Elektromagnētiskie viļņi — definīcija, spektrs un ietekme uz veselību

Uzzini elektromagnētisko viļņu definīciju, spektru un ietekmi uz veselību — no radio līdz gamma stariem, potenciālie riski un drošības ieteikumi saprotami.

Autors: Leandro Alegsa

20-10-2025 11:07

Elektromagnētiskie viļņi ir viļņi, kas satur elektrisko un magnētisko lauku un nes enerģiju. Tie vakuumā pārvietojas ar gaismasātrumu c ≈ 299 792 458 m/s. Elektromagnētisko viļņu klasisko aprakstu nodrošina Maksvela vienādojumi, bet to kvantu dabu — fotonu iepakojumu — skaidro kvantu mehānika.

Spektrs — no gara līdz īsam viļņa garumam

Elektromagnētiskais spektrs aptver ļoti plašu viļņu garumu un frekvenču diapazonu. Atšķiras viļņa garums, frekence un kvantu enerģija:

Radio viļņi — ļoti gari viļņi (no kilometriem līdz centimetriem). Tos izmanto radiosakaros, televīzijā un zemas frekvences signālu pārraidē. (radio viļņi).
Mikroviļņi — īsāki par radio, izmanto sakaros, rūpniecībā un mikrobangā — uzturā un radaram. (mikro).
Infrasarkanā gaisma — neredzamā daļa, kas mums parasti jūtas kā siltums; izmanto termogrāfijā, tālvadībā un komunikācijā. (infrasarkanie).
Redzamā gaisma — to redz cilvēka acs; sastāv no varavīksnes krāsām. (Redzamā gaisma).
Ultravioletais (UV) — īsāks viļņa garums par redzamo; sadalās UV‑A, UV‑B un UV‑C. (ultravioleto starojumu).
Rentgenstarojums — ļoti īsi viļņi, lieto medicīnā un materiālu izpētē. (rentgena).
Gamma starojums — visīsākie viļņi un vislielākā enerģija; rodas atomu kodolu procesos un radioaktīvajā sabrukumā. (gamma starus).

Parasti attiecība starp viļņa garumu (λ), frekvenci (ν) un gaismas ātrumu ir c = λ·ν. Fotona enerģiju nosaka E = h·ν, kur h ir Planka konstante. Jo īsāks viļņa garums, jo lielāka frekvence un fotona enerģija.

Fizikas pamatprincipi un īpašības

Elektromagnētiskie viļņi vakuumā ir transversāli — elektriskā un magnētiskā lauka komponentes svārstās perpendikulāri viļņa izplatīšanās virzienam. Viļņu uzvedību ietekmē arī vide: materiālos tie var lūzt, atstaroties, absorbēties vai izraisīt elektrisko vadāmību. Dažādos spektra rajonos derīgas gan viļņu īpašības (piem., tālāku sakaru nodrošināšanai labākas radio joslas), gan enerģijas ietekme uz vielu.

Elektromagnētiskā starojuma ietekme uz veselību

Starojuma ietekme uz organismu visbiežāk tiek skaidrota, ņemot vērā, vai tas ir jonizējošais vai nejonizējošais:

Jonizējošais starojums (piem., daļa no ultravioletā spektra, rentgena, gamma staru diapazoniem) spēj atdalīt elektronus no atomiem un molekulām — tas var bojāt DNS, radīt mutācijas un palielināt vēža risku. Šo starojumu uzrauga un ierobežo medicīnas un rūpniecības procesos, piemēram, izmantojot plumbapmetumu rentgena izmeklējumos un stingras darbības laika normas.
Nejonizējošais starojums (piem., infrasarkanie, mikro, radio viļņi) parasti neizraisa tiešu jonizāciju, bet var izraisīt siltuma efektus (audumu uzsildīšanos). Piemēram, infrasarkanā starojuma veids izpaužas kā siltuma sajūta, bet intensīva starojuma iedarbība var radīt apdegumus.

