Apraide: radio un televīzijas definīcija, vēsture un tehnoloģijas
Apraide: uzzini radio un televīzijas definīciju, vēsturi un tehnoloģijas — no Markoni eksperimenti līdz mūsdienu satelītiem, raidījumu nākotne un tehniskie risinājumi.
Definīcija
Komunikāciju jomā, piemēram, radio un televīzijā, apraide nozīmē informācijas, piemēram, televīzijas raidījumu vai mūzikas, elektronisku nosūtīšanu plašai auditorijai. Informāciju nosūta pa gaisu radio viļņos, pa vadu vai ar sakaru satelītu, un tad televīzijas skatītāji vai radio klausītāji uztver signālu, izmantojot savus televizorus un radio uztvērējus. Apraide var būt vienvirziena (raidītājs uz auditoriju) vai kombinēta ar divvirzienu pakalpojumiem, piemēram, interaktīvu televīziju vai interneta straumēm.
Vēsture īsumā
Apraides tehnoloģiju attīstību būtiski ietekmēja bezvadu sakaru izgudrojumi 19. un 20. gadsimtā. 1901. gada decembrī Guglielmo Marconi pārraidīja pirmos radio signālus pāri Atlantijas okeānam — tas bija pirmais nozīmīgais solis bezvadu signālu pārsūtīšanā no punkta uz punktu. Drīz pēc tam sāka eksperimentus ar balss un mūzikas pārraidi. 1920. gados radio apraide kļuva par masu mediju; 1930.—1950. gados attīstījās televīzija, kas sākotnēji bija melnbalta, bet vēlāk pārgāja uz krāsu apraidi un augstāku izšķirtspēju.
Galvenās apraides tehnoloģijas
- Analoga apraide: tradicionālā AM (modulācija amplitūdā) un FM (modulācija frekvencē) radio; analoga televīzija ar līniju un kadru sinhronizāciju.
- Digitālā radio: DAB/DAB+ un DRM (Digital Radio Mondiale) — nodrošina labāku skaņas kvalitāti, stabilāku uztveršanu un papildu informāciju (tekstu, attēlus).
- Digitālā televīzija: DVB-T/T2 (zemes apraide), DVB-S/S2 (satelīts) un DVB-C (kabeļapraide) vai alternatīvas sistēmas (ATSC, ISDB) — nodrošina augstāku attēla un skaņas kvalitāti, iespēju sūtīt vairāk kanālu vienā frekvencē.
- Satelīta apraide: piemērota plašam pārklājumam, televīzijas un radiokanālu pārsūtīšanai neatkarīgi no vietējās infrastruktūras.
- Interneta apraide: straumēšana (live streaming), podkāsti un on-demand satura piegāde, izmantojot IP tīklus; ļauj individuālu piekļuvi un interaktivitāti.
Signāla ceļš (vienkāršots)
Apraides kanāla darbība parasti ietver vairākus posmus:
- Studija — skaņas un attēla iegūšana, rediģēšana un signāla apstrāde.
- Kodēšana un modulācija — digitālo datu saspiešana (piem., MPEG audio/video) un pārveidošana modulētā signālā piemērotā frekvenču joslā.
- Raidīšana — signāla pastiprināšana (transmiters) un izstarošana caur antenu vai nosūtīšana pa kabeli/satelītu.
- Uztvere — skatītāja/klausītāja uztvērējs (televizors, radio, datorprogramma vai mobilā lietotne) atkodē signālu un attēlo/atskaņo saturu.
Analogā vs digitālā apraide
Digitālā apraide parasti nodrošina labāku attēla un skaņas kvalitāti, efektīvāku spektra izmantošanu (vairāk kanālu vienā joslā), kļūdu labošanu un papildu pakalpojumus (elektroniskie programma rokasgrāmatas, daudzvalodu audio ceļi, subtitri). Tomēr digitālā pāreja prasa atjauninātas uztvērēju ierīces un infrastruktūru.
Apraides formāti un kodeki
Moderna apraide izmanto dažādus kodekus un formātus, lai saspiestu audio un video datus bez ievērojamas kvalitātes zuduma. Populāri formāti video jomā ir MPEG-2, H.264/AVC un H.265/HEVC; audio jomā — MP3, AAC un citur pielāgoti formāti. Izvēle ietekmē joslas platuma prasības un galaprodukta kvalitāti.
Regulācija un frekvenču pārvaldība
Radiofrekvenču spektru pārvalda valsts un starptautiskas organizācijas (piem., ITU). Frekvenču piešķiršana, licences, raidlaiki un saturs bieži tiek regulēti, lai izvairītos no traucējumiem un nodrošinātu sabiedrisku interesi (piem., valsts raidītāji, neatkarīgi un kopienu mediji).
Apraides veidi un auditorija
- Sabiedriskie raidītāji: nodrošina sabiedrisku interesi, izglītību un kultūras saturu.
- Komercraidītāji: funkcija peļņas gūšanai, bieži ar plašu izklaides un ziņu piedāvājumu.
- Kopienu un amatieru apraide: vietēja mēroga programmas, kas atspoguļo konkrētas kopienas vajadzības.
Pieejamība un papildu pakalpojumi
Mūsdienu apraide piedāvā piekļuves iespējas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām — subtitrus, zīmju valodu, audio aprakstus neredzīgiem skatītājiem un tiešsaistes arhīvus. Arī mobilā un vietējā personalizēta apraide (on-demand) ir kļuvusi par svarīgu daļu mediju ekosistēmā.
