta 20. gados, taču iekārtas bija dārgas un attēli bija slikti. Līdz 20. gadsimta 50. gadiem šīs problēmas tika novērstas, un televizori kļuva plaši izplatīti.
Sākotnēji visi televizori izmantoja antenu (jeb antenu). Tā uztvēra televīzijas programmas no apraides stacijām. Televīzijas stacija varēja atrasties daudzu jūdžu vai kilometru attālumā, un tā joprojām tika uztverta. Televizori var arī rādīt filmas no VCD un DVD atskaņotājiem vai videomagnetofoniem. Kabeļtelevīzija un satelīttelevīzija var nodrošināt vairāk programmu vienlaicīgi nekā apraide. Video spēļu konsoles ir savienojamas ar lielāko daļu mūsdienu televizoru. Daži datori var izmantot televizoru arī kā datora monitoru.
Visos televizoros ir ekrāni, kuros tiek skatīts attēls. Līdz pagājušā gadsimta 50. gadiem tie parasti bija "melnbalti", tāpēc viss izskatījās pelēks, bet visi mūsdienu televizori attēlo krāsas. Lielākajai daļai 20. gadsimta ekrānu bija arī noapaļoti stūri. Tas ir tāpēc, ka televizoru ekrāni bija katodstaru lampas. Tās ir kā smagas stikla burkas, kuru viena puse ir izspiesta, lai veidotu ekrānu.
Mūsdienās parasti tiek izmantoti plakanie paneļu displeji. Tie parasti ir plakani taisnstūri ar taisnām malām. Šis garais taisnstūris vairāk atgādina kinoteātra ekrāna formu. To sauc par platekrānu. Ja platekrāna televizors būtu 30 cm garš, tā platums būtu 53 cm. Lai tas darbotos vislabāk, arī TV raidījumi jāveido platekrāna formātā. Platekrāna televizori joprojām var būt jebkura izmēra, taču tiem ir tāda pati platekrāna forma.
21. gadsimta sākums ir arī laiks, kad ciparu televīzijas pārraide kļuva izplatītāka nekā analogā televīzija.
Vecs portatīvais televizors
Saistītās lapas
- Apraide
- Televīzijas tīkls
- Mediju studijas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir televizors?
A: Televizors (pazīstams arī kā televīzijas uztvērējs, televizors vai vienkārši televizors, televizors, televizora uztvērējs vai televizors) ir ierīce ar ekrānu vai lēcu komplektu, kas uztver apraides signālus un pārveido tos attēlos un skaņā.
J: No kurienes nāk vārds "televīzija"?
A: Vārds "televīzija" cēlies no vārdiem tele (grieķu valodā - tālu) un vision (redze).
J: Kā izskatījās vecāki televizori?
A: Vecākiem televizoriem bija liela katodstaru lampa lielā koka rāmī, un tie atradās uz grīdas kā mēbeles.
J: Ko var rādīt mūsdienu televizori?
A: Mūsdienu televizori var rādīt attēlus no daudziem televīzijas tīkliem, filmas no VCD un DVD atskaņotājiem vai videomagnetofoniem, kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas programmas, videospēļu konsoles, datorus, ko izmanto kā monitorus, utt.
J: Kādas krāsas bija 20. gadsimta sākuma ekrāni?
A: 20. gadsimta sākumā ekrāni parasti bija melnbalti, tāpēc viss izskatījās pelēks.
J: Kāda forma ir lielākajai daļai mūsdienu ekrānu? A: Lielākā daļa mūsdienu ekrānu ir plakana paneļa ekrāni, kas parasti ir plakani taisnstūri ar taisnām malām. Šis garais taisnstūris vairāk atgādina kinoteātra ekrāna formu, ko sauc par platekrānu.
J: Kad digitālā pārraide kļuva izplatītāka nekā analogā pārraide?
A: Digitālā pārraide kļuva izplatītāka par analogo pārraidi 21. gadsimta sākumā.