Ultravioletais starojums ir tuvu gaismas spektra violetajai daļai; tas var izraisīt saules apdegumus, ādas priekšlaicīgu novecošanos un palielina ādas vēža risku. Tomēr UV‑stariem ir arī lietderīgas iedarbības, piemēram, vitamīna D sintēze ādā.

Attiecībā uz zema līmeņa radiofrekvenču starojumu (no mobilo telefonu un Wi‑Fi ierīcēm) pētījumi turpinās. Pasaules Veselības organizācija un citas institūcijas uzrauga datus; 2011. gadā IARC noteica radiofrekvenču elektromagnētiskos laukus kā «iespējami kancerogēnus cilvēkiem» (kategorija 2B), taču pierādījumi nav pietiekami viennozīmīgi. Lai samazinātu riskus, tiek izmantotas ierobežošanas normas, piemēram, attiecībā uz SAR (specific absorption rate) un starojuma intensitāti.

Praktiskas aizsardzības un drošības pamatprincipi

Samazināt iedarbības laiku — četras vienkāršas metodes: mazāk laika pie avota, lielāka distance, ērtāka ierīce un ekrāni/šeildings.
Palielināt attālumu — starojuma intensitāte parasti samazinās ar attālumu (izmantojot 1/r^2 likumu punktveida avotam).
Izmantot aizsargaprīkojumu — piemēram, saules aizsargkrēmus pret UV, aizsargbrilles pret UV, plumbapmetumus rentgena kabinetos vai norobežojošas konstrukcijas bīstamos starojuma avotos.
Standarti un vadlīnijas — ievērot starptautiskas un nacionālas normas (piem., ICNIRP, valsts radiācijas drošības iestādes) un ALARA principu (as low as reasonably achievable) medicīnā un rūpniecībā.

Praktiskā nozīme un pielietojumi

Elektromagnētiskie viļņi ir visdažādāko tehnoloģiju un zinātnes pamatā:

komunikācijas — radio, televīzija, mobilie sakari, Wi‑Fi;
meklēšana un mērījumi — radarā un tālmērīšanā;
ikdienas ierīces — mikroviļņu krāsnis, tālvadības pulti (infrasarkans);
medicīna — rentgena attēlveidošana, CT skeneri, radioterapija;
zinātne — astronomija (pētot elektromagnētiskos signālus no Visuma) un materiālzinātne.

Kā atšķiras elektromagnētiskie viļņi no skaņas viļņiem

Skaņas viļņi nav elektromagnētiskie viļņi — tie ir spiediena svārstījumi vielā (gaisā, ūdenī, cietos ķermeņos). Skaņa nevar izplatīties vakuumā, kamēr elektromagnētiskie viļņi var. Fizikāli tie atšķiras arī ar izplatīšanās mehānismu, ātrumu un nepieciešamo vidi.

Secinot — elektromagnētiskie viļņi ir pamatelements daudzām tehnoloģijām un dabas procesiem. Zināšanas par to spektru, īpašībām un ietekmi uz veselību palīdz izmantot šos starojumus droši un efektīvi.

Elektromagnētisko frekvenču diapazons. "UHF" nozīmē "ļoti augsta frekvence", VHF ir "ļoti augsta frekvence". Abas šīs frekvences agrāk tika izmantotas televīzijā ASV.

Matemātiskais formulējums

Fizikā ir labi zināms, ka viļņu vienādojums tipiskam vilnim ir šāds.

∇ 2 f = 1 c 2 ∂ 2 f ∂ t 2 {\displaystyle \nabla ^{2}f={{\frac {1}{c^{2}}}}{\frac {\partial ^{2}f}{\partial t^{2}}}} $\nabla ^{2}f={\frac {1}{c^{2}}}{\frac {\partial ^{2}f}{\partial t^{2}}}$

Tagad problēma ir pierādīt, ka Maksvela vienādojumi nepārprotami pierāda, ka elektriskais un magnētiskais lauks rada elektromagnētisko starojumu. Atcerieties, ka divi no Maksvela vienādojumiem ir doti šādi.