Nākotnes tendences
Turpina attīstīties hibrīdtehnoloģijas (apvienojot tradicionālo apraidi ar internetu), augstas izšķirtspējas video (4K/8K), efektīvāki kodeki un plašāka personalizācija. Arī spektra pārvaldība un energoefektivitāte raidstacijās kļūst arvien nozīmīgāka.
Apraide joprojām ir nozīmīgs veids, kā sasniegt lielas auditorijas ar ziņām, kultūras saturu un izklaidi — gan tradicionāliem, gan jaunajiem tehnoloģiskajiem kanāliem.
Raidorganizāciju veidi
Dažādas raidorganizācijas izmanto dažādus radioviļņus un dažādas modulācijas metodes. amplitūdas modulācija uz vidējiem viļņiem bija pirmā plaši izmantotā metode.
Daži televīzijas tīkli tiek uzskatīti par raidorganizācijām, pat ja tie raida tikai vai galvenokārt kabeļtelevīzijā, nevis pa radio viļņiem.
Sabiedriskās raidorganizācijas
Daudzās valstīs ir sabiedriskā apraide, kas par valsts līdzekļiem pārraida televīzijas raidījumus un radio programmas. Piemēram, BBC Lielbritānijā, NHK Japānā un CBC Kanādā.
Amerikas Savienotajās Valstīs lielāko daļu sabiedrisko radio un televīzijas staciju vada izglītības grupas (piemēram, koledžas vai universitātes) vai štata izglītības departaments. Sabiedriskās raidorganizācijas saskaņā ar likumu nedrīkst pieņemt vai rādīt komerciālu reklāmu. Tomēr uzņēmumi var veikt ziedojumus sabiedriskajām raidorganizācijām. Lielākā daļa no tām ir daļa no sabiedriskās apraides sistēmas.
PBS atšķiras no citām sabiedriskajām raidorganizācijām, piemēram, BBC, NHK un CBC, jo PBS lielu daļu finansējuma (naudas) saņem no skatītāju un klausītāju ziedojumiem. Sabiedriskās raidorganizācijas veido raidījumus, kurus privātie uzņēmumi nav ieinteresēti veidot, piemēram, izglītojošus raidījumus bērniem, dokumentālās filmas un sabiedrisko raidījumu par aktuāliem jautājumiem.
Privātās raidorganizācijas
Tāpat ir arī privātas raidorganizācijas. Tie ir uzņēmumi, kas raida televīzijas un radio programmas. Lai nopelnītu naudu, privātās raidorganizācijas pārdod reklāmas, ko sauc par reklāmu.
Kopienas raidorganizācijas
Trešais raidorganizāciju veids ir sabiedriskās raidorganizācijas. Ir kopienas televīzijas stacijas un kopienas radiostacijas.
Sabiedriskās televīzijas stacijas bieži vien tiek nodrošinātas kabeļtelevīzijas tīklos. Kopienas televīzijas stacijās parasti ir raidījumi par vietējiem jautājumiem un notikumiem kopienā. Dažas kopienas televīzijas stacijas filmē un pārraida kopienas kultūras pasākumus, piemēram, muzikālus priekšnesumus vai pilsētas domes sanāksmes.
Sabiedriskās radiostacijas atskaņo mūziku un rīko sabiedrisko raidījumu par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem. Kopienas radiostacijas parasti ir nelielas organizācijas, kuras vada brīvprātīgie. Kopienas radiostacijas bieži vien saņem finansējumu (naudu) no vietējām pašvaldībām, vietējām universitātēm un klausītāju ziedojumiem. Dažās kopienas radiostacijās notiek arī vietējo dzejnieku dzejas lasījumi vai vietējo mūziķu vai dziedātāju uzstāšanās.
Citas nozīmes
Apraide var nozīmēt arī ziņojuma nosūtīšanu daudziem datortīkla lietotājiem tieši tajā pašā laikā vai ziņojuma nosūtīšanu no viena datora daudziem citiem datoriem, sniedzot informāciju par sevi, piemēram, savu nosaukumu un atrašanās vietu.
Informācijas nosūtīšanu nelielai atlasītai grupai sauc par šauru pārraidi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir apraide sakaru nozarē?
A: Apraide komunikāciju jomā nozīmē informācijas nosūtīšanu plašai auditorijai pa gaisu radio viļņos, pa vadiem vai ar sakaru satelītu.
J: Kā skatītāji vai klausītāji uztver signālu apraidē?
A: Skatītāji vai klausītāji uztver apraides signālu, izmantojot savus televizorus vai radio uztvērējus.
J: Kas izgudroja bezvadu telegrāfiju?
A: Bezvadu telegrāfiju izgudroja Gugliemo Markoni.
J: Kad Markoni pārraidīja pirmos radio signālus pāri Atlantijas okeānam?
A: Markoni 1901. gada decembrī pārraidīja pirmos radio signālus pāri Atlantijas okeānam.
J: Vai pirmā radiosignāla pārraide bija no punkta uz punktu vai apraide?
A: Pirmā radiosignāla pārraide bija no punkta uz punktu.
J: Kad sākās eksperimenti ar balss apraidi?
A: Eksperimenti ar balss apraidi sākās dažus gadus pēc tam, kad Markoni pārraidīja pirmos radio signālus pāri Atlantijas okeānam.
J: Kurā desmitgadē strauji attīstījās apraide?
A: Apraide strauji attīstījās 20. gadsimta 20. gados.
Meklēt