Radioviļņi
Radio viļņi veido daļu no elektromagnētiskā spektra. Šie viļņi ir enerģijas paketes ar atšķirīgu viļņu garumu, līdzīgi redzamās gaismas viļņiem, rentgena vai gamma stariem, tikai garāki.
Radioviļņi, tāpat kā citi elektromagnētiskie viļņi, ir līdzīgi okeāna virsmas viļņiem vai jebkura cita veida viļņiem. Abiem viļņu veidiem ir kalna un ielejas forma, kas atkārtojas atkal un atkal. Viļņa garumu mēra kā attālumu no viena viļņa grēdas virsotnes līdz blakus esošās grēdas virsotnei. Kamēr redzamās gaismas viļņa garums ir ļoti ļoti mazs, mazāks par vienu mikrometru un daudz mazāks par cilvēka matu biezumu, radioviļņu viļņa garums var būt no pāris centimetriem līdz vairākiem metriem. Tiem ir arī radiofrekvence.
Mazākos radioviļņus sauc par mikroviļņiem. Īsie viļņi nav tik mazi. Ir arī vidējie un garie viļņi. Antenas, kas paredzētas radioviļņu raidīšanai un uztveršanai, parasti ir līdzīga izmēra kā viļņa garums, ko tās izmanto. Daudzas radioantenas (piemēram, automašīnās) ir veidotas garas, jo tās uztver FM radio (daži metri, dažas pēdas) vai AM radio (simtiem metru, apmēram tūkstoš pēdu) signālus.
Cilvēka radītos radioviļņus saziņai izmanto jau kopš 19. gadsimta. Radaru izstrādāja 20. gadsimtā, izmantojot radioviļņus, lai "redzētu" attālus objektus, atstarojot viļņus no objekta un vērojot, cik ilgā laikā viļņi atgriežas. Radio izmanto šos viļņus arī informācijas nosūtīšanai un saņemšanai.
Radioviļņus no citām planētām pagājušā gadsimta 30. gados pirmo reizi atklāja Karls Gute Janskis, kurš strādāja Bell Laboratories. Bell atklāja radio kanālu trokšņus (elektroniku) un lika Janskim mēģināt atrast šo statisko traucējumu jeb interferenču avotu. Pēc tam, kad viņš identificēja troksni, ko radīja zibens, viņš pavadīja daudz laika, pētot pārējos trokšņus. Pārsteidzoši, ka daļa traucējumu nāca no kosmosa! Šis atklājums galu galā lika astronomiem kopā ar gaismas viļņiem aplūkot arī radioviļņus, lai atrastu lietas debesīs. Šie radioastronomi izmanto milzu radioteleskopus, kas veidoti kā satelītantenas, lai apkopotu un pētītu viļņus.
Mūsdienās radio viļņus izmanto daudzām lietām. Apraides un sakarusatelīti, mobilie tālruņi un daudzi datori sazinās, izmantojot radioviļņus.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir radioviļņi?
A: Radioviļņi ir enerģijas pakete ar noteiktu viļņa garumu, līdzīgi redzamās gaismas viļņiem, rentgena vai gamma stariem, tikai garāki. Tam ir tāda pati kalna un ielejas forma kā citiem viļņu veidiem.
J: Kā mēra viļņu garumu?
A: Viļņa garumu mēra kā attālumu no viena viļņa grēdas virsotnes līdz blakus esošās grēdas virsotnei.
J: Kāds ir radio viļņu lielums salīdzinājumā ar redzamās gaismas viļņiem?
A: Redzamās gaismas viļņu garums ir ļoti mazs - mazāks par vienu mikrometru un daudz mazāks par cilvēka matiem, bet radio viļņu garums var būt no pāris centimetriem līdz vairākiem metriem.
J: Kas ir mikroviļņi?
A: Mikroviļņi ir mazākais radioviļņu veids.
J: Kas ir īsviļņi?
A: Īsviļņi nav tik mazi kā mikroviļņi, bet tomēr ir mazāki par vidējiem un garajiem viļņiem.
J: Kā antenas izmērs ir saistīts ar to, kam tā paredzēta?
A: Antenas, kas paredzētas radioviļņu raidīšanai un uztveršanai, parasti ir līdzīga izmēra kā viļņa garums, kuram tās paredzētas. Piemēram, antenas, ko izmanto FM vai AM radio signāliem, var būt attiecīgi vairāku pēdu vai pat līdz aptuveni tūkstoš pēdu garas.