∇ × E = - ∂ B ∂ t {\displaystyle \nabla \times \mathbf {E} =-{\frac {\partial \mathbf {B} {{\daļējs t}}}} $\nabla \times \mathbf {E} =-{\frac {\partial \mathbf {B} }{\partial t}}$

∇ × B = μ o j + μ o ϵ o ∂ E ∂ t {\displaystyle \nabla \times \mathbf {B} =\mu _{o}\mathbf {j} +\mu _{o}\epsilon _{o}{\frac {\partial \mathbf {E} {{daļējs t}}}} $\nabla \times \mathbf {B} =\mu _{o}\mathbf {j} +\mu _{o}\epsilon _{o}{\frac {\partial \mathbf {E} }{\partial t}}$

Izvērtējot iepriekš minēto vienādojumu līkni un izmantojot vektoru aprēķinu, var pierādīt šādus vienādojumus.

∇ 2 E = 1 c 2 ∂ 2 E ∂ t {\displaystyle \nabla ^{2}\mathbf {E} ={\frac {1}{c^{2}}}}{\frac {\partial ^{2}\mathbf {E} }{{\daļējs t}}} $\nabla ^{2}\mathbf {E} ={\frac {1}{c^{2}}}{\frac {\partial ^{2}\mathbf {E} }{\partial t}}$

∇ 2 B = 1 c 2 ∂ 2 B ∂ t {\displaystyle \nabla ^{2}\mathbf {B} ={\frac {1}{c^{2}}}{\frac {\partial ^{2}\mathbf {B} }{{\daļējs t}}} $\nabla ^{2}\mathbf {B} ={\frac {1}{c^{2}}}{\frac {\partial ^{2}\mathbf {B} }{\partial t}}$

Piezīme: pierādījums ietver šādu aizvietojumu

c = 1 μ o ϵ {\displaystyle c={\frac {1}{\sqrt {\mu _{o}\epsilon }}}} $c={\frac {1}{\sqrt {\mu _{o}\epsilon }}}$

Iepriekš minētie vienādojumi ir analogi viļņu vienādojumam, aizstājot f ar E un B. Iepriekš minētie vienādojumi nozīmē, ka, izplatoties caur magnētisko (B) un elektrisko (E) lauku, rodas viļņi.

Saistītās lapas

Photon

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir elektromagnētiskie viļņi?

A: Elektromagnētiskie viļņi ir viļņi, kas satur elektrisko lauku un magnētisko lauku un nes enerģiju. Tie pārvietojas ar gaismas ātrumu (299 792 458 metri sekundē).

J: Kas ir kvantu mehānika?

A: Kvantu mehānika ir zinātnes nozare, kas radusies, pētot elektromagnētiskos viļņus. Tā ietver gan redzamās, gan neredzamās gaismas izpēti.

J: Kādi elektromagnētiskā starojuma veidi var kaitēt organismam?

A: Daži elektromagnētiskā starojuma veidi, piemēram, rentgena stari, ir jonizējošs starojums, un tie var būt kaitīgi jūsu organismam.

J: Kur gaismas spektrā atrodas ultravioletais starojums?

A.: Ultravioletie stari atrodas gaismas spektra violetajā daļā.

J: Kur gaismas spektrā atrodas infrasarkanie stari?

A: Infrasarkanie stari ir tuvu gaismas spektra sarkanajai daļai.

J: Ar ko infrasarkanie stari atšķiras no ultravioletajiem stariem?

A: Infrasarkanos starus izmanto kā siltuma starus, bet ultravioletie stari izraisa saules apdegumus.

J: Vai skaņas viļņus uzskata par elektromagnētiskajiem viļņiem?

A: Nē, skaņas viļņi nav elektromagnētiskie viļņi, bet gan spiediena viļņi gaisā, ūdenī vai jebkurā citā vielā.

Meklēt